Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - teufelmäßig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
522
teufelmäßig — Tier
fig. den «. an die Wand malen, minēt
velnu vārdā,
teu’felmäßig, I. adj. velna-, velnišķīgs;
II. adv. kā velns, velnišķīgi,
īeu’felsļļbanner, m. u. -beschwörer, m.
velna izdzinējs, m.; velna saucējs,
-beschwö’rung, f. velna izdzīšana, f.
-brūt, f. velna dzimums, m. -dreck, m.
azants, m.; velnasūds, m.
teuflisch, I. adj. velnišķīgs, velna; II.
adv. kā velns, velnišķīgi.
Text, m. -es, pl. -e, teksts, m.;
gefälschter viltots teksts; fig. (jemm.) den
- lesen, sabārt (kādu); fig. weiter im
»! tālāk! turpiniet!
Text’||ausgäbe, f. teksta izdevums, m.
-būch, n. teksta grāmata, f.
texfgemäß, I. adj. tekstam piemērots;
II. adv. pēc teksta.
Textilindustrie, f. tekstilrūpniecība, f.;
audumu rūpniecība, f.
Theā’ter, n. -s, pl. teātris, m.;
(einzelne Vorstellung) izrāde, f.; (Bühne)
skatuve, f.; ins - gehen, iet teātrī,
-besūch, m. teātŗa apmeklēšana, f.;
der * war in dieser Saison sehr gut,
teātris šinī sesonā bija ļoti labi
apmeklēts. -besūcher, m. teātŗa
apmeklētājs, m. -stück, n. teātŗa luga, f.
Thē’ma, n. -s, pl. -men od. -mata, temats,
m.
Theolö’ge, m. -n, pl. -n, teologs, m.
Theologie’, f. teoloģija, f.
theolö’gisch, adj. teoloģisks, teoloģijas-.
Theorē’tiker, m. -s, pl. teorētiķis, m.
theorē’tisch, I. adj. teorētisks; II. adv.
teorētiski, teorijā,
theoretisie’ren, v. n. teorētizēt.
Theorie’, f. •», pl. -(e)n, teorija, f.
Theosöph’, m. -en, pl. -en, teozofs, m.
Theosophie’, f. «, teozofija.
Thermomē’ter, n. u. m. termometrs, m.;
das - steht auf 5 Grad über Null,
termometrs rāda 5 grādus virs nulles;
das * steigt, fällt, termometrs ceļas,
krīt.
Thē’se, f. », pl. -n, teze, f.
Thron, m. -(e)s, pl. -e, tronis, m.; den
-besteigen od. auf den « steigen, kāpt
tronī, sākt valdīt; (jemn.) vom -
stoßen, gāzt (kādu) no troņa.
Thron’IIbesteigung, f. tronī kāpšana, f.;
valdīšanas sākums, m. -bewerber, m.
troņa tīkotājs, m. -bewerbung, f. troņa
tīkošana, m.
thrē’nen, v. n. sēdēt tronī; (herrschen)
valdīt.
Thron’||entsagung, f. atteikšanās no
troņa. -erbe, m. troņmantnieks, m. -erbin,
f. troņmantniece, f. -folge, f. troņa
mantošana, f. -folger, m.
troņmantnieks, m. -Streitigkeiten, f. pl. ķildas
troņa dēļ.
tick’en, v. n. tikšķēt.
Tick’tack, n. -(s), (pulksteņa) tikšķēšana, f.
tief, I. adj. 1. (nach unten) dziļš; etw. -,
padziļš; der Fluß ist 3 Meter upei
trīs metri dziļumā; -e Verbeugung,
zema od. dziļa paklanīšanās; -er
machen, padziļināt; -er werden,
padziļināties; eine Straße -er legen,
padziļināt ielu; 2. (nach hinten) -e
Aufstellung, dibena iekārtojums; 3. (nicht
flach) -er Teller, dziļš šķīvis; 4. -er
Schnee, biezs od. dziļš sniegs; 5. fig.
(von Tönen) zems; -er stimmen,
skaņot zemāki; 6. fig. (von Farben) tumšs;
7. fig. (weit vorgerückt) im -sten
Winter, vislielākā ziemā, ziemas vidū; im
-sten Norden, tālu ziemeļos; bis in
die -e Nacht arbeiten, strādāt līdz
vēlai naktij; II. adv. dziļi; ~
eingewurzelt, dziļi iesakņojies; fig. stipri
ieviesies; das Schiff geht kuģis peld
dziļi; sich » verbeugen, zemu
paklanīties; fig. - Atem holen, atjemt dziļi
elpu.
tiefäugig, adj. ar iedubušām acīm.
Tiefbau, m. dziļbūve, f.
Tie’fe, f. pl. -n, 1. dziļums, m.; 2.
(sniega) biezums, m.; 3. (kuģa)
peldes dziļums, m.; 4. fig. (toņa) zemums,
m.; 5. fig. (Gründlichkeit) pamatīgums,
m.; 6. (Abgrund) bezdibens, m.
Tiefēbene, f. zemums, m.; zemes
līdzenums, m.
tie’fen, v. a. 1. padziļināt; izrakt dziļāki;
2. izmērīt dziļumu (jūrā).
Tiefgang, m. peldes dziļums, m.
tiefgēhend, adj. (von Wurzeln) dziļš;
(von Schiffen) dziļi ejošs, ar lielu
peldes dziļumu.
Tiefland, n. ieleja, f.
tiefliegend, adj. 1. zemu esošs, dziļi
atrodams; 2. (von Augen) iedubis.
Tief’sinn, m. 1. dziļdomība, f.; 2.
(Melancholie) grūtsirdība, f.
tiefsinnig, adj. dziļdomīgs, pamatīgs;
(scharfsinnig) asprātīgs; 2.
(melancholisch) grūtsirdīgs.
Tief sinnigkeit, f. domu dziļums, m.;
dziļdomība, f.
Tie’gel, m. -s, pl. «, katliņš, m. (ar kātu);
kausenis, m.
Tie’ne, f. pl. -n, tīnis, m.
Tier, n. -(e)s, pl. -e, dzīvnieks, m.;
kustonis, m.; (Vieh) lops, m.; (wildes)
zvērs, m.; dem. dzīvnieciņš, m.;
kus-tonītis, m.; lopiņš, m.; zvēriņš, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
