Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - scorch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
scorch
nieks; II a
skorbuta-scorch [ska:t/] I n 1. apdegums; apsvilums;
2. sar. drāšanās, joņošana; II v 1.
apdedzināt; apsvilināt; 2. apdegt; apsvilt; 3.
nokritizēt; 4. sar. drāzties, joņot
scorcher [’skoit/a] v 1. sar. tveicīga diena;
2. sar. pārgalvīgs braucējs; 3. sl. sensācija
scorching [’sko:t/iiļ] a 1. svelmains, tveicīgs;
2. (par kritiku u.tml.) ass, dzēlīgs
score [sko:] In 1.iegriezums; ierobījums;
2. rēķins; to clear (quit) as. — norēķināties;
to run up a s. — iestigt parādos; to settle
old ~s — nokārtot vecus rēķinus; 3. punktu
skaits (spēlē); to keep the s. — skaitīt
punktus; what’s the s.? — kāds ir spēles
rezultāts?; 4. iemesls; pamats; on that s. —
šai ziņā; on the s. of—dēļ; 5. divdesmit; ~s
of — daudz; ~s of times — neskaitāmas
reizes; three s. — sešdesmit; 6. veiksme;
what as.! — kāda veiksme!; 7. sl.
zobgalība; 8. mūz. partitūra; 0 to go off at s. —
ķerties klāt; to know the s. — saprast lietas
būtību; to make a s. off one’s bat — izdarit
pašam; II v 1. iegriezt, ierobīt; 2. skaitīt
punktus (spēlē); 3. uzvarēt (spēlē); to s. a
goal — iesist vārtus; to s. a point — iegūt
punktu; 4. gūt sekmes; to s. an
advantage — iegūt priekšrocību; to s. well in an
examination — gūt labas sekmes
eksāmenā; 5. amer. sar. norāt; 6. mūz. orķestrēt;
7. sl. gūt panākumus (pie sievietēm); = to
s. off sar. — uzvarēt, gūt virsroku; to
s. out — izsvītrot; to s. under —pasvītrot
scoreboard [’sko:bo:d] n rezultātu tablo
(sportā)
scorer [skoira] n 1. punktu skaitītājs (spēlē);
2. punktu ieguvējs
scoria [’skoina] n (pl scoriae [’skoini:])
1. izdedži; 2. vulkāniskie izdedži
scoriae sk. scoria
scorify [’skonfai] v pārvērst izdedžos
scorn [sko:n] I n 1. nicinājums; to laugh smb.
to s., to pour s. on smb. — izsmiet kādu; to
think s. of — nicināt; 2. izsmiekla objekts;
II v nicināt; to s. telling lies — nicināt
melus
scornful [’skainfi l] a nicinošs, nicīgs
Scorpio [’skoipiau] n Skorpions (zvaigznājs
un zodiaka zīme)
scorpion [’skoipisn] n skorpions
Scot [skot] n 1. skots; 2. vēst. skots (Britu salu
pirmiedzīvotājs); Picts and ~s — pikti un
skoti
scot [skot] n vēst. nodoklis; to pay s. and
lot — maksāt vietējos nodokļus; 0 to pay
[smb. off] lot and s. — samaksāt kādam
pilnīgi
Scotch [skotf] I n 1.: the S. — skoti; 2. skotu
dialekts; 3. sar. skotu viskijs; S. and
soda — viskijs ar sodu; II a skotu-; S.
terrier — skotu terjers
scotch [skot/] I n 1. iegriezums; 2. tehn. ķīlis;
II v 1. ievainot; sakropļot; 2. apspiest;
likvidēt; to s. a mutiny — apspiest dumpi; I
don’t s. my mind — es runāju atklāti;
3. bremzēt (ar ķīli)
Skotch broth [,skot/’bro0] n gaļas zupa ar
grūbām
Scotch fir [,skot/’f3:] n priede
Scotchman [’skot/man] n skots; 0 Flying
S. — Londonas-Edinburgas ekspresis
Scotch mist [,skDt/’mist] n bieza migla ar
smalku lietu
Scotch pine [.skot/’pain] sk. Scotch fir
Scotch tape [,skot/’teip] n amer. līmlente
Scotchwoman [’skot/,wuman] «skotiete
scoter [’skauta] n melnā pīle
scot-free [.skDt’fri:] \a\. neskarts; 2.
nesodīts; II adv nesodīti; to get off s.-f. — tikt
sveikā cauri
Scotland Yard [,skotbnd’ja:d] n
Skotlendjards (Londonas kriminālpolicija)
Scots [skots] I n skotu dialekts; II a
skotu-Scotsman [’skotsmsn] sk. Scotchman
Scotswoman [’skots,wumsn] sk.
Scotchwoman
Scottish [’skoti/] a 1. Skotijas-; skotu-; S.
literature — skotu literatūra; S. terrier —
skotu terjers; 2. humor, skops
scoundrel [’skaundral] n nelietis
scour® [’skaus] I n 1. mazgāšana; tīrīšana; to
give the floor as. — noberzt grīdas;
2. izskalojums; s. under the
embankment — izskalojums zem krast-
968
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
