Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - verfügbar ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
584
verfügbar — vergewissern
verfüg’bär, adj. rīcībā (od. pie rokas)
esošs; cik vien dabūjams,
verf&’gen, I. v. a. pavēlēt, noteikt, likt;
II. v. n. (über etw.) pavēlēt (par ko),
rīkoties (ar ko); er verfügt über
bedeutende Mittel, viņam ir ievērojami
līdzekļi, ko rīkoties; III. v. refl. sich
nach Hause doties mājās.
Verfü’gung, f. 1. rīcība, f.; (jemm. etw.)
zur - stellen, atstāt (ko kāda) rīcībā;
es steht zu Ihrer ar to Jūs varat
rīkoties, kā gribat; 2. (Verordnung)
rīkojums, m.; (Befehl) pavēle, f.; -en
treffen, rīkot, rīkoties,
verfūhr’bār, adj. pavedams.
verfüh’ren, v. a. 1. (fortschleppen)
izvest, izvadāt; 2. (auf Abwege führen)
pavest; er läßt sich nicht viņš nav
pavedams.
Verfüh’rer, m. pavedējs, m. -in, f.
pavedēja, f.
verführerisch, adj. (vilinošs, kārdinošs);
verführerischer Blick, vilinātāja skats.
Verfüh’rung, f. pavešana, f.; pavedums,
m.
Verfüh’rungskunst, f. pavešanas
mākslā, f.
verfünffachen, v. a. pieckāršot,
verfüttern, v. a. izbarot, izbaŗot.
vergälten, v. a. sarūgtināt, sariebt,
vergang’en adj. (v. vergehen) -es Jahr,
pagājušais od. pērnējs gads.
Vergangenheit, f. pagātne, f.;
pagājība, f.
vergänglich, adj. nīcīgs, nepastāvīgs.
Vergänglichkeit, f. nīcība, f.;
nepastāvība, f.; (Gebrechlichkeit) vārgulība, f.;
(Hinfälligkeit) sanīkums, m.
vergäß’ v. vergessen,
vergē’ben, I. v. a. (v. geben) (part. p.
vergä ben) 1. (falsch geben) aplami
izdot (kārtis), pārdoties; es ist «,
aplami izdots; 2. (hingeben) atdot;
(verleihen) atvēlēt, piešķirt; ein Amt
uzticēt amatu; die Stelle ist noch zu
šī vieta vēl brīva; sein Recht
atkāpties no savām tiesībām; 3. fig.
(verzeihen) piedot; II. v. refl. sich
pārdoties; ich habe mich es esmu
aplami izdevis od. esmu pārdevies.
vergēbens, adv. velti, veltīgi; sich «.
bemühen, velti pūlēties; ich habe
gesucht, veltīgi es izmeklējos.
Vergē’ber, m. atdevējs, m.
vergēb’lich, I. adj. veltīgs, velts;
(überflüssig) lieks; II. adv. velti.
Vergēb’lichkeit, f. veltīgums, m.
Vergē’bung, f. pl. -en, 1. (Verleihung)
atdošana, f.; 2. fig. (Verzeihung) pie-
došana, f.; . der Sünden, grēku
piedošana, f.; um *! piedodiet!
vergegenwärtigen, v. a. celt gaismā;
sich (etw.) «, dzīvi (ko) iedomāties.
Vergēgenwār!igung, f. iedomāšanās, f.
vergē’hen, I. v. n. (v. gehen) (part. p.
vergang’en) 1. (von der Zeit) aiztecēt;
aiziet, pāriet; (ablaufen) notecēt; 2.
fig. (verschwinden) iznīkt, nozust;
(verloren gehen) pazust; dabei
verging mir Hören und Sehen, es nekā
vairs ne redzēju, ne dzirdēju; II. v.
refl. sich kļūdīties, maldīties; (sich
vergessen) aizmirsties; sich (gegen
jemn.) apgrēkoties (pret kādu); sich
gegen das Gesetz, noziegties (pret
likumu).
Vergēhen, n. 1. (Verschwinden)
iznīkšana, f.; 2. (pl. «•) (Frevel) noziegums,
m.; (Übertretung) pārkāpums, m.
Vergē’hung, f. pl. -en, noziegums, m.
vergeistigen, v. a. apgarot, apstarot.
Vergeistigung, f. «., pl. -en, apgarojums,
m.
vergelten, v. a. (v. gelten) (part. p.
vergolten) atdarīt, atlīdzināt, atmaksāt;
Gutes mit Bösem atdarīt labu ar
ļaunu.
vergeltend, adj. (atlīdzinošs)
atlīdzinātā-ja-,
Vergeiter, m. -s, pl. atdarītajs, m. -in,
f. «, pl. -nen, atdarītā ja, f.
Vergeltung, f. atlīdzinājums, m.;
atmaksa, f.
Vergeitungsļļkrieg, m. atriebības kaŗš,
m. -māfirēgel, f. atmaksas solis, m.
vergeß’bär, adj. aizmirstams,
verges’sen, I. v. a. (vergesse, vergis’sest,
vergißt’; vergäß’; verges’sen) aizmirst,
piemirst; II. v. refl. sich aizmirsties,
verges’sen, adj. aizmirsts.
Verges’sen, n. -s, aizmiršana, f.
Verges’senheit, f. «., aizmirstība, f.; in -
geraten, tikt aizmirstam,
vergeßlich, adj. 1. (von Personen)
aizmāršīgs; -er Mensch, aizmārša, com.;
2. (von Sachen) aizmirstams.
Vergeßlichkeit, f. aizmāršība, f.
vergeu’den, v. a. izšķiest, izšķērdēt.
Vergeu’| der, m. -s, pl. izšķērdētājs, m.
-dung, f. pl. -en, izšķērdēšana, f.j
izšķērdēj ums, m.
vergewaltigen, v. a. (jemn.) izvarot
(kādu); pastrādāt (pie kāda) varas
darbus.
Vergewaltigung, f. pl.\ -en, izvaro-
jums, m.; izvarošana, f.
vergewis’sern, v. refl. sich •», dabūt droši
zināt; ich muß mich erst man vis-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
