Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - verriegeln ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
596 verriegeln —
verrie’geln, v. a. aizšaut bultu priekšā,
aizbultēt, aizvāzt; (verschließen)
aizslēgt.
Verrie’gelung, f. », aizbultējums, m.
verring’ern, I. v. a. pamazināt; II. v. refl.
sich pamazināties.
Verring’erung, f. pl. -en, pamazinā-
jums, m.; pamazināšanās, f.
verrin’nen, v. n. (v. rinnen) (part. p. ver-
ron’nen) aiztecēt,
verrost’en, v. n. sarūsēt.
Verrost’en, n. -s, sarūsēšana, f.
verrottet, adj. (faul) aizpuvis;
(verdorben) sabojāts; (veraltet) novecojies,
verrucht’, adj. negants; sasodīts; ein -er
Mensch, negantnieks, m.
Verrūcht’heit, f. negantība, f.
verriick’en, v. a. pabīdīt tālāk, aizbīdīt;
fig. sagrozīt,
verrückt’, I. adj. 1. aizbīdīts, nevietā
aizstumts; 2. fig. ārprātīgs; (jemn.) •
machen, padarīt (kādu) ārprātīgu; II.
adv. ārprātīgi.
Verrückt’heit, f. pl. -en, trakums, m.;
ārprātība, f.
Verrückt’werden, n. das ist zum tur
cilvēkam trakam jāpaliek.
Verrückung, f. izstumšana, f.
Verrūf, m. neslava, f.; ļauna slava; in
~ bringen, celt neslavu; in - tun od.
erklären, izsludināt od. izdaudzināt par
negodīgu; er steht im viņam nav
laba slava,
verrū’fen, v. a. (v. rufen) (part. p.
verrū’fen) celt neslavu,
verrū’fen, adj. neslavā esošs, pelts; er
ist «■, viņam nav laba slava.
Vers, m. -(s)es, pl. -(s)e, 1. dzeja, f.;
reimlose Verse, dzejas bez atskaņām;
Verse machen, dzejot; in Verse
bringen, pārlikt dzejā; 2. (Strophe) pants,
m., auch dem. pantiņš, m.
versā’gen, I. v. a. (verweigern) liegt; den
Dienst nestāties dienestā; die Füße
mir den Dienst, kājas man vairs
neklausa; II. v. n. neizdoties; das
Gewehr versagte, bise nesprāga vaļā; die
Stimme versagte ihr, balss viņai
aizrāvās.
Versä’gung, f. «, 1. (Weigerung) liegums,
m.; 2. vaļā nesprāgšana, f.
versal’zen, v. a. 1. pārsālīt, sasālīt; fig.
(jemm.) die Freude izjaukt (kādam)
priekus.
versam’meln, I. v. a. sapulcēt, sapulcināt;
(vereinigen) savienot; (berufen)
sasaukt; saaicināt; fig. er ist zu den
Vätern versammelt, viņš nomiris od.
viņš piepulcināts senčiem; II. v. refl.
sich sapulcēties, sanākt.
verschenken
Versammlung, f. sapulce, f.; eine -
einberufen, auflösen, sasaukt, slēgt
sapulci.
Versamm’lungs||platz, m. sapulces vieta,
f. -recht, n. sapulces tiesība, f.
Versand’, m. -(e)s, izsūtīšana, f.;
izsūtījums, m.
versan’den, I. v. a. smiltīm apklāt; II.
v. n. aizsērēt.
Versan’dung, f. pl. -en, aizsērējums,
m.
Vers’ärt, f. dzejas veids, m.
Versatz’, m. -es, 1. (Versetzen)
ieķīlāšana, f.; 2. (Pfand) ķīla, f. -amt, n. ķīlu
nams, m.
versau’en, v. a. fam. sasmulēt, saķērnāt.
versau’ern, v. a. fam. saskābt.
versau’fen, v. a. (saufen) (part. p.
versoffen) fam. nodzert, nožūpot; fig.
seinen Verstand apdzert prātu; II. v.
n. noslīkt.
versäu’men, v. a. nokavēt; die Schule,
den Termin nokavēt skolu, termiņu;
eine Gelegenheit «, palaist gaŗām
izdevīgu brīdi; den Zug •*, nokavēt
vilcienu.
Versäum’nis, f. pl. -(ss)e, nokavējums,
m.
Versäu’mung, f. nokavēšana, f.;
nokavējums, m.
verschach’ern, v. a. fam. „izandelēt",
pārdot.
verschaffen, v. a. (jemm. etw.)
saga-dāt od. apgādāt (kādam ko); sich
selbst Recht gādāt sev taisnību; das
muß man sich -tas jāiegādājas.
Verschaffung, f. sagādāšana, f.;
sagādā-jums, m.
verschā’len, I. v. a. apsist ar dēļiem,
ap-šūt; II. v. n. (von Getränken)
novadēties.
verschämt’, adj. kaunīgs.
Verschämtheit, f. kaunīgums, m.
verschan’zen, I. v. a. apvaļņot; aptaisīt
ar skanstēm; II. v. refl. sich
nostiprināties.
Verschan’zung, f. pl. -en, apvaļņojums,
m.
verschärfen, v. a. 1. uztrīt, asināt; 2. fig.
paasināt od. pastiprināt (sodu).
Verschärfung, f. (soda) pastiprinājums,
m.
verschärfen, I. v. a. apraust, ierušināt;
ierakt zemē; II. v. refl. sich
ierakties zemē.
verschei’den, v. n. (v. scheiden) (part. p.
verschieden) šķirties, nomirt.
verschenk’en, v. a. 1. (etw.) izdāvāt
od. izdāvināt (ko); 2. Bier izkroģēt
alu.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
