Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verbindungsbahn ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
578
Verbindungsbahn — Verbrennen
zwei Orten) satiksme, f.; (Berührung)
kontakts, m.; chemische a) ķīmisks
savienojums; b) (Körper) salikums, m.;
eheliche salaulāšana, f.; in » bleiben,
palikt sakarā; 3. (Beziehung) attiecība,
f.; (mit etw.) in « stehen, būt sakarā
(ar kādu); 4. (Gesellschaft) sabiedrība,
f.; (von Studenten) savienība, f.; in »
mit..., kopā ar ...
Verbin’dungs |lbahn, f. savienojamais
dzelzceļš, -linie, f. satiksmes līnija, f.
-mittel, n. savienojamais līdzeklis,
-röhre, f. savienojamā caurule, f.
-strich, m. savienojamā zīme.
verbis’sen, adj. (v. verbeißen) 1.
(erzürnt) saskaities, sapīcis; 2. (erpicht)
(auf etw.) ganz - sein, būt visai
iekar-sušam (uz ko).
Verbissenheit, f. «, 1. sapīkums, m.; 2.
iekarsums, m.
verbit’ten, v. refl. (v. bitten) (part. p.
verbē’ten) sich (etw.) aizliegt (ko),
lūgt, lai (ko) nedara; das verbitte ich
mir! lūdzu, ka tas nenotiktu,
verbit’tern, v. a. 1. sarūgtināt; 2. fig.
(reizen) (sakaitināt; (verschlimmern),
sabojāt.
Verbitterung, f. sarūgtinājums, m.
verblas’sen, v. n. nobālēt.
Verbleib’ m. -(e)s, palikšana^ f.; über
den » dieser Papiere ist nichts
bekannt, kur šie papīri palikuši, tas nav
zināms.
verblei’ben, v. n. (v. bleiben) (part. p.
verblie’ben) palikt; bei seiner
Meinung pastāvēt pie savām domām;
ich verbleibe Ihr gehorsamster Diener,
palieku Jūsu padevīgais kalps; es
dabei - lassen, atstāt to tā.
Verblei’ben, n. palikšana, f.; sein -
haben, palikt turpat,
verblei’chen, v. n. (verblei’che,- verblich’;
verblich’en) 1. nobālēt; (von Farben
auch) noplūkt; 2. fig. (sterben) nomirt;
der Verblichene, nelaiķis, m.
verblen’den, v. a. 1. (verkleiden) apsist;
2. fig. (blind machen) apstulbināt;
(betören) apmānīt.
Verbien’dung, f. 1. (Verkleidung)
apsi-tums, m.; 2. fig. (Blindheit) stulbums,
m.; (Betörung) apmānījums, m.
verblüffen, v. a. samulsināt; er war
ganz verblüfft, viņš bija gluži
samulsis.
Verblüfftheit, f. samulsums, m.
verblü’hen, v. n. noziedēt,
verblü’men, v. a. appuķot; fig. verblümt,
līdzībā teikts, izpušķots; (etw.)
sagen, teikt (ko) aplinkus.
verblū’ten, v. n. v. refl. sich noasiņot;
nobeigties asiņojot.
Verblutung, f. pl. -en, asiņu noplū-
dums, m.
verbor’gen, v. a. aizdot, patapināt,
verbor’gen, adj. (v. verbergen) paslēpts;
(geheim) slepens; im -en, slepenībā.
Verborgenheit, f. slepenība, f.
Verbot’, n. -(e)s, pl. -e, aizliegums, m.
verböten, v. verbieten,
verbrä’men, v. a. 1. apšūt (ar malu);
iemalot; 2. fig. izpušķot.
Verbrämung, f. pl. -en, apšuvums, m.;
apšuve, f.; iemale, f.
verbrannt’ v. verbrennen.
Verbrauch’, m. patērējums, m.; patēriņš,
m.
verbrauchen, v. a. izlietāt, patērēt; (von
Kleidungsstücken) nonēsāt, novalkāt,
verbrech’en, v. a. (v. brechen) (part. p.
verbrochen) izdarīt noziegumu;
noziegties, apgrēkoties; was hat er
verbrochen? ko viņš nodarījis; kā viņš
noziedzies?
Verbrech’en, n. -s, pl. », noziegums, m.
Verbrech’er, m. noziedznieks, m. -in, f.
pl. -nen, noziedzniece, f.
verbrecherisch, adj. noziedzīgs.
Verbrech’erkolonie, f. noziedznieku
kolonija, f.
verbreiten, I. v. a. einen angenehmen
Geruch izplatīt patīkamu smaržu;
Licht (über etw.) «, apgaismot (ko);
eine Nachricht laist klajā vēsti;
(Entsetzen) sacelt šausmas; (von
Gerüchten) izpaust, izdaudzināt; (beim
Wachsen) riest; II. v. refl. sich «., 1.
izplatīties; (von Gerüchten) izpausties;
2. fig. sich über ein Thema jo plaši
izteikties par kādu tematu.
Verbreiter, m. -s, pl. izplatītājs, m.
verbreitern, v. a. paplašināt.
Verbrei’ļļterung, f. pl. -en,
paplašināšana, f.; paplašinājums, m. -tung, f.
izplatīšana, f.; izplatījums, m.
verbrenn’bār, adj. sadedzināms.
Verbrenn’bārkeit, f. sadedzināmība, f.
verbren’nen, I. v. a. (v. brennen) (part.
p. verbrannt’) sadedzināt; Huß wurde
verbrannt, Husu sadedzināja; zu Asche
pārvērst pelnos; viel Holz, viel öl
->, izdedzināt od. patērēt daudz malkas,
daudz eļļas; die Sonne hat ihr die
Haut verbrannt, saule viņai
iededzinājusi ādu; sich die Hände an Nesseln
sadedzināt rokas nātrēs; II. v. n.
sadegt.
Verbren’nen, n. sadegšana, f.;
sadedzināšana, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
