Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - verweben ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
verweben — verwickeln
607
verwē’ben, I. v. a. 1. izaust; 2. sapīt,
iepīt; 3. fig. (verketten) saistīt,
iepiņķēt; II. v. refl. sich sapīties.
verwechseln, v. a. eins mit dem andern
samainīt vienu ar otru; sie sehen
sich zum V- ähnlich, viņi ļoti līdzīgi
viens otram, viņi tik līdzīgi viens
otram, ka viņus viegli var samainīt.
Verwechselung od. Verwechslung, f.
pl. -en, samainīšana, f.; samainījums,
m.; (Versehen) pārskatīšanās, f.
vervvē’gen, I. adj. bezbailīgs, pārdrošs;
II. adv. pārdroši.
Vervvē’genheit, f. pārdrošība, f.;
pārdro-šums, m.
verwē’hen, I. v. a. 1. aizpūst; (vom
Schnee) aizputināt; 2. fig. (verwischen)
izdzēst; II. v. n. (verfliegen) izputēt;
(verschwinden) nozust.
verweh’ren, v. a. kavēt; (verbieten) liegt.
Verwehren, n. -s, kavēšana, f.;
neļaušana, f.
verweichlichen, I. v. a. izlutināt; II. v.
refl. sich izlutināties.
Verweichlichung, f. izlutināšana, f.;
izlutinājums, m.; izlutināšanās, f.;
mīkst-čaulība, f.
verweigern, v. a. liegt, nedot; den
Gehorsam liegties paklausīt; die Hand
*, nedot roku.
Verweigerung, f. liegšana, f.; liegums,
m.
verweilen, I. v. a. (stehen bleiben)
apstāties; (sich aufhalten) uzkavēties,
pakavēties, uzturēties; zu lange(bei etw.)
palikt pārāk ilgi (pie kā); II. v. refl.
sich aizkavēties, palikt pārāk ilgi.
Verweilen, n. -s, pakavēšanās, f.;
uzturēšanās, f.
verwei’nen, v. a. 1. noraudāt, pavadīt
laiku raudās; 2. saraudāt (acis); sie
hat verweinte Augen, viņai acis
saraudātas.
Verweis’, m. -(s)es, pl. -(s)e, rājiens, m.;
bāriens, m.; (jemm.) wegen einer
Sache einen » geben od. erteilen,
brīdināt (kādu) kādā lietā.
verweisen, v. a. (v. weisen) (part. p.
verwiesen) 1. (hinweisen) aizrādīt,
atsaukties; (jemn.) vor ein anderes
Gericht noraidīt (kādu) pie citas
tiesas; 2. (ausweisen) izraidīt; des
Landes verwiesen werden, tikt aizsūtītam
trimdā; 3. fig. (vorwerfen) pārmest,
izbārt, izrāt, brīdināt.
Verweisung, f. 1. aizrādījums, m.; 2.
(Verbannung) izraidījums, m.; trimda,
f.; 3. (Vorwurf) pārmetums, m.;
(Verweis) rājiens, m.; brīdinājums, m.
verwei’ken, v. a. novīst.
Verwel’ken, n. novīšana, f.
verweltlichen, v. a. 1. padarīt par
laicīgu; 2. pārvērst baznīcas mantu par
laicīgu īpašumu; Klöster sekulārizēt
klosteŗus.
verwend’bär, adj. izlietājams.
Verwend’bärkeit, f. izlietājamība, f.
verwen’den, I. v. a. (v. wenden) (part. p.
verwandt’) 1. (abwenden) novērst; kein
Auge (von etw.) cieši lūkoties (uz
ko); 2. (gebrauchen) lietāt;
(anwenden) izlietāt; sein Geld zum Bauen
izdot od. izlietāt naudu būvēs; II. v.
refl. sich », (für jemn.) aizstāvēt
(kādu), aizrunāt (kāda) labā.
Verwendung, f. 1. lietā jums, m.; ~ einer
Summe, summas izlietāšana, f.; (für
etw.) keine - haben, nevarēt (ko)
lietāt; 2. fig. (Fürsprache) aizruna, f.
verwerfen, I. v. a. (v. werfen) (part. p.
verworfen) 1. izmētāt; 2. fig. (von sich
weisen) atraidīt, atstumt; einen Rat
nepiejemt padomu; eine
Gesetzesvorlage atmest likuma projektu; II. v.
refl. sich (beim Kartenspielen)
atmesties, pārmesties,
verwerflich, I. adj. atmetams; (sträflich)
sodāms; (tadelnswert) peļams; II. adv.
atmetamā kārtā, necienīgi, piedaudzīgi,
slikti.
Verwerflichkeit, f. atmetamība, f.;
sodāmība, f.
Verwerfung, f. pl. -en, atmešana, f.;
neatzīšana, f.
verwerten, v. a. (nützlich verwenden)
izlietāt; lietā likt; (in Geld umsetzen)
pārvērst naudā.
Verwertung, f. izlietājums, m.
verwē’sen, I. v. a. pārvaldīt; II. v. n.
satrūdēt; (verfaulen) sapūt.
Verwö’ser, m. -s, pl. », pārvaldītājs, m.;
vervvēs’lich, adj. iznīcīgs, trūdīgs.
Verwēs’lichkeit, f. iznīcība, f.;
trūdī-ba, f.
Verwö’sung, f. 1. trūdēšana, f.; in
-übergehen, sākt trūdēt; sākt pūt; 2.
(Verwaltung) pārvaldīšana, f.
Verwä’sungsprozeß, m. trūdēšanas
process, m.
verwetten, v. a. paspēlēt derot; ich
möchte meinen Kopf es gribētu likt
galvu ķīlām,
verwick’eln, I. v. a. 1. ietīstīt; die Füße
in ein Tuch ietīstīt kājas lakatā;
fig. (jemn.) in eine Sache . iepiņķēt
(kādu) kādā lietā; 2. fig. (verwirren)
sarežģīt; die Sache ist sehr verwickelt,
lieta ļoti raiba; II. v. refl. sich 1.
ietīties; fig. sich in eine Sache iepiņ-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
