Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - vernachlässigen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
594
vernachlässigen — Veronika
vernachlässigen, I. v. a. nolaist, palaist;
(von Krankheiten) ielaist; eine
vernachlässigte Krankheit, ielaista
slimība; die Kirche reti iet baznīcā; seine
Familie nerūpēties par savu ģimeni;
eine Wunde nekopt vāti; II. v. refl.
sich nolaisties, palaisties.
Vernachlässigung, f. pl. -en,
nolaišana, f. (v. Zeitwort),
vernā’geln, v. a. aiznaglot,
vernā’gelt, adj. 1. aiznaglots; 2. fam.
(beschränkt) plānprātīgs, garā vājš.
Vernā’gelung, f. pl. -en, aiznaglošana,
f.; aiznaglojums, m.
vernäh’en, v. a. 1. (nähend verbrauchen)
izšūt; 2. (zunähen) aizšūt, sašūt,
vernar’ben, I. v. n. aizdzīt; - lassen,
aizdziedāt; II. v. refl. sich «., aizdzīt,
ap-rētoties.
Vernar’bung, f. pl. -en, aizdzīšana, f.;
aprētošanās, f.
vernar’ren, v. refl. sich (in etw.)
iemīlēt (ko) līdz nejēgai; (in etw.)
vernarrt sein, būt līdz nejēgai (ko)
iemīlējušam.
Vernarrt’heit, f. nejēdzīga mīlestība,
vernehm’bār, I. adj. dzirdams; II.
dzirdamā veidā,
verneh’men, I. v. a. (v. nehmen) (part.
p. vernom’men) 1. (hören) dzirdēt,
sadzirdēt; (unterscheiden) izšķirt; sich
- lassen, būt dzirdamam, atskanēt;
seine Stimme ließ sich viņa balss
atskanēja; 2. (erfahren) dabūt zināt; ich
habe vernommen, dzirdēju runājam;
wie man vernimmt, kā dzird; 3.
(verhören) nopratināt, izklaušināt; 4.
(selten für wahrnehmen) sajust, samanīt;
II. v. refl. sich «., 1. sich (mit jemm.)
saprasties od. labi satikt (ar kādu);
2. saprast; ich kann mich daraus nicht
es tur nekā nesaprotu.
Verneh’men, n. 1. satiksme, f.; (mit
jemm.) in gutem - stehen, labi satikt
(ar kādu); 2. (Gerücht) baumas, f. pl.;
dem - nach, kā dzird,
vernehmlich, adj. saprotams, skaidri
dzirdams; mit -er Stimme, skaļā balsī.
Vernehm’lichkeit, f. saprotamība, f.;
skaidrums, m.
Veraeh’mung, f. pl. -en,
nopratināšana, f.; nopratinājums, m.
vernei’gen, v. refl. sich palocīties,
paklanīties.
Vernei’gung, f. paklanīšanās, f.
vernei’ļļnen, v. a. noliegt; eine Frage
atbildēt uz jautājumu ar ne. -nend,
I. adj. noliedzīgs, noliedzošs; ein -er
Satz, noliedzošs teikums; II. adv.
noliedzošā veidā.
Vernei’nung, f. pl. -en, (als Tätigkeit)
noliegšana, f.; noliegums, m.;
(verneinendes Wort) noliegums, m.;
negācija, f.
Vernei’nungsfall, m. im -e, kad tas tā
nebūtu.
vernicht’bār, adj. iznīcināms,
vernich’ten, v. a. iznīcināt; (zerstören)
izpostīt; (ausrotten) izdeldēt, izskaust.
Vernich’iļter, m. -s, pl. iznīcinātājs, m.
-tung, f. pl. -en, iznīcināšana, f.;
(Zerstörung) izpostīšana, f.;
(Ausrottung) izskaušana, f. -tungskampf, m.
od. -tungskrieg, m. izskaušanas kaŗš,
m.
vernie’ten, v. a. aizkniedēt.
Vernie’tung, f. pl. -en, aizkniedēšana,
f.; aizkniedējums, m.
Vernunft’, f. prāts, m.; bei gesunder
*, pilnā prātā; Kritik der reinen tīrā
prāta kritika; mit - begabt, prāta
apbalvots; bei sein, būt prātīgam; -
annehmen od. der - Gehör geben, klausīt
prātam.
vernunft’begābt, adj. ar prātu apbalvots.
Vernunft’II begriff, m. prāta jēdziens, m.
-beweis, m. prāta pierādījums.
Vernünftelei’, f. pl. -en,
spriedelēšana, f.
vernünfteln, v. n. spriedelēt,
vernunftgemäß, I. adj. prātam piemērots;
prātīgs; II. adv. prātīgi.
Vernunft’ ||gesetz, n. prāta likums, m.
-heirāt, f. saprāta laulība, f.
vernünftig, I. adj. (bēgat.) prāta-,
prātīgs; II. adv. prātīgi, ar prātu,
vernünftigerweise, adv. kā to prasa
vesels prāts.
Vernünf’tigkeit, f. prātīgums, m.
vernunft’lös, I. adj. bezprāta-; II. adv.
bez prāta.
Vernunft’lösigkeit, f. bezprātība, f.;
neprātība, f.
vernunft’mäßig, I. adj. prātam piemērots,
prātīgs; II. adv. prātīgi.
Vernunft’schluß, m. prāta slēdziens, m.
Vernunft’widrigkeit, f. pl. -en,
bezprātība, f.; aplamība, f.
verö’den, I. v. a. pārvērst par postažu,
izpostīt; II. v. n. pārvērsties postažā;
(sich entvölkern) izmirt.
Verö’dung, f. pl. -en, pārvēršanās
postažā.
veröffentlichen, v. a. laist klajā, izpaust,
izsludināt.
Veröffentlichung, f. pl. -en, klajā
lai-ļ šana, f.; izsludinājums, m.
Verö’nika [we-J, f. (Bot. Ehrenpreis)
zemes apīņi, m. pl.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
