- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
640

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Weltenmeer ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

640 Weltenmeer

Ies pilsonis, m.; 2. fam. ein kleiner
mazs bērns, m.

Wel’ten||meer, n. pasaules izplatījums,
m.; pasaules telpas, f. pl. -raum, m.
visums, m.

Welt’entstēhung, f. pasaules izcelšanās,
f.; pasaules rašanās, f.

welt’erfahren, adj. pasaulē piedzīvojis,
pasaules dzīvē izveicīgs; - sein, pazīt
pasauli, būt ieguvušam izveicību
pasaulē.

Welt’ilerfahrung, f. pasaules pazīšana, f.
-erhalter, m. pasaules uzturētājs, m.
-erschaffung, f. pasaules radīšana, f.

weit’||erschütternd, adj. visu pasauli
satricinošs. -fremd, adj. šai oasaulē
svešs.

Welt’||gebäude, n. visums, m.; auch
pasaules ēka, f.; -gebieter, m. pasaules
pavēlnieks, m. -geschichte, f. pasaules
vēsture, f. -herrschaft, f. pasaules
valdība, f. -herrscher, m. pasaules
valdnieks, m.

welt’klüg, adj. pasaules lietās gudrs,
politisks.

Welt’||klügheit, f. pasaules gudrība, f.
-körper, m. pasaules ķermenis, m.
-kūgel, f. zemes lode, f.

welt’kundig, adj. 1. kas pazīst pasauli;
3. (allgemein bekannt) visiem zināms,
visā pasaulē zināms.

Welt’||läge, f. politisks stāvoklis, -lauf,
m. pasaules gaita, f. -leute, pl.
pasaul-nieki, m. pl.

welt’lich, ī. adj. 1. (das irdische Leben
betreffend) laicīgs, pasaules-; -e Ehren,
Freuden, laicīgi godi, prieki; das W-e
lieben, mīlēt visu, kas laicīgs; 2. (nicht
kirchlich) pasaulīgs; 3. (keinen Orden
angehörig) pasaules-; der -e Stand,
pasaulnieku kārta, f.; ein -er
Geistlicher, pasaules garīdznieks, m.; 4.
(nicht geistlich) pasaulīgs, laicīgs; die
geistliche und -e Macht des Papstes,
pāvesta garīgā un laicīgā vara; II. adv.
laicīgi, pasaulīgi.

Welt’||lichkeit, f. pasaulīgums, m. -ling,
m. -(e)s, pl. -e, pasaulnieks, m.
-litera-tūr, f. pasaules literātūra, f. -lust, f.
pasaules prieks, m. -macht, f. pasaules
vara, f.; pasaules valsts, f. -mann, m.
(pl. -leute) pasaules cilvēks, m.;
pasaulnieks, m. -mensch, m. pasaulnieks,
m.

welt’müde, adj. pasaulē dzīvot apnicis.

Welt’ordnung, f. pasaules kārtība, f.

welt’scheu, adj. no pasaules priekiem
atturīgs; (menschenfeindlich) cilvēkiem
naidīgs.

— Wendung

Welt’||schmerz, m. pasaules sāpes, f. pl.
-Schöpfung, f. pasaules radīšana, f.
-seele, f. pasaules dvēsele, f. -spräche,
f. pasaules valoda, f. -stadt, f.
lielpilsēta, f.; pasaules pilsēta, f. -teil, m.
pasaules daļa, f.; (Erdteil) zemes daļa,
f. -verbesserer, m. pasaules
pārlabo-tājs, m. -Verbesserung, f. pasaules
pārlabošana, f.

wem? prn. (Dativ von wer) kam? von ~?
no kā?

Wem’gall, m. (Fisch) vimba, f.

wen? prn. (Akkusativ von wer) ko? für
kam?

Wen’de, m. -n, pl. -n, vends, m.

Wen’de, f. «., pl. -n, apgriešana, f.;
(Änderung) maiņa, f.; (Sonnenwende)
saulgrieži, m. pl. -hals, m.; (Vogel)
groz-galvis, m.; tītiņš, m. -kreis, m.
saulgriežu aplis, m.; (riņķis, m.) ~ des
Krebses, saulgrieža vēža aplis, m.
(riņķis, m.).

Wen’deltreppe, f. vītās kāpnes, f. pl.;
locenes, f. pl.

wen’den, I. v. a. (wen’de; wand’te;
gewandt’) 1. (umdrehen) apgriezt, griezt,
freq. grozīt; einen Rock apgriezt
svārkiem kreiso pusi; das Heu
apgriezt od. uzcirst sienu; ein Pferd
pagriezt zirgu; den Braten grozīt
cepeti; 2. fig. (abwenden) ein Unglück
», novērst nelaimi; 4. fig. (verwenden)
likt lietā, lietāt; viel (auf etw.)
daudz izdot (par ko); II. v. n.
griezties; mit dem Wagen griezties ar
ratiem; III. v. refl. sich 1. (sich
umdrehen) apgriezties; sich rechts, links
griezties pa labi, pa kreisi; fig. das
Blatt hat sich gewendet, lieta
griezusies uz otru pusi, apstākļi
pārgrozījušies; fig. das Glück hat sich
gewendet, laime grozījusies; 2. fig. (sich
abwenden) sich (von jemm.) novērsties
(no kāda), atstāt (kādu); 3. fig. (sich
richten) sich (an jemn.) griezties
(pie kāda); sich (gegen jemn.)
vērsties (pret kādu); sich gegen Norden
griezties pret ziemeļiem.

Wen’den, n. -s, griešana, f.

Wen’de||pflüg, m. kārtājamais arkls,
-platz, m. ceļa griežamā vieta, -punkt,
m. 1. (an der Sonne) saulgrieži, m. pl.;
saulgriežu punkts, m.; 2. ceļa jūtis,
f. pl.

Wen’dung, f. pl. -en, 1. (Umdrehung)
griešana, f.; apgriešana, f.; grieziens,
m.; (Schwenkung) nogriešanās, f.;
apgriešanās, f.; durch eine zu schnelle
par daudz ātri apgriežoties; eine -

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0638.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free