Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Weiche ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
636
Weiche — Weihnachtsabend
chen, atmīkstināt; 1. fig. (sanft, milde)
lēns, maigs; -e Töne, maigas skaņas;
ein -es Wetter, atlaidies laiks; den
Stahl - machen, atlaidināt tēraudu.
Wei’che, f. pl. -n, 1. (am Körper)
mīkstumi, m. pl.; paslēpenes, f. pl.; 2.
(zum Flachsweichen) mārks, m.; 3. (auf
der Eisenbahn) (sliežu) bīdeklis, m.;
pārmija, f.
wei’chen, I. v. a. • mīkstināt, mērkt,
mērcēt; II. v. n. mirkt.
wei’chen, v. n. (wei’che; wich;
ge-wich’en) griezt ceļu; (zurückweichen)
atkāpties; (sich flüchten) bēgt; (der
Notwendigkeit *) padoties; von der
Stelle atstāt vietu; nicht von der
Stelle nekustēt no vietas.
Wei’chen, n. -s, bēgšana, f.; atkāpšanās,
f.; zum bringen, piespiest atkāpties.
Weichensteller, m. sliežu bīdītājs, m.;
od. pārmijnieks, m.
Weich’faß, n. mērcamais kubls, m.
weich’gesotten, adj. mīksti vārīts.
Weich’heit, f. 1. mīkstums, m.;
(Zartheit) maigums, m.; 2. fig. (Sanftmut)
lēnums, m.; 3. fig. v. Weichherzigkeit.
weich’herzig, adj. mīkstsirdīgs, ar mīkstu
sirdi; (mitleidig) līdzcietīgs;
(empfindsam) jūtīgs.
Weich’herzigkeit, f. mīkstsirdība, f.;
(Empfindsamkeit) jūtība, f.; jūtīgums,
m.
weich’lich, adj. 1. (etw. weich) pamlksts,
(zu weich) ļumīgs; 2. fig. (kraftlos)
gļēvs, gļēvulīgs; (verweichlicht)
izlutināts; (schwächlich) vārīgs.
Weich’||lichkeit, f. «, gļēvums, m. -ling,
m. -(e)s, pl. -e, gļēvulis, m.; (bibl.)
mīkstnieks, m.
Weich’sel||kirche, f. veiksele, f. -rohr, n.
veikseļu koka kāts, m. -zopf, m.
kal-tons, m.; matu lēkšķe, f.; Māres
pīne, f.
Weich’tiere, pl. (Zool.) gļoteņi, m. pl.;
auch mīkstmieši, pl.; glumiķi, m. pl.
Wei’de, f. pl. -n, 1. (Baum) vītols, m.;
kārkls, m.; dem. vītoliņš, m.; kārkliņš,
m.; Bruchweide, sētas vītols, m.;
Lorbeerweide, šķetra, f.; Palmenweide,
blīgzna, pūpolu vītols; Mandelweide,
f.; grozu kārkls, m.; (zum Flechten)
klūdziņa, f.; 2. (Weideplatz) ganības,
f. pl.; ganīkla, f.; auf die - gehen, iet
ganos; auf die > treiben, dzīt ganos;
Kühe auf die ~ treiben, dzīt govis
ganos; 3. (Nahrung) barība, f. -geld, n.
ganību nauda, f. -land, n. ganāma
zeme, ganības, f. pl.
wei’den, I. v. a. dzīt ganos, ganīt, ēdināt;
fig. seine Augen (an etw.) ieiīksmi-
nāt acis (pie kā); II. v. n. ganīties,
ēst; III. v. refl. sich (an etw.)
papriecāties (par ko).
Wei’den, n. -s, ganīšana, f.
Wei’denIIasche, f. vītola pelni, m. pl.
-bach, m. kārklu upīte, f. -band, n.
klūdziņu saišķis, m. -bast, m. kārklu lūks,
m. -baum, m. vītols, m.; vītola koks,
m. -kätzchen, n. pūpols, m.; vītola
spurdze, f. -pilz, m. kārklene, f. -rūte,
f., auch -gerte, f. klūdziņa, f. -zeisig,
m. čunčiņš, m. (putns).
Weide||platz, m. ganības, f. pl.; ganīkla,
f. -recht, n. ganību tiesības, f. pl.
weid’gerecht, I. adj. medību likumiem
piemērots; II. adv. pēc mēdību
likumiem.
Wei’dicht, n. -(e)s, pl. -e, kārkliens, m.
weid’lich, I. adj. krietns, brangs; II. adv.
krietni, brangi.
Weid’mann, m. mednieks, m.
Wei’fe, f. «., pl. -n, tītavas, f. pl.
wei’fen, v. a. tīt (dzijas),
weigern, I. v. a. liegt; II. v. refl. sich
- etw. zu tun, liegties ko darīt.
Weigerung, f. pl. -en, liegšana, f.;
liegšanās, f.; liegums, m.
Weigerungsfall, m. im -e, liegšanās
gadījumā; ja liegtos.
Weih, m. -en, pl. -en, lija, f.; vanags, m.
Weih’altär, m. upuŗu altāris, m.
Wei’he, f. pl. -n od. m. -n, pl. -n, lija,
f.; vanags, m.
Wei’he, f. pl. -n, 1. (Einweihung)
iesvētīšana, f.; einem Priester die -
erteilen, iesvētīt priesteri; 2. (Salbung)
svaidīšana, f.
wei’hen, I. v. a. 1. (widmen) novēlēt;
sein Leben dem Vaterlande novēlēt
savu dzīvību tēvijai; dem Untergange
geweiht sein, būt nolemtam bojā
iešanai; 2. (kirchlich einsegnen) iesvētīt;
die geweihte Erde, svētīta zeme;
geweihtes Brot, svētīta maize; II. v. refl.
sich novēlēties, nodoties.
Wei’her, m. -s, pl. », (Teich) dīķis, m.;
(kleiner See) ezeriņš, m.
weihevoll, I. adj. svētsvinīgs; II. adv.
svētsvinīgi.
Weih’||gäbe, f. ziedojums, m.;
novēlējums, m. -gelübde, n. svēts solījums,
-nacht, f. od. -nachten, pl. Ziemsvētki,
m. pl., auch svētā nakts, zu -nachten,
pa Ziemsvētkiem.
Weih’nachts’|äbend, m. Ziemsvētku
vakars, m. -ausstellung, f. Ziemsvētku
izstāde, f. -baum, m. eglīte, f. -feier, f.
Ziemsvētku svinēšana, f. -feiertag, m.
erster pirmā Ziemsvētku diena, f.
-fērien, Ziemsvētku brīvdienas, f. pl.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
