Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - Töten ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
526
Töten — tragen
Tö’ten, n. -s, nokaušana, f.;
nonāvēšana, f.
Tö’ten||acker, m. kapsēta, f.; kapenes, f.
pl. -amt, n. sēru dievkalpojums, m.;
dvēseles aizlūgums, m. -asche, f.
miroņa pelni, m. pl. -bahre, f. bēres, f.
pl.; od. miroņu nestuves, f. pl.
-be-schwörer, m. miroņu saucējs, m. -bett,
n. nāves cisas, f. pl.
tö’ten blaß, od. -bleich, adj. bāls kā
līķis; līķa bālumā. .
Tö’ten| blässe, f. līķa bālums, m. -būch,
n. mirušo saraksts, m. -farbe, f. līķa
bālums, m. -feier, f. bēres, f. pl. -lest,
n. mirušo svētki, m. pl. -gebēt, n.
aizlūgums par mirušiem, -geläute, n.
be-ŗu zvans, m. -geleit, n. līķa izvadīšana,
f. -gerippe, n. ģindenis, m. -geruch,
m. līķa smaka, f. -gertist, n. katafalks,
m. -gesang, m. bējru dziesma, f. -glocke,
f. bēŗu zvans, m. -gräber, m. kapracis,
m. -gruft, f. kaps, m.
tö’tenhaft, adj. mironim līdzīgs; fig. -e
Stille, nāves klusums, m.
Tö’ten| hand, f. miroņa roka, f. -schein,
m. nāves zīme, f.; miršanas zīme, f.
-Stadt, f. miroņu pilsēta, f. -starre, f.
līķa sastingums, m.
tö’tenstill, adj. kluss kā kaps.
Tö’ten||stille, f. nāves klusums, m. -tanz,
m. miroņu deja, f. -träger, m. miroņa
nesējs, m. -Verbrennung, f. miroņu
sadedzināšana, f. -vögel, m.
(Schmetterling) miroņgalvis, m.
Tö’ter, m. -s, pl. nonāvētājs, m.;
nogalinātājs, m.
töt’gebören, adj. nedzīvs piedzimis.
Töt’lachen, n. das ist zum tur var
pār-smieties.
tot’machen, v. a. nokaut, nonāvēt,
nogalināt; fig. (eine Sache) apspiest od.
neizpaust od. noklusēt (kādu lietu).
Töt’schlag, m. nosišana, f.;
nogalināšana, f.
tot’schlāgen, v. a. (v. schlagen) nosist,
nogalināt; fig. die Zeit nobendēt
laiku.
Töt’schläger, m. 1. nogalinātājs, m.;
(Mörder) slepkava, m.; 2. (Stock mit
Bleikugel) bendes boze, f.
töt’II schweigen, v. a. (v. schweigen) (eine
Sache -) noklusēt (kādu lietu),
«stechen, v. a. (v. stechen) nodurt.
Tö’tung, f. pl. -en, 1. nonāvēšana, f.;
nonāvējums, m.; (Mord) slepkavība, f.;
2. fig. (Kasteiung) miesas mērdēšana, f.
Tour [tūr], f. pl. -en, 1. (Reise)
ceļojums, m.; (Ausflug) izbraukums, m,;
2. (Reihe) rinda, f.; 3. (beim Tanzen)
tūre, f.
Tourist’ [tu-], m. -en, pl. -en, tūrists, m.ŗ
ceļotājs, m.
Tournee’ [turnē], f. pl. -n, apceļojums,
m.
Trab, m. -(e)s, rikši, m. pl.; in vollem
-e, pilnos rikšos; ~ reiten, jāt rikšos
(od. rikšiem); sich in » setzen, sākt
rikšot; ein Pferd in - setzen, likt
zirgam rikšot, laist zirgu rikšos.
Trabant’, m. -en, pl. -en, trabants, m.
trā’ben, v. n. rikšot.
Trä’||ben, n. -s, rikšošana, f. -ber, m. -s,
pl. rikšotājs, m.
Trä’ber, f. pl. drabiņas, f. pl.
Trab’rennen, n. rikšotāju skriešanās, f.
Tracht, f. pl. -en, 1. (Last) nasta, f.;
klēpis, m. (malkas); nesieni, m. pl.
(ūdens); 2. (von Tieren) dzemdējums,
m.; 3. eine - Prügel, pēriens, m.;
kūliens, m.; 4. (Kleidung) apģērbs, m.
trach’ten, v. n. (nach etw.) », dzīties od.
tiekties (pēc kā); (jemm.) nach dem
Leben tīkot (kādam) pēc dzīvības.
Trach’ten, n. -s, dzīšanās, f.; tiekšanās,
f.; sein Dichten und viņa domas un
pūliņi,
träch’tig, adj. grūsnējs.
Träch’tigkeit, f. grūsnējība, f.;
grūs-nība, f.
Tradition’, f. pl. -en, tradicija, f.
(nostāsts).
traditionell’, adj. tradicionāls,
trāf v. treffen.
Träg’||bahre, f. nestāvās, f. pl.; (für Tote)
bēres, f. pl. -band, n. lences, f. pl.
trāg’bār, adj. 1. (leicht) nesams; 2. (von
Kleidern) valkājams, nēsājams-, 3.
(fruchtbar) auglīgs.
Trāg’bārkeit, f. auglība, f.; auglīgums,
m.
Trä’ge, f. pl. -n, nestāvās, f. pl.
trä’ge, I. adj. kūtrs; (lässig) laisks; *
werden, sākt slinkot; II. adv. kūtri.
Trä’ge||balken, m. atspaids, m.; stute, f.;
(Querbalken) sija, f.; dziedrs, m.
-bäum, m. nestāvās, f. pl. -holz, n. od.
-joch, n. nesieni, m. pl. -korb, m.
nesams kurvis, -lohn, m. nesēja alga, f.
trä’gen, I. v. a. (trä’ge, trägst, trägt;
trug; getrā’gen) 1. nest; freq. nēsāt;
eine Last «., nest nastu; fig. des Tages
Last und Hitze panest od. ciest
dienas nastu un karstumu; den Arm in
einer Binde nēsāt roku saitē; ein
Kind unter dem Herzen būt uz
grūtām kājām; 2. (einbringen) Früchte
nest od. atnest augļus; Zinsen nest
augļus od. procentus; II. v. n. 1. (vom
Eise) das Eis trägt, pa ledu var iet (od.
braukt); 2. (trächtig sein) diese Hündin
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
