Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Wisch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Wisch — Wochenarbeit
653
Wisch, m. -es, pl. -e, 1. (Lappen) lupata,
f.; slauķis, m.; dem. lupatiņa, f.; fam.
- Papier, papīra lupata, f.; 2.
(Strohwisch) kušķis, m.
wisch’en, I. v. a. 1. slaucīt; sich den
Schweiß von der Stirn noslaucīt
sviedrus no pieres; sich die Augen
izslaucīt acis; sich den Mund •«.,
noslaucīt lūpas; 2. eine Zeichnung
iz-tušēt zīmējumu; II. v. n. ātri aizslīdēt.
Wisch’en, n. -s, slaucīšana, f.
Wisch’er, m. -s, pl. 1. slaucītājs, m.;
2. (Zeichenwischer) klieste, f.; 3.
(Ab-wischtuch) slauķis, m.; 4. fam.
(Verweis) bāriens, m.; rājiens, m.; fam.
einen - geben, izbārt, izsunīt.
Wischlappen, m. lupata, f.
Wisch’||tüch, n. slauķis, m. -wasch, m.
-es, fam. tenkas, f. pl.; sapļurkstējums,
m.
wis’peln od. wis’pern, v. n. svepstēt;
(vom Winde) žužināt.
Wiß’begier(de), f. zināšanas kāre, f.;
ziņkārība, f.
wißbegierig, adj. kārīgs zināt, ziņkārīgs.
wis’sen, v. a. (weiß, weißt, weiß; wuß’te;
gewußt’) zināt; ich weiß sehr wohl,
man it labi zināms; auswendig zināt
no galvas; ich werde ihn zu finden
zināšu od. pratīšu viņu atrast; sich zu
benehmen prast izturēties; davon
will ich nichts no tā es nekā
negribu zināt; woher weißt du das? kas
tev to teica? no kā tu to dabūji zināt?
(jemn. etw.) - lassen od. (jemm. etw.)
zu ~ tun, darīt (kādam ko) zināmu;
(jemm. für etw.) Dank pateikties
(kādam par ko).
Wis’sen, n. -s, 1. (Kenntnis, Kunde)
zināšana, f.; ziņa, f.; ohne mein bez
manas ziņas; er hat es mit meinem
-getan, viņš to darījis, man zinot, od.
ar manu atļauju; mit - und Willen,
ar nodomu, tīšu prātu; meines -s
kommt er nicht, viņš nenāks, cik man
zināms.
Wis’senschaft, f. (pl. -en) zinātne, f.;
zinība, f.; eine pflegen, piekopt
zinātni; die schönen -en, daiļās
zinātnes; daiļliterātūra, f.; die Akademie
der -en, Zinātņu akadēmija, f.
Wissenschaftler, m. -s, pl. zinātnieks,
m.
wissenschaftlich, I. adj. zinātnisks,
zinātnes-; eine -e Bildung haben,
zinātniski izglītojies; II. adv. zinātniski,
pēc zinātnes likumiem.
Wis’senschaftlichkeit, f. zinātniskums,
m.
Wissens|drang, m. od. -durst, m. od.
-trieb, m. zinātņu kāre, f.
wis’sens||wērt od. -würdig, adj. cienīgs,
ka to zina, zināšanas cienīgs,
wis’sentlich, I. adj. tīšs; II. adv. tīši,
tīšām, tīšā prātā,
wittern, v. a. saost; die Spur ošņāt
pēdas; fig. (etw.) manīt (ko).
Witterung, f. pl. -en, 1. (Wetter) laiks,
m.; gaiss, m.; 2. (vom Wilde) saošana,
f.; fig. ■«• (von etw.) haben, manīt od.
saost (ko).
Wit’terungs||anzeichen, n.
meteoroloģiska zīme. -beöbachter, m. laika od.
gaisa novērotājs, m. -beöbachtung, f.
laika od. gaisa novērošana, f. -bericht,
m. meteoroloģisks ziņojums.
Wit’we, f.- pl. -n, atraitne, f.; dem.
atraitnīte, f.; die Königin karaliene
atraitne.
Wit’wenblume, f. (scabiosa) krievu poga,
f.; miroņpoga, f.
Wit’wen||gehalt, n. od. -geld, n. atraitnes
nauda, f. -haus, n. atraitņu nams, m.
-jähr, n. atraitnes gads, m.
Wit’wer, m. -s, pl. atraitnis, m. -stand,
m. atraitņa kārta, f.
Witz, m. -es, pl. -e, 1. atjautība, f.;
(Scharfsinn) asprātība, f.; er hat viel
viņš ir atjautīgs; 2. (witziger
Einfall) atjauta, f.; (Spaß) joks, m.;
beißender kodīgs joks; -e machen od.
reißen, jokot, zoboties; schlechte od.
faule -e machen, aplami jokot.
Witz’||blatt, n. joku lapa, f. -bold, m.;
-(e)s, pl. -e, jokotājs, m.
Witzelei’, f. pl. -en, 1. jokošana, f.;
zobošanās, f.; 2. ass joks, m.
witz’eln, v. n. jokoties; (über etw.)
zoboties (par ko),
witz’ig, adj. 1. ein -er Einfall, asprātīgs
joks; 2. (von Personen) atjautīgs,
witz’lös, adj. aplams, sekls,
wö, I. adj. kur; irgend-, kaut kur; - ist
er? kur viņš ir? ~ ihr auch sein
mö-get, lai jūs būtu kur būdami; II. conj.
ja; nicht, ja ne citādi; womöglich,
ja iespējams,
wöb v. weben,
wobei’, adv. pie kam.
Woch’e, f. pl. -n, 1. nedēļa, f.; eine
-um die andere, nedēļa aiz nedēļas; 2.
(Wochendienst) nedēļa, f.; derjenige,
der die - hat, nedēļnieks, m.; 3.
(Kindbett) die radības, f. pl.; in -n sein,
būt dzemdējušai, būt nedēļās; in die
-n kommen, dzemdēt; sie ist wieder
aus den -n, viņa pārlaidusi nedēļas.
Woch’en ļļ arbeit, f. nedēļas darbs, m.
-be-süch, m. raugi, rauguļi, m. pl.; zu -
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
