Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - G - Gebrumme ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Gebrumme
Gebrum’me, n. -s, ņurdoņa, f.
Gebühr’, f. pl. -en, 1. (Schuldigkeit)
pienākums, m.; nach kā pienākas;
2. (Kosten) -en, izdevumi, m. pl.;
(Abgaben) nodokļi, m. pl.
gebüh’ren, I. v. n. pienākties; einem
Arbeiter gebührt sein Lohn,
strādniekam pienākas viņa alga; prv. Ehre,
dem Ehre gebührt, gods, kam gods
pienākas; II. v. refl. u. imp. sich
pieklāties; das gebührt sich nicht, tas
nepieklājas; wie es sich für seinen
Stand gebührt, kā viņa kārtai
pieklājas.
gebüh’rend, I. adj. 1. (schuldig)
pienācīgs, (verdient) pelnīts; 2.
(angemessen) pieklājīgs, piederīgs; II. adv. 1.
(gehörig) kā pienākas, pienācīgi; 2.
(angemessen) kā pieklājas, kā vajag,
gebührendermaßen, adv. kā piederas.
Gebüh ’ren erlaß, m. maksas atlaišana, f.
-ermäßigung, f. maksas pazemināšana,
f.; maksas pazeminājums, m.
gebührenfrei, adj. beznodokļu-.
Gebüh’renfreiheit, f. nodokļu brīvība,
gebühr’lich, I. adj. pieklājīgs; II. adv.
pieklājīgi, kā vajag.
Gebund’, n. -(e)s, pl. -e, sainis, m.; -
Stroh, salmu kūlis, m.
gebun’den v. binden.
Gebun’denheit, f. nebrīvība, f.
(kustībā); (Gedrängtheit des Stiles) īsums,
m.
Gebürt’, f. pl. -en, 1. (Gebären)
dzemdēšana, f.; radības, f. pl.; sie hat eine
glückliche - gehabt, viņa laimīgi
dzemdējusi; zu frühe *, nelaika
radības; Zahl der -en, piedzimušo skaits;
2. (Geborenwerden) dzimšana, f.;
dzimums, m.; vor Christi priekš
Kristus dzimšanas; bei seiner - verlor er
seine Mutter, dzimstot viņš zaudēja
māti; 3. fig. (Ursprung) sākums, m.;
(Herkunft) cilts, f.; ein Mann von
(vornehmer) «., augstas cilts vīrs.
gebür’tig, adj. dzimis; aus Berlin
Berlīnē dzimis.
Gebūrtsļļādel, m. dzimts muižniecība, f.
-fehler, m. iedzimta vaina, -feier, f.
od. -fest, n. dzimumdienas svētki, m.
pl. -helfer, m. bērnu sajēmējs, m.
-helferin, f. pl. -nen, bērnu
sajē-mēja, f. -hilfe, f. (ärztliche Hilfe)
palīdzība dzemdēšānā; -jahr, n.
dzimšanas gads, m. -liste, f. piedzimušo
saraksts, m. -ort, m. dzimtene, f.
-schmerzen, m. pl. dzemdēšanas sāpes,
f. pl. -stadt, f. dzimtenes pilsēta, f.
-stunde, f. dzimšanas stunda, f. -tag,
m. dzimumdiena, f.; dzimšanas diena,
— gedeihen 221
f. -wehen, pl. dzemdešanas sāpes,
f. pl.
Gebüsch, n. -es, pl. -e, krūmi, m. pl.
Geck, m. -en, pl. -en, ģeķis, m.; (Narr)
āksts, m.
gedacht, 1. v. denken; 2. v. gedenken.
Gedächt ’nis, n. -(ss)es, 1. (Erinnerung,
an etw.) piemiņa, f.; zu meinem «.,
man par piemiņu, mani pieminēdams;
2. (Erinnerungsvermögen) atmiņa, f.;
atmiņas spēja, f.; er hat ein sehr
gutes viņam ļoti laba atmiņa; wenn
mein * mich nicht trügt, ja pareizi
atminos; (etw.) aus dem - verlieren,
aizmirst (ko); -buch, n. piemiņas
grāmata, f. -feier, f. od. -fest, n.
piemiņas svētki, m. pl. -münze, f. piemiņas
medaļa, f. -rēde, f. piemiņas runa, f.
-tag, m. piemiņas diena, f.
Gedank’e, m. -ns, pl. -n, L doma, f.;
(meist pl.:) domas; geistreicher «,
asprātīgas domas; böse -n haben, būt
ļaunās domās; der bloße » daran, to
iedomājoties vien; in -n vertieft sein,
būt iegrimušam domās.
gedank’enarm, adj. bezdomu-.
Gedank’enļ armūt, f. domu nabadzība, f.
-blitz, m. domu uzliesmojums, m.
-folge, f. domu gaita, f. -freiheit, f. domu
brīvība, f. -fülle, f. domu bagātība, f.
gedank’enleer, adj. tukšs, domu ziņā
tukšs.
gedank’enlös, I. adj. bezdomu-;
(unbesonnen) neapdomīgs, (unvernünftig)
aplams; II. adv. kā pa miegu.
Gedankenlosigkeit, f. «., pl. -en,
neapdomība, f.; (Unachtsamkeit) nevērība,
f.
gedankenreich, adj. domām bagāts,
domu pilns.
Gedank’enļ!späne, m. pl. domu
dzirksteles, f. pl. -strich, m. domu zīme, f.
gedank’envoll, adj. domu pilns, dziļās
domās nogrimis.
Gedärm’, n. -(e)s, pl. -e, zarnas, f. pl.
Gedeck’, n. -(e)s, pl. -e, 1. (Decke) sega,
f.; 2. (Tischzeug) galda veļa, f.; 3.
(für eine einzelne Person) klājiens, m.
gedei’hen, v. n. (gedei’he; gedieh’;
ge-die’hen) 1. (gut geraten) izdoties;
sekmēties; (von Pflanzen) augt, padoties;
(von Tieren) viesties; an manchen
Orten - die Bienen gut, vietām bites
viešas labi; (von Menschen) attīstīties;
2. (gut bekommen) atnest labumu;
3. (gelangen) tikt uz priekšu; die Sache
ist nun so weit gediehen, šī lieta
tagad tik tālu tikusi; diese Arbeit
gedeiht nicht, šis darbs nesokas.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
