Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Werfen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
642
Werfen — Wespennest
apmētāt (kādu) ar akmeņiem; III. v.
refl. sich 1. mesties; (sich stürzen)
gāzties; sich (jemm.) in die Arme
apkampt (kādu); sich (jemm.) um den
Hals apskaut (kādu); sich (jemm.)
zu Füßen krist (kāda priekšā) ceļos,
mesties (kādam) pie kājām; 2. (beim
Kartenspielen) atmesties; 3. (vom
Holze) samesties.
Wer’fen, n. -s, mešana, f.; beim metot.
Werft, f. «, pl. -en od. n. -(e)s, pl. -e,
kuģu būvētava, f.
Werg, n. -(e)s, pakulas, f. pl.; (zum
Kalfatern) drīve, f.; mit - verstopfen,
drīvēt.
Werk, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Arbeit als
Tätigkeit u. als Resultat) darbs, m.; die -e
Gottes, Dieva darbi; fig. im -e sein,
sagatavoties; prv. das ~ lobt den
Meister, darbs ceļ vīru; 2. (Handlung)
darbs, m.; darīšana, f.; ein gutes
-tun, darīt labu darbu; ein
verdienstliches nopelnu pilns darbs; 3. (Buch)
grāmata, f.; Schillers Sämtliche -e,
Sil-lera kopoti raksti; ausgewählte -e,
izlasīti od. izraudzīti raksti; 4.
(Festungswerk) apcietinājums, m.; 5.
(Hammerwerk) dzelzs ceplis, m.; dzelzs
fabrika, f.; (Hüttenwerk) lietuve, f.
Werk’||bank, f. darbgalds, m. -besitzer,
m. fabrikas īpašnieks, m.
Wer’keltag, m. darbdiena, f.
Werk’||führer, m. meistars, m.; darbu
vadītājs, m.; darbnīcas pārzinis, m. -statt,
f. od. -statte, f. darbnīca, f. -stöbe, f.
darbnīca, f. -stuhl, m. austuve, f.;
steiles, f. pl. -tag, m. darbdiena, f.
werk’tätig, adj. darbīgs; das -e Volk,
darba ļaudis, m. pl.
Werk’j|tätigkeit, f. darbība, f.;
darbīgums, m. -tisch, m. darba galds, m.
-zeug, n. darba rīks, m. -zeugkasten,
m. rīknīca, f.
Wer’müt, m. -(e)s, 1. vērmeles, f. pl.;
2. fig. (Bitterkeit) rūgtums, m.
Wer’mutstropfen, m. 1. vērmeļu piliens,
m.; 2. fig. rūgts piliens.
Werst, f. pl. -e, versts, f. (= 1067 m).
-pfosten, m. verststabs, m.
wērt, adj. 1. dārgs; mein -er Freund,
mīļais od. dārgais draugs; (jemn.) lieb
und » halten, mīlēt un cienīt (kādu);
wie ist Ihr -er Name? ar ko man
gods runāt? 2. (einen gewissen Wert
habend) vērts, vērtīgs. «. sein, maksāt;
mehr «. sein, maksāt vairāk; 3.
(würdig) cienīgs; er ist diese(r) Wohltat
nicht viņš nav šīs labdarības
cienīgs; er ist es - viņš to pelnī; er ist
nicht daß man ihm antwortet, viņš
nepelnī, ka viņam atbild; das ist nicht
der Mühe tur nav ko pūlēties.
Wērt, m. -(e)s, pl. -e, vērtība, f.; (Preis)
cena, f.; der innere od. wahre īstā
vērtība; von großem -e, lielā vērtībā;
hoch im -e stehen, būt ļoti vērtīgam.
Wērt’ļļachtung, f. cienīšana, f. -angäbe,
f. vērtības norādījums, m. -bestimmung,
f. vērtības noteikums, m. -brief, m.
naudas vēstule, f.
wēr’ten, v. a. cienīt.
wērt’l0s, adj. nevērtīgs, mazvērtīgs;
(geringfügig) niecīgs.
Wärt’||lösigkeit, f. nevērtība, f.;
nevēr-tīgums, m.; (Geringfügigkeit)
niecīgums, m. -papier, n. vērtspapīrs, m.
-Sachen, f. pl. vērtslietas, f. pl.
wört’schätzen, v. a. cienīt, godāt.
Wērt’schātzung, f. od. Wēr’tung, f. «,
cienīšana, f.
wērt’voll, adj. vērtīgs, (teuer) dārgs.
Wēr’wolf, m. vilkacis, m.; vilkats, m.
wes (Genetiv von welcher u. von was),
prn. kuŗa, kā; wir werden bald sehen,
«. Geistes Kind er ist, drīz redzēsim,
kas viņš par cilvēku; prv. • das Herz
voll ist, des geht der Mund über,
(bibl.) no sirds pilnības mute runā.
Wē’sen, n. -s, pl. 1. būte, f.; ein
lebendes dzīva būte; ein höheres ■«•,
augstāka būte; 2. (Dasein) esme, f.;
ira, f.; (Wirklichkeit) tiešība, f.;
īstenība, f.; 3. (wesentliche
Beschaffenheit) būtība, f.; das gehört zum - der
Sache, tas pieder pie lietas būtības;
4. fig. (Betragen) izturēšanās, f.; ihr
-gefällt mir, viņas izturēšanās man
patīk; ein gezwungenes izlikšanās, f.;
piespiedu izturēšanās.
Wē’seneinheit, f. būtes vienība, f.;
būtības vienība, f.
wē’senhaft, adj. būtības-, patiesi esošs.
Wē’sen||heit, f. būtība, f. -lehre, f.
ontoloģija, f.
wē’senlos, adj. neesošs, (nichtig) niecīgs.
Wö’sen||lösigkeit, f. nebūtība, f.;
(Nichtigkeit) niecība, f.; niecīgums, m.
wē’sentlich, I. adj. būtisks; das ist sehr
tas ļoti svarīgs; der -e Inhalt od.
das W-ste, galvenais saturs, kodols;
II. adv. būtiski.
Wē’sentlichkeit, f. pl. -en, būtība, f.
wes’halb od. weshalb’, adv. 1. (fragend)
kāpēc? kālab? kādēļ? auch kamdēļ?
2. (relativisch) kālab? par ko?
Wes’pe, f. pl. -n, lapsene, f.; dem.
lapsenīte, f.
Wes’pen||nest, n. lapseņu puduris, m.; fig.
in ein - stechen od. greifen, sakaitināt
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
