Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - Entgegennahme ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Entgegennahme — entkleiden
173
doties briesmās; fig. seinem
Verderben doties postā; fig. er geht
seinem Ende entgegen, viņam jau beigas
klāt. -gesetzt, adj. pretējs; otrāds,
-kommend, adj. (part. prs.) iztapīgs,
pakalpīgs.
Entgē’gennahme, f. piejemšana, f.
entgē’gennehmen, v. a. (v. nehmen) jemt
pretim, -rücken, v. n. dem Feinde
iet ienaidniekam pretim, -schicken, v.
a. (jemm.) *, sūtīt (kādam) pretim,
-sēhen, v. n. (v. sehen) einer
Nachricht sagaidīt vēsti; wir sehen
einem traurigen Schicksal entgegen,
mūs sagaida bēdīgs liktenis.
Entgē’gensetzung, f. pretnostādījums,
m.; pretstatījums, m.
entgē’gen]]stehen, v. n. (v. stehen) būt
ceļā; es stehen keine Hindernisse
entgegen, nav nekādu kavēkļu, -stellen,
v. a. 1. likt pretim; 2. (vergleichen)
salīdzināt.
entgē’genļļstrecken, v. a. (jemm.) die
Hände stiept (kādam) rokas pretim,
-stürzen, v. n. (jemm.) *, steigšus
doties (kādam) pretim, -trēten, v. n. (v.
treten) stāties pretim; fig. mutig der
Gefahr dūšīgi doties briesmās,
entgēg’nen, v. n. (antworten) atbildēt;
(entgegenreden) runāt pretim;
(entgegentreten) stāties pretim.
Entgēg’nung, f. pl. -en, (Antwort)
atbilde, f.; (Gegenantwort) pretatbilde,
f. _
entgehen, v. n. (v. gehen) (part. p.
entgangen) izsprukt, izmukt; einer
Gefahr «, izglābties no briesmām; nichts
entgeht seinem Scharfsinn, viņš savā
asprātībā visu pamana; dieser Fehler
ist mir entgangen, šo kļūdu neesmu
pamanījis; was einem vom Schicksal
bestimmt ist, dem entgeht man nicht,
ko liktenis lēmis, tam neizbēgsi.
Entgelt’, n. -(e)s, atlīdzinājums, m.; ohne
bez maksas,
entgel’ten, v. a. (v. gelten) (part. p.
ent-gol’ten) atlīdzināt, atmaksāt; atdarīt,
entgi’ften, atbrīvot no indēm,
entglei’sen, v. n. izskriet no sliedēm.
Entgleisung, f. pl. -en, izskriešana no
sliedēm; fig. noklīšana, f.
entgleiten, v. n. (v. gleiten) (part. p.
entglit’ten) izslīdēt (no rokām),
entglim’men, v. n. (v. glimmen) (part. p.
entglom’men) sākt kvēlot, iekvēloties,
entglü’hen, v. n. iedegties, iekarst,
enthaa’ren, v. a. nodzīt matus; nodzīt
spalvu.
enthalftern, v. a. nojemt apaušus.
enthaften, I. v. a. (v. halten) (part. p.
enthal’ten) saturēt, (umfassen) apjemt,
aptvert, (einschließen) ietvert; oft
durch die Formen von būt zu geben;
dieses Buch enthält nichts Neues, šai
grāmatā nav nekā jauna; «. sein,
ie-tverties, atrasties,- II. v. refl. sich
atturēties; sich des Weines
atturē-. ties no vīna od. nedzert vīnu; ich
konnte mich des Lachens nicht es
nevarēju savaldīt smieklus,
enthalf sam, adj. atturīgs, (mäßig im
Essen und Trinken) sātīgs; (keusch)
šķīsts.
Enthaltsamkeit, f. atturība, f.;
(Mäßigkeit im Essen und Trinken) sātība, f.;
(Keuschheit) šķīstība, f.
Enthaltung, f. atturība, f.; (Keuschheit)
šķīstība, f.
ent’haup’ten, v. a. nocirst galvu; er
wurde enthauptet, viņam nocirta
galvu.
Enthauptung, f. pl. -en, galvas
nociršana, f.
ent’häuten, v. a. 1. (ein Tier) nodīrāt
(kustonim ādu); 2. Fleisch izjemt
gaļai plēves,
enthē’ben, v. a. (v. heben) (part. p.
ent-hā’ben) 1. (befreien) (jemn. einer
Sache) atsvabināt (kādu no kādas
lietas); ich will dich der Mühe es tev
atjemšu tās pūles; 2. (jemn.) des
Amtes atcelt (kādu) no amata.
Enthē’bung, f. 1. (Befreiung)
atsvabināšana, f.; 2. (vom Amte) atcelšana, f.
entheiligen, v. a. sagānīt, apgānīt;
laupīt svētumu.
Enthefli||ger, ni. -s, pl. sagānītājs, m.
-gung, f. sagānīšana, f.
enthol’zen, v. a. nocirst, nolīst (mežu),
enthüllen, I. v. a. 1. (aufdecken) atklāt;
laist klājā (entdecken) atrast; 2.
(einweihen) ein Denkmal atklāt
pieminekli; II. v. refl. sich atklāties;
atsegties; izrādīties.
Enthüllung, f. pl. -en, 1. (Aufdeckung)
atklāšana, f.; 2. (Einweihung) eines
Denkmals, pieminekļa atklāšana, f.
ent’hül’sen, v. a. izlobīt, izšķīt.
enthusiasmie’ren, v. a. sajūsmināt.
Enthusi||as’mus, m. entüziasms, m.;
sajūsma, f.; aizgrābtība, f. -ast’f m.
-en, pl. -en, entüziasts, m.; sajūsmīgs
cilvēks.
enthusiastisch, I. adj. sajūsmināts, garā
pacilāts; II. adv. ar sajūsmu,
entjungfern, v. a. laupīt jaunavas godu.
entker’nen, v. a. izlobīt,
entklefden, I. v. a. 1. (jemn.) », noģērbt
(kādu), novilkt (kādam) drēbes; 2. fig.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
