Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - gripe ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
gripe
gripeb [graip] sl. I n gaušanās, sūrošanās; II
v gausties, sūroties
griper [’graipa] n sl. īgņa
grippe [gnp] n med. gripa
gripper [’gripa] n liela spiedpoga (apģērbā)
gripsack [’gripsaek] n amar. ceļasoma
grisly [’gnzli] a šaušalīgs
grist [grist] n novec. graudi malšanai; 0 to
bring g. to the mill— nest peļņu; nest
labumu
gristle [’grisl] a anat. skrimslis; 0 in the g. —
nenobriedis
grit [grit] In l. smilts; grants; 2. sar. rakstura
stingrība; he’s got g. — viņam pietiks
izturibas; 0 to put g. in the machine —
mest sprunguļus ceļā; II v čirkstēt; šņirkstēt;
0 to g. one’s teeth — sakost zobus
grits [gnts] n pl auzu putraimi; rupji auzu
milti
gritty [’gnti] a 1. smilšains; grantains; 2. sar.
stingrs; izturīgs
grizzle [’gnzl] v brit. sar, niķoties, gražoties
grizzled [’gnzld] a sirms; nosirmojis
grizzly [’gnzh] n (arī g. bear) grizlilācis,
pelēkais lācis (Ziemeļamerikā)
groan [graun] I n 1. vaids; 2. čīkstoņa;
3. (neapmierinātības) murdoņa (zālē
u. tml. ); II v 1. vaidēt; stenēt; 2. (par
durvīm u. tml.) čīkstēt; 3. līkt (no
smaguma); the table ~ed with food —
galds vai lūza no ēdienu pārpilnības;
4. izdvest; <=> to g. down— apklusināt
(runātāju)
groats [grauts] n pl putraimi
grocer [’grausa] n pārtikas (bakalejas) preču
tirgotājs
groceries [’grausanz] n pl pārtikas (bakalejas)
preces
grocery [’graus an] n pārtikas preču veikals
grog [grog] n groks
groggy f’grogi] a sar. 1. nedrošs uz kājām
(piem. , pēc slimības); 2. grīļīgs; ļodzīgs
grog-shop [’grog/op] n vīna veikals
groin [grain] n 1. anat. cirksnis; 2. arh. krusta
velve
groom [gru:m, grum] I n 1. zirgu puisis;
2. līgavainis; Uvi. kopt (zirgu)-, 2. rūpīgi
kopt; well ~ed — smalks, elegants; 3. (for)
gatavot (karjerai)
groomsman [’gruimzman, grumzman] n
līgavaiņa vedējs
groove" [gru:v] n 1. rieva; grope; 2. ieradums,
rutīna; to g. into a g. — ieiet ierastajās
sliedēs; 3. tehn. veidrieva; kalibrs; II v
iegriezt rievu; gropēt; the river has ~d
itself through — upe izlauzusi sev ceļu
grooveb [gru: v] sl. I n 1. kaifs (piem.,
klausoties mūziku); 2. kaifīga lietiņa; 0 in the
g. — 1) (modes prasību u. tml.) līmenī; 2)
pilnīgā kārtībā; II v 1. kaifot (piem.,
klausoties mūziku); 2. draudzēties; saieties
groover [’gru: va] n sl. kaifīgs zēns
groovy [’gru: vi] a sl. kaifīgs
grope [graup] v 1. iet taustoties; 2. (for) taustīt
(piem., kabatās); 3. (after, for) meklēt; to
g. after the truth — meklēt patiesību;
4. sl. grābstīties (gar kādu)
gropingly [’graupiijgli] adv taustoties
gross" [graus] n gross (12 duču)
grossb [graus] I n 1. masa; in [the] g. — 1)
vairumā; 2) visumā; II a 1. resns; tukls;
2. liels; prāvs; 3. (par augiem) biezs, kupls;
4. (par barību) vienkāršs; trekns; 5. rupjš;
neķītrs; g. language — lamas; 6. uzkrītošs;
g. blunder — rupja kļūda; 7. bruto-; g.
weight — bruto svars; g. national product
ek. — valsts kopražojums; 0 to g. out —
nolamāt
gross-out [’grausaut] n sar. nekaunība
grotesque [grav’tesk] I n groteska; II a
gro-tesks
grotto [’grotau] n (pl grottoes, grottos
[’grotauz]) grota
grotty [’groti] a sl. 1. pretīgs; neķītrs; 2.
nekam nederīgs
grouch [graut/] In 1.īgnums; 2.īgņa; II v
īgņoties
ground" [graund] In 1.zeme; to fall to the
g. — 1) nokrist zemē; 2) pārn. (par
cerībām, plāniem u. tml.) izjukt, sabrukt; to
get off the g. — 1) atrauties no zemes;
pacelties gaisā; 2) sākt darboties; to take
g. — piezemēties; 2. augsne, zeme; grunts;
fertile g. — auglīga augsne; to break [fresh]
484
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
