Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - wiederspiegeln ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
wiederspiegeln — Wiede
645
widerspiegeln, I. v. a. atspoguļot; II. v.
refl. sich atspoguļoties.
Wi’derspiel, n. pretējība, f.; pretišķība, f.
widersprechen, I. v. n. (v. sprechen)
(part. p. widersprochen) (jemm.)
runāt (kādam) pretim; das widerspricht
der Wahrheit, tas nesaskan ar
patiesību; dieser Satz widerspricht dem
andern, šis teikums apgāž otrā izteiktās
domas; der Vernunft būt pret
veselu prātu; II. v. refl. sich pašam
sev runāt pretī; sapīties savos
izteicienos; apgāzt, ko pats runājis.
widersprechend, adj. pretējs, pretišķīgs.
Widersprecher, m. pretimrunātājs, m.
Widerspruch, m. pretruna, f.;
(Gegensatz) pretmets, m.; auf ~ stoßen,
atdurties uz pretestību; er erhob keinen
viņš nemaz nepretojās; ohne bez
pretrunas; er kann keinen - vertragen
od. leiden, viņš necieš, ka viņam runā
pretī.
Widerspruchsgeist, m. pretestības gars,
m.
Widerstand, m. pretošanās, f.;
pretestība, f.; Widerstandsgrad, pretestības
pakāpe; . leisten, turēties pretim;
lebhaften » leisten, dzīvi pretoties; -
finden od. auf - stoßen, atdurties uz
pretestību.
widerstandsfähig, adj. pretestīgs;
spējīgs pretoties (spēka iedirbei vai
iedarbībai).
Widerstands’||fähigkeit, f. pretestības
spējas, f. pl.; Grad der », pretestības
pakāpe, f. -kraft, f. pretspēks, m.
widerstandslos, I. adj. vājš, bezspēka-;
II. adv. bez pretimrunāšanās.
widerstē’hen, v. n. (v. stehen) (part. p.
widerstanden) 1. turēties pretim,
pretoties; der Versuchung nicht « können,
nevarēt atturēties pret kārdināšanu; 2.
fig. (zuwider sein) būt riebīgam; der
Branntwein widersteht mir, degvīns
man riebīgs.
Widerstöß, m. atsitiens, m.; atgrūdiens,
m.
widerstrē’ben, v. n. 1. (sich widersetzen)
turēties pretim, pretoties; 2. fig.
(zuwider sein) būt pretīgam; es
widerstrebte ihm, das zu sagen, viņam
netī-kās to teikt.
Widerstrē’ben, n. 1. (Widerstand)
pretošanās, f.; 2. fig. (Widerwille)
pretīgums, m.; mit ar nepatiku; ne
labprāt; pret gribu.
Widerstreit, m. konflikts, m.; sadursme,
f.; (mit jemm.) in geraten, sadurties
(ar kādu).
widerstreiten, v. n. (v. streiten) (part. p.
widerstrit’ten) einer Sache stāties
kādai lietai pretim, būt pret kādu lietu.
Widerstrom, m. pretstrāva, f.
widerwärtig, adj. pretīgs, riebīgs.
Widerwärtigkeit, f. pl. -en, 1.
(Unannehmlichkeit) nepatika, f.;
nepatīkams gadījums; (Unglück) nelaime, f.;
ķibele, f.; 2. (Widerlichkeit) pretīgums,
m.
Widerwille, m. pretīgums, m.; (Ekel)
riebums, m.; mit -n, ar riebumu, pret
gribu.
widerwillig, I. adj. nelabprātīgs, saīdzis;
II. adv. ne labprāt, pret gribu.
Wid’me, f. pl. -n, vidme, f.; (1.
atraitnes tiesa; 2. ierēdņiem par algu
dota zeme).
wid’men, I. v. a. veltīt, novēlēt; (jemm.)
ein Buch veltīt (kādam) grāmatu,
(jemm.) seine Zeit ziedot (kādam)
savu laiku-, II. v. refl. sich nodoties.
Wid’mer, m. -s, pl. veltītājs, m.
Wid’mung, f. pl. -en, veltījums, m.
Wid’mungsschrift, f. veltījuma raksts, m.
widrig, adj. 1. pretējs; (feindlich)
naidīgs; ein -er Wind, pretējs vējš; ein
-es Schicksal, nelabvēlīgs liktenis;
nediena, f.; 2. (widerlich) pretīgs,
riebīgs.
widrigenfalls od. widrigenfalls’, adv.
citādi, citādā gadījumā.
Widrigkeit, f. pl. -en, 1.
(Unannehmlichkeit) nepatīkamība, f.; 2.
(Widerlichkeit) pretīgums, m.; rieb īgums, m.
wie, I. adv. 1. (fragend) (mit einem
Zeitwort verbunden) kā; kādējādi; ~ heißt
er? kā viņu sauc? - gefällt Ihnen
dieses Buch? kā Jums šī grāmata patīk?
geht es Ihnen? kā Jums klājas? *
dem auch sein mag od. sei, lai būtu
kā būdams; ~ Sie auch handeln mögen,
lai Jūs darītu kā darīdami; (mit
Adjektiven od. Adverbien verbunden)
cik; er weiß nicht, » schwierig dieses
Unternehmen ist, viņš nezina, cik grūts
šis uzsākums; - oft? cikreiz? » bald?
cik drīz? - weit ist es bis Berlin? cik
tālu līdz Berlīnei? 2. (ausrufend)
-glücklich bin ich! cik laimīgs es esmu!
~ oft! cik bieži! II. conj. 1. (in
Vergleichen) kā; sie gleichen sich - ein
Ei dem andern, viņi līdzinās kā piliens
pilienam; ein Mann er, tāds vīrs kā
viņš! ~ du mir, so ich dir, kā tu man,
tā es tev; prv. ■» gewonnen, so
zerronnen, kā nācis, tā gājis; 2. (= als) kad.
Wie’de, f. pl. -n, klūga, f.; dem.
klūdziņa, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
