Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - F - Fichte ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
202
Fichte — finster
Fich’te, f. pl. -n, priede, f.; dem. prie-
dlte, f.
fich’ten, adj. priedes-.
Fich’ten]|härz, n. priežu sveķi, m. pl.
-holz, (Brennholz) priežu malka, f.;
(Nutzholz) priedes koks, m.; (Wald)
priedulājs, m.
fidēl’, adj. jautrs.
Fie’ber, n. -s, pl. drudzis, m.; gelbes
«, dzeltānais drudzis,
fie’berārtig, adj. drudzim līdzīgs.
Fie’ber ||hitze, f. drudža karstums, m.
-kälte, f. drudža aukstums, m.
fie’ber]|krank, adj. ar drudzi saslimis.
-lös, adj. bez drudža-.
Fie’bermittel, n. drudža zāles, f. pl.
fie’bern, v. n. 1. sirgt ar drudzi; er
fiebert, viņam drudzis; 2. (irre reden)
murgot.
Fie’del, f. pl. vijole, f.; (verächtl.)
pijole, f.
fie’deln, v. n. (slikti) spēlēt vijoli,
fiel v. fallen.
Figur’, f. pl.- -en, (Gestalt) figūra, f.;
tēls, m.; izskats, m.; (Körperwuchsj
augums, m.
Fili’äle, f. «., pl. -n, (veikala) nodaļa, f.;
nozare, f.
Filigrān’, n. -(e)s, filigrāns, m. (restains
pinums no zelta vai sudraba
stieples).
Filter, m. kastuve, f.
filtrie’ren, v. a. filtrēt, nokāst.
Filz, m. -es, pl. -e, 1. tūba, f.; voiloks,
m.; 2. fam. (Knauser) sīkstulis, m.;
skopulis, m.
fil’zig, adj. 1. tūbai līdzīgs; 2.
(verfilzt) savēlies; 3. fam. (knauserig)
skops, sīksts.
Fil’zigkeit, f. sīkstulība, f.
Fim’mel, m. -s, pl. pasakņi, m. pl.
Finā’le, n. -s, pl. -s, fināls, m. (beigu
gabals operas cēlienā, lielāka mūzikas
gabala beigas).
Finan’zen, f. pl. finances, f. pl.
find’bār, adj. atrodams.
Fin’del|ļhaus, n. atradeņu nams, m. -kind-
n. atradenis, m.
fin’den, I. v. a. (fin’de; fand;
gefun’-den) atrast; uziet; (aufsuchen)
uzmeklēt; satikt, ich finde kein Vergnügen
daran, tur man maz prieka; ich fand
ihn nicht zu Hause, es viņu nesastapu
mājās; II. v. refl. sich ■», atrasties;
es - sich Leute, ir ļaudis; (sich
antreffen) satikties, sastapties; (sich
ergeben) izrādīties; fig. das wird sich
to varēs iekārtot; gan redzēsim.
Fin’der, m. -s, pl. atradējs, m. -in,
f. pl. -nen, atradēja, f. -lohn, m.
atradēja alga, f.
fin’dig, adj. atradīgs, attapīgs.
Fin’digkeit, f. attapība, f.; attapīgums,
m.
Find’ling, m. -s, pl. -e, atradenis, m.
Fines’se, f. pl. -n, finese, f.;
smalkums, m.
fing v. fangen.
Fin’ger, m. -s, pl. «., pirksts, m.; dem.
pirkstiņš, m.; der kleine », mazais
pirkstiņš, nogals, m.; einen - lang,
breit, dick, pirksta gaŗumā, platumā,
resnumā; keinen » breit, ne pirksta
platumā, ne pa pirksta platumu;
Gottes, Dieva pirksts; um den
kleinen - wickeln, viņu var aptīt ap
pirkstu.
Fing’erarbeit, f. pirkstu darbs, m. -beu-
ger, m. (Muskel) pirksta liecējs, m.
fing’erbreit, adj. pirksta platumā.
Fing’erchen, n. -s, pl. pirkstiņš, m.
fing’erļļdick, adj. pirksta resnumā,
-fertig, adj. veikls, izmanīgs.
Fingerfertigkeit, f. veiklums, m.;
izmanība, f.
fing’erförmig, adj. pirksta veidā.
Fing’er||gelenk, n. pirksta locītava, f.
-handschūh, m. pirkstaiņi (cimdi), -hūt,
m. 1. uzpirkste, f.; 2. (Pflanze)
digi-talis, m.; uzpirkstīte, f. -kraut,
(Pflanze) baltvēdere, f.
fing’erlang, adj. pirksta gaŗumā.
Fing’erling, m. -s, pl. -e, 1. (Fingerhut)
uzpirkste, f.; 2. (Finger am
Handschuh) cimda pirksts, m.
Fing’erļļnāgel, m. pirksta nags, m. -ring,
m. gredzens, m. -zeig, m. aizrādījums,
m. -wurm, m. nagēdis.
fingie’ren, v. a. sadomāt, izdomāt;
fingierter Wert, šķietama vērtība;
fingierte Krankheit, liekuļota slimība.
Fink(e), m. žubīte, f.
Fī’nish, m. u. n. (im Sport das Ende des
Wettrennens) finišs, m.; beigas, f. pl.
Fin’ne, f. pl. -n, 1. (im Gesicht) pūte,
f.; pūtīte, f.; 2. (im Schweinefleische)
putraimi, m. pl.; 3. (Flosse) spura, f.
Fin’ne, m. -n, pl. -n, soms, m.
fin’nig, adj. 1. pütains; 2. (von
Schweinen) putraimains,
fin’nisch, adj. somu-, somisks; der F-e
Meerbusen, Somijas jūras līcis.
Finn’ļļland, n. Somija, f. -länder, m. -s,
pl. soms, m. -länderin, f. pl. -nen,
somiete, f.
fin’ster, adj. drūms ; es wird metas
tumsa; im F-n wandern, staigāt pa
tumsu.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
