Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - T - tongue-lash ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
tongue-lash
t.-in-ch. remarks — zobgalīgas piezīmes
tongue-lash [’tAtjlas/] v norāt, izbārt
tongue-tied [’tAt]taid] a 1. kluss, nerunīgs;
2. ar valodas defektu
tongue-twister [’tAtj .twists] n grūti
izrunājams vārds (vai pantiņš)
tonic [’tnnik] Inl. med. tonizējošs līdzeklis;
2. mūz. tonika; Hal. med. tonizējošs;
2. mūz. tonikas-; tonisks
tonight [ta’nait] Inl. šis vakars; ~’s news —
vakara ziņas (pa radio, televīziju)-, 2. šī
nakts; II adv 1. šovakar; 2. šonakt
tonnage [’tAnid3] n jūrn. tonnāža
tonne [tAn] n metriskā tonna (1000 kg)
tonometer [tau’nomita] n 1. mūz. kamertonis;
2. med. tonometrs
tonsil [’tnnsl] n anat. mandele; to have one’s
~s out — likt izgriezt mandeles
tonsillitis [.tonsa’laitis] n med. tonsilīts,
mandeļu iekaisums
tonsure [’ton/a] n tonzūra
ton-up [.tAn’Ap] a (par autobraukšanu) ātrāk
par simt jūdžu stundā
tony [’tauni] a sar. grezns, lepns
Tony f’tauni] n "Tonijs" (ikgadēja prēmija
par sasniegumiem teātra mākslā)
too [tu:] adv 1. ari; won’t you come t.? —
vai jūs ari nāksiet?; 2. pārāk; none
t. soon — ne pārāk drīz; he’s had one
t. many — viņš ir iedzēris par daudz; it is
t. hot—ir pārāk karsts; 3. ļoti; t. bad—ļoti
žēl; I’m only t. pleased to help you —
esmu ļoti priecīgs, ka varu jums palīdzēt;
4. patiešām; I mean to do it, t.— es
patiešām esmu nodomājis to darīt
took sk. take II
tool [tu:l] Inl. darbarīks, instruments;
2. darbgalds; 3. pārn. ierocis, līdzeklis; he
was a mere t. in the hands of the ruler —
viņš bija tikai ierocis valdnieka rokās;
4. skoln. sl. zubritājs; 0 to down ~s —
pārtraukt darbu, streikot; to play with edged
~s — rotaļāties ar uguni; II v 1. darboties,
rīkoties (ar darbarīku, instrumentu); 2. tēst
(akmeni); 3. iespiest rotājumu (uz grāmatas
vāka); 4. sar. aizvest (ar ekipāžu u. tml.);
5. sar. braukt (ar ekipāžu u. tml.); <=> to
t. up — apgādāt ar instrumentiem (vai
mašīnām)
tooling [’tu:lir]] n mehāniskā apstrāde
toot [tu:t] Inl. taurēšana; 2. amer. uzdzīve;
n v pūst tauri; 0 to t. one’s own hom
amer. — plātīties, lielīties
tooth [tu:0] I n(pl teeth [ti:0]) 1. zobs; false
(artificial) teeth — liekie zobi; loose t. —
zobs, kas kustas; milk (deciduous) teeth —
piena zobi; permanent teeth — pastāvīgie
zobi; to crown at. — uzlikt zobam kronīti;
to have a t. out, to have a t. pulled amer. —
likt izraut zobu; to have one’s teeth
attended — likt ārstēt zobus; to set (clinch)
one’s teeth — sakost zobus; to show one’s
teeth — atņirgt zobus; the child is cutting
its teeth — bērnam nāk zobi; 2. tehn. zobs,
zobiņš; 0 in the teeth of smth. — par spīti
kaut kam; long in the t. — vecs; t. and
nail — uz dzīvību un nāvi; ar nagiem un
zobiem; to cast smth. in smb.’s teeth —
mest kādam kaut ko acīs; to escape by the
skin of one’s teeth — izbēgt par mata
tiesu; to get one’s teeth into smth.—
ķerties pie kaut kā; to have a sweet t. —
būt kāram uz saldumiem; to lie in one’s
teeth — melot, acīs skatīdamies; to set
smb.’s teeth on edge — aizkaitināt kādu;
II v 1. tehn. iegriezt zobus; 2. sakabināt,
aizāķēt
toothache [’tu:0eik] n zobu sāpes
toothbrush [’tu:0brA/] n zobu suka
tooth comb [’tu:0kaum] n smalkzobaina
ķemme
toothed [tu:0t] a robains
toother [’tu:0a] n sar. sitiens pa zobiem
toothing [’tu:Giiļ] n tehn. robaina sazobe
toothless [’tuiOlas] a bezzobains
toothpaste [’tu:9peist] n zobu pasta
toothpick [’tu:0pik] n zobu bakstāmais
toothpowder [’tu:0,pauda] n zobu pulveris
toothsome [’tu:0sam] a garšīgs
tootle [’tu:tl] Inl. (taures, flautas) skaņas;
2. tukša runāšana; II v taurēt; pūst tauri
(flautu)
toots [tu:ts] sk. tootsy
tootsie [’tu:tsi] n kājiņa, peciņa (bērnu valodā)
1142
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
