Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - D - Dunkel ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Dunkel — durchbrechen
145
(unbestimmt) nenoteikts; eine dunkle
Ahnung, nenoteikta jausma.
Dunk’el, n. -s, tumsa, f.; tumsība, f.;
tumšums, m.
Dünk’el, m. -s, (Anmaßung) uzpūtība, f.;
(Selbstgefälligkeit) pašmīlība, f.;
(Eitelkeit) iedomība, f.
dunk’elblau, adj. tumši zils.
dünk’elhaft, adj. (anmaßend) uzpūtīgs;
(selbstgefällig) pašmīlīgs; (eitel)
iedomīgs.
Dunk’elheit, f. pl. -en, 1. (Finsternis)
tumsa, f.; tumsība, f.; tumšums, m.;
bei einbrechender tumsai uznākot;
2. fig. (Unklarheit) neskaidrība, f.
Dunk’elmann, m. tumsonis, m.
dunk’eln, I. v. a. darīt tumšu; II. v. n.
tumst; es fängt an zu metas tumsa,
tumst.
Dunk’elwärden, n. aptumšošanās, f.; beim
naktij uznākot,
dün’ken, I. v. a. u. n. likties, rādīties;
dieses Gemälde dünkt mich (od. mir)
schöner als jenes, šī glezna, kā man
liekas, ir skaistāka par viņu; II. v.
imp. es dünkt mich, daß ich ihn sehe,
man šķiet, ka es viņu redzu; III. v.
refl. sich iedomāties,- sich klug
uzskatīt sevi par gudru; sich etw.
Großes dižoties,
dünn, adj. 1. (nicht dick) (dem Umfange
nach) tievs; dem. tieviņš; (dem
Durchmesser nach) plāns; dem. plāniņš;
(fein) smalksj dem. smalciņš; -er Hals,
tievs kakls; -er Stoff, plāna drāna;
-es Papier, plāns papīrs; 2. (nicht dicht)
rets, -es Haar, reti od. plāni mati; -er
Nebel, viegla migla; 3. (flüssig) šķidrs;
-es Blut, šķidras asinis; -es Bier, plāns
alus; -e Grütze, šķidra putra.
Dünn’bauch, m. fam. tievvēderis, m.
dünn’beinig, adj. tievkājis-,- ein -es Kind,
bērns ar tievām kājām.
Dünn’bier, n. tāpiņš, m.; patakas, f. pl.
Dün’ne, f. 1. tievums, m.; plānums,
m.; 2. šķidrums, m.
dünn’||flüssig, adj. šķidrs, tekoši šķidrs;
2. -haarig, adj. ein -er Jüngling,
jauneklis ar plāniem matiem,
dünn’II hülsig, adj. plānpākstu-. -leibig,
adj. slaiks, -schālig, adj. (von
Früchten) ar plānu mizu.
Dünn’scheibe, f. (Stukkaturwerkzeug),
javturis, m.
Dunst, m. -es, pl. Dünste; (Ofendunst)
dvinga, f.; birga, f.; tvans, m.
Dunst’||bad, n. sviedrēšanās, f.; pēršanās
krievu pirtī, -bläschen, n. tvaiku
pūslītis, m.
Dravnieks, Vāciski latviska vārdnīca.
dun’sten, v. n. tvaikot, garot; (von der
Lampe) kūpēt; der Ofen dunstet, no
krāsns nāk dvinga.
Dunst’flinte, f. medību bise, m.
dun’stig, adj. tvaikains; dvingains; (vom
Wetter) pietvīcis; » werden, pietvīkt.
Dunst’kreis, m. 1. atmosfaira, f. (gaisa
kārta ap zemi); 2. (Hof um die Sonne
od. den Mond) dārzs, m.
Dünung, f. pl. -en, jūŗas viļņu kustība
pret vēja virzienu.
Dublikāt’, n. -es, pl. -e, duplikāts, m.;
divotnis, m.
durch, I. prp. (mit dem Akkusativ) 1.
(Ort) pa; caur; der Dieb entkam
-das Fenster, zaglis izmuka pa logu;
er sah durchs Fenster, viņš skatījās
pa logu ārā; mitten . den Wald,
šķērsām pa mežu; 2. (Mittel) ar od. durch
die Form des Gerund.; » vieles
Arbeiten, daudz strādājot; sie ernährt sich
- Spinnen, viņa nopelnī pārtiku
vērpjot (od. ar vērpšanu); 3. (Zeit) (durch
den Akk.); den ganzen Sommer war
kein Regen, cauru vasaru nebija
lietus; II. adv. - und viscaur, no
viena gala līdz otram; pilnīgi, gluži,
durcharbeiten, I. v. a. 1. labi od. rūpīgi
apstrādāt; 2. (ausarbeiten) izstrādāt;
3. ein Buch izjemt od. izmācīties
grāmatu no viena gala līdz otram;
4. (wund machen) ich habe mir die
Hände durchgearbeitet, es esmu savas
rokas sastrādājis; II. v. n. strādāt bez
pārtraukuma; III. v. refl. sich
izsisties od. izlauzties cauri.
durchaus’, adv. I. (gänzlich) gluži,
pavisam; das ist » wahr, tas ir pilnīgi
tiesa; 2. (unbedingt) visādā ziņā; »
nicht, nekādā ziņā, it nebūt ne; ich
werde es nicht tun, es to nekādā ziņā
nedarīšu.
durch’backen, v. a. (v. backen) labi
izcept.
durch’blättern, v. a. 1. izšķirstīt,
pāršķirstīt (grāmatu); 2. pavirši izlasīt.
Durch’blick, m. skats (caur kaut ko),
durch’blicken, v. n. (hindurchsehen)
skatīties cauri; (überschauen) pārskatīt;
(geistig durchschauen) nomanīt,
samanīt; (erraten) uzminēt; überall blickt
bei ihm der Geiz durch, visur pie viņa
parādās skopums,
durch’bohren, v. a. izurbt,
durchboh’ren, v. a. izurbt cauri; das
Trommelfell pārdurt bungu plēvīti,
durch’brāten, I. v. a. (v. braten) labi
izcepināt;. II. v. n. labi izcept,
durch||brechen, I. v. a. (v. brechen) 1.
(zerbrechen) pārlauzt (pušu); 2. eine
10
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
