Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - verharzen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
verharzen — verjüngen
587
verhar’zen, v. n. aizsvekoties.
verhaspeln, v. refl. sich sapīties,
apjukt.
verhaßt’, adj. ienīsts, neieredzets; sich
-machen, panākt naidu; darīt sevi
ienīstamu; er hat sich überall - gemacht,
viņš panācis (od. tā rīkojies), ka viņu
visur ienīst (od. neieredz),
verhät’scheln, v. a. izlutināt.
Verhau’, m. -(e)s, pl. -e, aizsprostojums,
m. (ar nocirstiem kokiem),
verhau’en, I, v. a. (v. hauen) (part. p.
verhau’en) 1. aizsprostot (kokus
nocērtot); 2. fam. (jemn.) sapērt (kādu);
II. v. refl. sich iecirst nevietā; fig.
pašaut gaŗām, misēties,
verhē’ben, v. refl. (v. heben) (part. p.
verhö’ben) sich pārcelties; sich den
Arm izmežģīt roku ceļot,
verhee’||ren, v. a. izpostīt, nopostīt,
postīt. -rend, adj. (postīgs); verheerender
Krieg, postītājs kaŗš.
Verhee’||rer, m. -s, pl. postītājs, m.
-rerin, f. pl. -nen, postītāja, f. -rung,
f. pl. -en, postīšana, f.; postījums,
m.; -en anrichten, izpostīt,
verheh’len, v. a. slēpt; ich verhehle nicht,
daß die Sache sich so verhält, es
neliedzu, ka lieta ir tāda.
Verheh’lung, f. pl. -en, slēpšana, f.;
slēpiens, m.
verhei’len, v. n. sadzīt, aizdzīt,
verheimlichen, v. a. slēpt, noslēpt,
paslēpt.
Verheimlichung, f. pl. -en, slēpšana,
f.; slēpiens, m.
verhei’rāten, I. v. a. izprecināt; II. v.
refl. sich apprecēties, auch (von der
Frau) iet pie vīra; (vom Manne)
ap-sievoties, apjemt sievu.
Verhei’rātung, f. pl. -en,
apprecēšanās, f.
verhei’ßen, v. a. (v. heißen) (part. p. ver-
hei’ßen) apsolīt.
Verhei’ßung, f. pl. -en, apsolīšana, f.;
apsolījums, m.; das Land der
apsolītā zeme.
verheißungsvoll, adj. cerību pilns,
verheilen, v. n. (v. helfen) (part. p.
ver-hol’fen) (jemm. zu etw.) palīdzēt
od. piepalīdzēt (kādam ko) iegūt (od.
panākt); (jemm.) zu seinem Rechte
gādāt, lai (kāds) dabūtu taisnību,
verherrlichen, v. a. cildināt.
Verherr’liļļcher, m. -s, pl. cildinātājs,
m. -chung, f. «., pl. -en, cildinājums, m.
verhetz’en, v. a. sarīdīt,
verhex’en, v. a. apburt,
verhim’meln, v. a. celt debesīs; cildināt.
verhin’dern, v. a. aizkavēt, atturēt; ich
werde daß er kommt, es aizkavēšu
viņa atnākšanu; ich werde nicht
daß er kommt, es viņa nākšanai
nelikšu nekādus šķēršļus ceļā.
Verhin’derung, f. aizkavēšana, f.;
aizkavējums, m.; » haben, būt aizkavētam,
verhöh’nen, v. a. (jemn.) piezobot od.
izsmiet (kādu); zoboties od. ņirgāties
(par kādu).
Verhöh’nung, f. pl. -en, piezobošana,
f.; piezobojums, m.
Verhör’, n. -(e)s, pl. -e, nopratinājums,
m.; (von Zeugen auch) nopratināšana,
f.; ein «. bestehen, tikt nopratinātam;
ein - (mit jemm.) anstellen od. (jemn.)
ins nehmen, noklaušināt od.
nopratināt (kādu),
verhö’ren, I. v. a. Zeugen noklaušināt
od. nopratināt lieciniekus; II. v. refl.
sich pārklausīties, labi nedzirdēt,
verhū’deln, v. a. fam. saķēzīt,
verhüllen, I. v. a. aizsegt, aizklāt;
(verschleiern) aizplīvurot; II. v. refl. sich
aizsegties; (sich verschleiern)
aizplīvuroties; (sich einhüllen) ietīties.
Verhüllung, f. pl. -en, aizsegšana, f.;
(Schleier) plīvurs, m.; šķidrauts, m.
verhun’dert Ii fachen od. -fältigen, v. a.
simtkāršot.
Verhun’dertfachung, f. simtkāršojums, m.
verhun’gern, v. a. badā, auch badu mirt;
badā nonīkt; (von Tieren) badā
nosprāgt; er sieht verhungert aus, viņš
izskatās kā badakāsis, viņš
nobado-jies; verhungert, izsalcis, nobadojies.
verhun’zen, v. a. fam. saķēzīt, sapostīt,
verhüten, v. a. novērst, aizkavēt; einen
Schaden novērst zaudējumu; Gott
verhüte es! lai Dievs to nedod!
Verhütung, f. novēršana, f.
Verhütungsmittel, n. novēršamais
līdzeklis; aizsarglīdzeklis,
verir’ren, v. refl. sich nomaldīties,
noklīst; apmaldīties.
Verir’rung, f. nomaldīšanās, f.;
noklīšana, f.; noklīdums, m.
verjā’gen, v. a. aizdzīt, padzīt.
Verjā’gung, f. aizdzīšana, f.;
aizdzi-nums, m.
verjäh’ren, v. n. noilgt; verjährt, noildzis.
Verjäh’rung, f. pl. -en, noilgšana, f.;
noilgums, m.
Verjährungsfrist, f. noilguma termiņš, m.
verju’beln, v. a. sein Geld noplītēt od.
izšķērdēt savu naudu,
verjüng’en, I. v. a. 1. atjaunot; 2.
saraukt; saŗaukt; raukt; ŗaukt;
verjüngter Maßstab, pamazinātāja mēr-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
