Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - tincture ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
tincture
mašīna; II v 1. alvot; 2. konservēt (skārda
kārbās)
tincture ŗtnjJfet/a] I n 1. tinktūra; 2. (of)
nokrāsa; tonis; slight t. of blue — zilgana
nokrāsa; 3. (of) piegarša; strong t. of
pepper — stipra piparu piegarša; 4. iezīme;
pieskaņa; t. of knowledge — paviršas
zināšanas; II v piešķirt nokrāsu (piegaršu)
tinder [’tinda] n posa
tinder-box [’tindaboks] n 1. saspīlēts
stāvoklis; 2. novec. šķiltavas
tindery [’tmdan] a viegli uzliesmojošs
tine [tam] n 1. (dakšas) zars; 2. (ecēšu) tapa;
3. (brieža raga) žuburs
tinea [’tinia] n kode
tinfish [’tmfi/] n jūrn. sl. torpēda
tinfoil [’tinfoil] I n staniols, alvas folija; II v
1. pārklāt ar staniolu (alvas foliju); 2. ietīt
staniolā (alvas folijā)
ting [tiī]] I n zvana skaņa; II v iezvanīties
tingaling [.tnp’lit]] n šķindināšana;
tinkšķē-šana
tinge [tuW3] I n 1. nokrāsa; tonis; 2. pieskaņa;
iezīme; with a t. of irony — ar ironijas
pieskaņu; II v piešķirt nokrāsu; admiration
~d with envy — apbrīna ar skaudības
pieskaņu; hair ~d with grey — iesirmi
mati
tingle [tnjgl] Inl. džinkstēšana (ausis);
2. tirpas; II v 1. džinkstēt (ausis); his words
~d in her ears — viņas ausīs vēl skanēja
viņa vārdi; 2. tirpt; the cold made his ears
t. — sals viņam knieba ausīs; 3. drebēt,
trīcēt (aiz satraukuma u. tml.)
tinhat [.tmliaet] n sl. 1. mii. metāla ķivere;
2. (strādnieka) aizsargcepure; 0 to put the
t. on — darīt galu; pielikt punktu
tinhorn [’tinhorn] amer. sl. I n lielībnieks; II
a 1. neīsts; ārišķīgs; 2. sīks; niecīgs; t.
racket — sīka blēdība
tinker [’tit] ka] Inl. skārdnieks; 2. nemākulis;
3. nemākulīga noņemšanās; to have a
t. (at) — pielabot; 4. sar. apnicīgs bērns; 0
I don’t care a ~’s damn — man gluži
vienalga; II v 1. lodēt; alvot; 2. (ari to t. at,
with) nemākulīgi noņemties; don’t t. at the
television — neniekojies ap televizoru;
3. (about) slaistīties
tinkle [’tii]kl] I n (zvana) skaņa; 2.
šķindoņa; 3. sar. telefona zvans; give me a t. —
piezvani man; II v 1. (par zvanu) zvanīt;
2. šķindēt; 3. skandināt, šķindināt; to t. on
a guitar — trinkšķināt ģitāru
tinkler® [’tiqkb] n zvaniņš, zvārgulis
tinklerb [’ti»]kta] n skārdnieks
tinman [’tinman] n skārdnieks
tinned [tind] a 1. konservēts (skārda traukā);
t. food — konservi; t. music — ierakstu
mūzika; 2. alvots
tinner [’tina] n 1. skārdnieks; 2. alvas
raktuves strādnieks; 3. konservu fabrikas
strādnieks
tin-opener [’tm.aupsna] n konservu nazis
tin-pan [’tmpaen] a (par skaņu) metālisks;
griezīgs
tin pan alley [.tinpaeriaeh] n popmūzikas
komponisti, izpildītāji un izdevēji
tinplate [’tmpleit] I n skārds; II v alvot
tinsel [’tuisl] Inl. vizulis; 2. ārišķība; the t. of
rhetoric — frāžainība; II v izrotāt ar
vizuļiem
tinsmith [’tinsmiQ] sk. tinman
tint [tint] I n nokrāsa; tonis; of the purest
t. pārn. — augstākā labuma-; with a t. of
green — ar zaļganu nokrāsu; II v iekrāsot,
ietonēt
tintack [ tintaek] n īsa alvota nagla
tinted [’tmtid] a nokrāsots; t. glasses —
tumšas brilles
tintinabulation [’tinti.naebju’lei/n] n zvanu
skanēšana
tintometer [tin’tnmita] n tehn. kolorimetrs
tintype [’tintaip] n fot. ferotipija
tinware [’tmwea] n alvas izstrādājumi
tiny [’taini] a sīks, niecīgs; t. Utile child —
mazulis; t fact — nenozīmīgs fakts
tip® [tip] Inl. gals; t. of one’s finger —
pirkstgals; from t. to toe — no galvas līdz
kājām; to have on the t. of one’s tongue —
būt mēles galā; 2. uzgalis; 0 to have smth. at
one’s fingers’ ~s — zināt kaut ko kā savus
piecus pirkstus; II v 1. uzlikt uzgali; 2.
apgriezt (krūmus, koku galotnes)
tipb [Up] Inl. viegls pieskāriens; 2. sa-
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
