Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - Angewöhnung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Angewöhnung — anheben
37
An’gewöhnung, f. ieradināšana, f.;
ieradina jums, m.; piejūkums, m.
an’gießen, v. a. ir. (v. gießen) 1. pieliet;
2. drusku aplaistīt; 3. uzliet, saliet.
Ang’ler, v. Angeler.
an’glotzen, v. a. fam. uzlūkot atplēstām
acīm.
an’greifbār, adj. aiztiekams, aizkaŗams.
an’greifen, I. v. a. ir. (v. greifen) 1.
(anfassen) aiztikt, aizkart; 2. (anfallen)
uzbrukt; fig. ein Testament
apkarot testamenta pareizību; 3. fig.
(anfangen) eine Sache uzsākt kādu
lietu, ķerties pie lietas; 4. fig.
(ermüden) nopūlēt, nogurdināt; ich fühle
mich sehr angegriffen, jūtos ļoti
noguris; angegriffen aussehen, izskatīties
nopūlētam; II. v. refl. h. sich
nopūlēties, nomocīties.
An’greifen, n. 1. (Anfassen) aiztikšana,
f.; 2. v. Angriff,
an’greifend, adj. uzbrucējs, uzbrucīgs;
der -e Teil, uzbrucēja puse.
An’greifer, m. -s, pl. uzbrucējs, m.
an’grenzen, v. n. (an etw.)
pierobežo-ties (pie kā), saiet robežās kopā (ar
ko); angrenzend, a) (von Ländern)
robežu-; b) (von Grundstücken)
kaimiņu-; c) (von Zimmern) blakus-,
An’griff, m. 1. uzbrukums, m.; einen «•
machen, uzbrukt (ienaidniekam); 2. fig.
iesākums, m.; in - nehmen, uzsākt,
ķerties pie darba.
Angriffskrieg, m. uzbrukuma kaŗš.
an’griffslustig, adv. kārs uzbrukt,
an’griffsweise, adv. uzbrūkot,
an’grinsen, v. a. uzlūkot ņirgājoties.
Angst, f. pl. Ängste, (Furcht) bailes,
f. pl.; (Herzens- od. Todesangst)
izbailes, f. pl.; (Besorgnis) raizes, f. pl.;
(jemm.) angst machen, izbiedēt,
sabaidīt (kādu),
angst’beklommen, adj. baiļu nomākts od.
pārjemts.
Angst’gefühl, n. baiļu jūtas, f. pl.
äng’stigen, I. v. a. baidīt, (besorgt
machen); II. v. refl. h. sich (über etw.)
baidīties, baiļoties (par ko); sich zu
Tode mirt aiz bailēm.
Äng’stigung, f. pl. -en, baidīšana, f.;
baidīšanās, f.
ängstlich, adj. 1. (bange) bailīgs; 2.
(schüchtern) kautrīgs.
Ängstlichkeit, f. pl. -en, 1. (Furcht)
bailīgums, m.; bailība, f.; 2.
(Schüchternheit) kautrīgums, m.
Angst’rūf, m. baiļu sauciens, m.
angst’voll, adj. baiļu pilns,
an’gucken, v. a. fam. uzlūkot.
an’hāben, v. a. ir. (v. haben) 1. (tragen)
nēsāt, valkāt; er hat einen schwarzen
Rock an, viņam melni svārki mugurā;
2. fig. (schaden) kaitēt, darīt (kādam
ko); man kann ihm nichts viņam
neko nevar darīt.
an’haften, v. n. 1. pielipt; 2. palikt
karājoties.
An’haften, n. pielipšana, f.
an häkeln, v. a. pietamborēt.
an’hāken, I. v. a. pieāķēt; II. v. refl. h.
sich •«■, aizķerties.
An’hāken, n. piekabināšana, f.
An’halt, m. 1. (Stützpunkt) atbalsts; 2.
(das Innehalten) apstāšanās, f.
an’halten, I. v. a. ir. (v. halten) 1.
(halten) turēt; 2. (festhalten) pieturēt,
apturēt; (zurückhalten) atturēt, aizturēt;
3. (antreiben) pamudināt; II. v. n. 1.
(Halt machen) apstāties; 2.
(fortdauern) pastāvēt; das schöne Wetter wird
nicht lange mehr jaukais laiks vairs
ilgi nepastāvēs; 3. (bitten) um ein
Mädchen bildināt meiču; III. v. refl.
h. 1. sich (an etw.) pieturēties (pie
kā).
An’halten, n. 1. (Festhalten) pieturēšana,
f. (Ergreifen) apcietināšana, sajemšana,
f.; 2. (Haltmachen) apstāšanās, f.; 3.
(Fortdauer) pastāvēšana, f.; 4.
bildināšana, f.
an’haltend, adj. pastāvīgs.
An’haltestelle, f. pieturas vieta, f.
An’hang, m. -(e)s, pl. -hänge, (von
Schriften) pielikums, m.; papildinājums, m..
an’hangen, v. n. ir. (v. hangen) 1. būt
pielipušam, būt pieķērušamies; pielipt,
pieķerties.
an’hängen, I. v. a. 1. piekārt, pakārt; 2.
(hinzufügen) piemetināt; II. v. refl. h..
sich pieķerties, piekārties.
An’hänger, m. -s, pl. domu biedrs, m.
arī: piekabināmais vāģis.
An’hängesilbe, f. ielāpu balsiens, m.
an’hängig, adj. piederīgs (pie kā),
pielikts.
an’hänglich, adj. piekļāvīgs.
An’häng||lichkeit, f. pl. -en, piekļāvība,.
f. -sei, n. -s, pl. (zum Anhängen)
kareklis, m.
an’hangsweise, adv. papildinājuma od.
pielikuma veidā,
an’hauchen, v. a. uzdvēst.
an’häufeln, v. a. pieraut, pierušināt.
an’häufen, I. v. a. sakopot, sakrāt; II.
v. refl. h. sich sakopoties, sakrāties.
An’häufung, f. sakrāšanās, f.
an’hēben, I. v. a. ir. (v. heben) piecelt
klāt; II. v. n. iesākties; zu sprechen
«, sākt runāt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
