Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - aufwieglerisch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
aufwieglerisch — aus
67
aufwieglerisch, adj. dumpīgs,
aufwinden, I. v. a. (v. winden) 1. (in
die Höhe winden) pacelt, uzgriezt; 2.
Garn uztīt dziju; II. v. refl. sich
pacelties.
Aufwin]|den, n. od. -dung, f. pacelšana,
f.
aufwirbeln, I. v. a. Staub sacelt
putekļus; II. v. n. pacelties (griežoties
mutuļos).
auf wirken, v. a. izaust; (in der
Jägersprache) uzšķērst,
aufwischen, v. a. uzslaucīt, noslaucīt.
Auf ||Wischer, od. -Wischlappen, m. no-
slaukämais, m.
aufwühlen, v. a. 1. uzjaukt; 2. fig.
sacelt nemierus.
Aufwurf, m. uzmetums, m.; samstumi
m.; uzmesta zeme.
aufzählen, v. a. uzskaitīt,
aufzaubern, v. a. uzburt. ’
aufzehren, v. a. (verzehren) apēst,
(verbrauchen) patērēt.
Aufzehrung, f. apēšana, f.; patērēšana,
f.
aufzeichnen, v. a. 1. uzzīmēt; 2.
(aufschreiben) piezīmēt.
Aufzeich||nen, n. v. -nung, -ner, m.
uz-zīmētājs, m. -nung, f. 1. (Zeichnung)
uzzīmējums, m.; 2. (Aufschreiben)
uzrakstīšana, f.; (Notiz) piezīme, f.
Aufziehbrücke, f. uzvelkams tilts, m.
aufziehen, I. v. a. (v. ziehen) 1. (in die
Höhe ziehen) uzvilkt; die Flagge
izkārt karogu; den Anker ■», pacelt
enkuru; den Vorhang pacelt
priekškaru; 2. (öffnen) atvilkt; eine Flasche
atkorķēt pudeli; 3. fig. (erziehen)
ein Kind uzaudzināt bērnu; 4. fig.
(verspotten) piezobot; II. v. n. uznākt;
(von Gewitter) celties; Wolken ziehen
auf, gaiss apmācas.
Aufziehen, n. 1. uzvilkšana,- f.; 2. •
uz-nākšana, f.; 3. (Verspotten)
piezobošana, f.
Aufzug, m. 1. cēliens, m.; in feierlichem
•>-, svinīgā gājienā; ein lächerlicher
smieklīgs skats;’ 2. (Anzug) uzvalks,
m.; in einem solchen -e kannst du
nirgends erscheinen, tā ģērbies, tu
nekur nevari rādīties; 3. (beim Weben)
šķēri, m. pl.; meti, m. pl.; 4.
(Fahrstuhl) braucamais krēsls, m.
auf zwängen, v. a. 1. atspiest vaļā; 2,
(jemm. etw.) uzspiest (kādam ko),
aufzwingen, v. a. (v. zwingen) (jemm.
etw.) uzspiest (kādam ko).
Aug’apfel, m. 1. acu ābols; (etw.) wie
seinen - hüten, sargāt (ko) kā savu
acu raugu; 2. fig. (Liebling) mīlulis,
m.
Au’ge, n. -s, pl. -n, 1. acs, f.; mit
scheelen -n anblicken, greizi uzlūkot; fig.
das fällt in die tas duŗas acīs; fam.
geh mir aus den -n, nerādies man
acīs; (jemm. etw.) unter vier -n sagen,
teikt (kādam ko) divatā; fig. der
Gefahr ins . sehen, nebīties no
briesmām; prv. aus den -n, aus dem Sinn,
ko acs neredz, to sirds aizmirst;
(biblisch) «. um Zahn um Zahn, aci pret
aci, zobu pret zobu; 2. (an Pflanzen)
acs, f.; 3. (beim Kartenspielen) acs, f.
(auch punkts, m.).
äu’geln, I. v. a. potēt; II. v. n.
paglūnēt.
Au’gen||arzt, m. acu ārsts, m. -blick, m.
acumirklis, m.
au genblicklich od. augenblicklich, I. adj.
acumirklīgs, tā brīža-; II. adv. 1,
(jetzt) acumirklī; 2, (sofort) tūliņ, uz
pēdām.
Au’gen||braue, f. uzacis, f. pl. -entzün-
dung, f. acu iekaisums, m.
au’genfällig, adj. skaidri redzams.
Au’genfell, n. (Krankheit) nagacs, f.,
na-gata, f.
au’genförmig, adj. acveidīgs.
Au’gen||höhle, f. acu dobums, m. -licht,
n. redze, f.; des -s beraubt sein, būt
zaudējušam redzes spēju (od. acu
gaismu). -lid, n. plakstiņš, m. -mäß, n.
acumērs, m. -merk, n. vērība, f. -nerv,
m. redzes nervs, m. -netzhaut, f.
tīklene, f. -röte, f. acu iekaisums, m.
au’genscheinlich, I. adj. acīm redzams;
II. adv. acīm redzot.
Au’genļļscheinlichkeit, f.
acīmredza-mība, f. -schirm, m. acu sargs, m.
-schleim, m, acu gļotas, f. pl. -stern,
m. redzoklis, m. -täuschung, f. optiski
māņi, m. pl. -zahn, m. acu zobs, m.
Äug’lein, n. -s, pl. actiņa, f.
Auktion’, f. pl. -en, ūtrupe, f.
auktionieren, v. a. izūtrupēt.
Au’Ia, f. aula, f.; svētku zāle, f.
aus, I. prp. (mit dem Dativ) 1. iz, meist
nur in Verbindung mit einem
Zeitwort, z. B. ausarbeiten, izstrādāt; 2.
no; aus Riga, no Rīgas; 3. aiz;
-Furcht, aiz bailēm,- 4. (mit dem
Hauptworte im Lokativ) ~ vollem Halse,
pilnā kaklā; 5. pa; - dem Fenster
sehen, skatīties pa logu ārā; 6.
(Redensarten) «. gewissen Gründen,
zināmu iemeslu dēļ; II. adv. (beendigt)
beigts; die Stunde ist », stunda
pabeigta; jahraus, jahrein, gadu no
gada.
«
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
