Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - snappish ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
snappish
izplēšamām lapām)
snappish [’snaepi/] a 1. īgns; 2.: s. dog —
nikns suns
snappy [’snaepi] a 1. rosīgs, sparīgs; s.
conversation — dzīva saruna; make it s.!, look
s.! brit. sl. —pasteidzies!; 2. īgns; 3. švītīgs
snaproll [’snaepraul] n av. ātrā muca
snapshot f’snaep/nt] fot. In momentuzņē-
mums; II v izdarīt momentuzņēmumu
snare [snea] I n lamatas; slazds; II v notvert
lamatās (slazdā)
snarl3 [sna:l] I n rūkšana, ņurdēšana; II v
rūkt, ņurdēt; the dog ~ed — suns atņirdza
zobus
snarlb [sna:l] I n juceklis, mudžeklis; II v
sajaukt, samudžināt
snarl-up [’sna:L\p] n 1. juceklis, mudžeklis;
2. satiksmes sastrēgums
snatch [snaet/] Inl. kampiens, grābiens; to
make a s. (at)— mēģināt sakampt;
2. fragments; ~es of conversation —
sarunas fragmenti; 3. mirklis, moments; to get
a s. of sleep — mirkli nosnausties; 0 by
(in) -es — rāvieniem; to work by ~es —
strādāt ar pārtraukumiem; II v 1. pakampt,
pagrābt; 2. notvert; to s. an hour’s sleep —
pagulēt stundu; 3. nolaupīt (cilvēku); = to
s. at — tvert pēc; to s. at a chance —
izmantot izdevību
snatchy [’snaet/i] a nevienmērīgs;
nesistemātisks
snath fsnaeO] n amer. izkapts kāts
snathe [snei5] sk. snath
snazzy [’snaezi] a sl. švītīgs
sneak [sni:k] Inl. līdējs; ložņa; 2. skoln. sl.
sūdzmanis; 3. zaglēns; 4. aizlavīšanās;
5. sp. pa zemi ripojoša bumba (futbolā,
kriketā); 6. kin. sl. pieņemšanas izrāde; II v
1. līst, ložņāt; to s. out of a difficulty —
izvairīties no grūtībām; 2. skoln. sl.
nosūdzēt; 3. nočiept, nozagt; ■=■ to s. away
(off) — aizlavīties; to s. up — pielavīties
sneakers [’sni:kaz] n pl teniskurpes
sneaking [’sni:kn]] a 1. nekrietns, zemisks;
2. slepens; s. suspicion — neskaidras
aizdomas
sneak-thief [’sni:k9i:f] n zaglēns
sneaky [’sni:ki] a 1. nekrietns, zemisks;
2. bailīgs, gļēvulīgs
sneer [snta] Inl. vīpsnāšana; 2. (at)
ņirgāšanās; II v 1. vīpsnāt; 2. (at) ņirgāties
sneeze [sni:z] I n šķavas; II v šķaudīt; 0 not
to be ~d at — vērā ņemams
snick [smk] Inl. iegriezums, ierobojums;
2. (kriketā) sitiens, kas novirza bumbu
sāņus; liv 1. iegriezt robu; 2. (kriketā)
novirzīt sāņus (bumbu)
snicker [’smka] Inl. zviedziens; 2.
ķiķināšana; II v 1. zviegt; 2. ķiķināt
snickersnee [.snika’sni:] n humor, garš nazis
(duncis)
snide [snaid] Inl. neīsta rotaslieta; 2. viltota
monēta; II a 1. neīsts; viltots; 2. nekrietns,
zemisks
snidesman [snaidzman] n sl. naudas viltotājs
sniff [snif] Inl. ošņāšana; 2. vīpsnāšana;
II v 1. ošņāt; 2. vīpsnāt; 3. manīt; sajust; to
s. danger— nojaust briesmas; 4. sl.
iešņaukt
sniffy [’snifi] a sar. 1. nicīgs; vīpsnājošs;
2. smakojošs
snifter [’snifta] n 1. malks degvīna; 2. konjaka
glāze (ar sašaurinātu augšu)
snifting-valve [’smftir]vaelv] n tehn. izplūdes
vārstulis
snigger [’sniga] I n ķiķināšana; II v ķiķināt
sniggle [’srugl] v ķert zušus
snip [smp] In 1.grieziens; 2.atgriezums;
3. sar. izdevīgs pirkums; 4. pl grieznes
(metāla stieples griešanai); 5. sar.
skroderis; n v griezt (ar grieznēm)
snipe [snaip] n (pl snipe [snaip]) 1. ornit.
mērkaziņa; great s. — ķikuts; small s. —
vistilbe; 2. niev. niecīgs cilvēks; nulle;
3. amer. sl. nodegu lis; II v šaut no slēptuves
sniper [’snaipa] n snaiperis
snipper [’smpa] n drēbnieks
snipper-snapper [’snipa.snaepa] n niecīgs
cilvēks; nulle
snippet [’smpit] n 1. atgriezums; 2. pl
(zināšanu u.tml.) druskas
snip-snap [’snipsnaep] n sar. asprātīga atbilde
snitch [smtf] v sar. 1. nočiept, nozagt; 2. (on)
nosūdzēt
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
