Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verlegenheit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Verlegenheit — Verlobungsanzeige
591
sināt; ich bin darum nicht par to
es nekā nebēdāju.
Verlē’genheit, f. pl. -en, kaunīgums,
m.j samulsums, m.; in « sein, atrasties
ķezā.
Verlē’ger, m. -s, pl. apgādnieks, m.;
apgādātājs, m.; od. izdevējs, m.
verlei’den, v. a. (jemm. etw.) darīt
(kādam ko) nepatīkamu od. riebīgu;
(jemm.) seine Freude izjaukt
(kādam) priekus,
verlei’hen, v. a. (v. leihen) (part. p.
ver-lie’hen) 1. aizdot, aiztapināt; 2. fig.
einen Orden apbalvot ar ordeni; ein
Amt uzticēt amatu; Kräfte dot
spēkus; Privilegien dāvināt
privilēģijas.
Verlei’her, m. 1. aizdevējs, m.; 2. fig.
dāvinātājs, m. -in, f. aizdevēja, f.
Verlei’hung, f. «., pl. -en, 1. aizdošana, f.;
aizdevums, m.; 2. fig. dāvināšana, f.;
dāvinājums, m.
verlei’ten, v. a. pavedināt, pavest;
(veranlassen) paskubināt; (bereden)
pierunāt; (verlocken) ievilināt.
Verlei’ļļter, m. pavedējs, m. -tung, f.
(Verführung) pavešana, f.; (Versuchung)
kārdināšana, f.
verler’nen, v. a. aizmirst (ko mācījies).
Verler’nung, f. aizmiršana, f.;
aizmir-sums, m.
verlēsen, I. v. a. (v. lesen) (part. p.
ver-lē’sen) 1. nolasīt; die Namen izsaukt
vārdus; 2. nolasīt (salātus), izlasīt
zirņus); II. v. refl. sich misēties lasot,
pārlasīties.
Verlē’||sen, n. od. -sung, f. 1. nolasīšana,
f.; 2. (zirņu) izlasīšana, f.
verletz’bār, adj. ievainojams; leicht
vārīgs.
Verletz’bārkeit, f. ievainojamība, f.;
(Empfindlichkeit) vārīgums, m.
verletz’en, I. v. a. 1. (beschädigen)
iebo-jāt, dragāt; (verwunden) ievainot; 2.
fig. (beleidigen, unangenehm
berühren) aiztikt, aizkart; 3. fig.
(übertreten, nicht beachten) die Gesetze
pārkāpt likumus; II. v. refl. sich
ievainoties,
verletzlich, adj. v. verletzbar.
Verletz’ung, f. pl. -en, 1.
(Beschädigung) iebojājums, m.; (Verwundung)
ievainojums, m.; 2. fig. (Beleidigung)
aizkārums, m.; aizvainojums, m.; 3. fig.
(Übertretung) pārkāpšana, f. (likumu);
- seiner Pflichten, savu pienākumu
neizpildīšana, f. od, aizmiršana, f.
verleug’nen, I. v. a. seinen Glauben
noliegt savu ticību; seine Unterschrift
«, neatzīt savu parakstu; seinen Cha-
rakter neizrādīt savu raksturu; sein
Kind noliegt savu bērnu; II. v. refl.
sich 1. aizliegties; neizrādīties; 2.
likt teikt, ka nav mājās.
Verleug’||ner, m. noliedzējs, m. -nung,
f. pl. -en, 1. noliegšana, f.;
(Nichtanerkennung) neatzīšana, f.; 2.
(Entsagung) atsacīšanās, f.; atraušanās, f.
verleum’den, v. a. aprunāt, apmelot; (in
schlechten Ruf bringen) neslavu celt.
Verleum’der, m. -s, pl. apmelotājs, m.;
neslavas cēlējs, m. -in, f. pl. -nen,
apmelotāja, f.; neslavas cēlēja, f.
verleumderisch, adj. 1. (von Personen)
apmelotāja-, neslavas cēlēja-; 2." (von
Sachen) apmelošanas-,
Verleum’dung, f. pl. -en, apmelošana,
f.; neslavas celšana, f.
Verleum’dungsklāge, f. eine - (gegen
jemn.) anstrengen, apsūdzēt (kādu) par
apmelošanu od. par neslavas celšanu,
verlie’ben, v. refl. sich (in jemn.)
iemīlēt (kādu), iemīlēties (kādā),
verliebt’, adj. iemīlējies, samīlējies; der
V-e, samīlējies jauneklis (od. vīrietis);
(in etw.) närrisch sein, būt (no kā)
apmulsušam; sterblich « sein, mirt aiz
mīlestības.
Verliebt’heit, f. iemīlēšanās, f.
verlie’ren, I. v. a. u. n. (verlie’re;
verlor; verlören) pazaudēt, pamest; (im
Spiel) paspēlēt; verloren sein, būt
beigtam; verloren gehen, pazust; er hat
sein Geld verloren: (zufällig), viņš
pazaudējis savu naudu; (im Spiel) vinš
paspēlējis savu naudu; ich habe
meinen Kopfschmerz man galvas sāpes
pārgājušas; II. v. refl. sich pazust;
(verschwinden) nozust; (sich
zerstreuen) izklīst; (von einer Geschwulst)
atslābt; der Schmerz hat sich verloren,
sāpes pārgājušas.
Verlie’rer, m. -s, pl. pazaudētājs, m.;
(im Spiel) paspēlētājs, m.; wer war
der *? kas paspēlēja?
Verließ’, n. -es, pl. -e, dziļš pagrabs; bes.
pagraba cietums, m.
verlö’ben, I. v. a. seine Tochter -,
saderināt savu meitu; der (die) Verlobte,
saderinātais, m.; saderinātā, f.;
līgavainis, m.; līgava, f.; II. v. refl. sich
(mit jemm.) «, saderināties (ar kādu).
Verlöb’nis, n. -(ss)es, pl. -(ss)e,
saderināšanās, f.; precības, f. pl.
Verlö’bung, f. «, pl. -en, saderināšanās,
f.; precības, f. pl.
Verlö’bungs II anzeige, f. saderināšanās
paziņojums, m. -fest, n. precības, f. pl.
-karte, f. saderināšanās karte, f. -ring.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
