Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - H - Hören ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
s282 Hören —
dzirdēt (kādu) nākam; schwer būt
pakurlam; 2. (erfahren) dabūt zināt;
haben Sie nichts Neues gehört? vai
Jūs neesat dabūjuši zināt ko jaunu?
ich habe gehört, daß er krank ist, man
stāstīja, ka viņš saslimis; 3. (zuhören,
anhören) uzklausīties, noklausīties;
(auf jemn.) klausīties (kādu od.
kādā); - Sie einmal! paklausaities jel!
hört, hört! klau, klau! 4. (gehorchen)
klausīt, paklausīt; auf (jems.) Rat
paklausīt (kāda) padomu; er hat nie
wollen, viņš nekad nav gribējis
klausīt; II. v. refl. sich er hört sich
gern reden, viņš labprāt noklausās
sevī.
Hö’ren, n. -s, dzirdēšana, f.; es verging
mir » und Sehen, es biju pavisam
apstulbis, ne es vairs ko dzirdēju, ne
redzēju.
Hö’rensägen, n. sadzirdējums, m.; vom
«-, ko sadzirdējis; das weiß er nur
vom to viņš tik tā sadzirdējis.
Hö’rer, m. -s, pl. <*, klausītājs, m.
hö’rig, adj. padevīgs; (leibeigen) dzimts-;
die H-en, dzimtsļaudis, m. pl.
Hö’rigkeit, f. padevība, f.;
(Leibeigenschaft) dzimtbuve, f.
Hö’rizont, m. -(e)s, horizonts, m.;
apvārsnis, m.
horizontāl’, adj. horizontāls.
Horn, n. -(e)s, pl. Horner, 1. rags, m.;
mit den Hörnern stoßen, badīt; fig.
(jemm.) die Hörner zeigen, rādīt
(kādam) ragus; 2. (Blasinstrument)
pūšamais rags, taure, f.; das ~ blasen, pūst
ragu, taurēt; fig. (mit jemm.) in ein *
blasen, pūst (ar kādu) vienā taurē od.
vilkt (ar kādu) vienu valgu; 3.
(Gebäck) radziņš, m.
horn’ārtig, adj. ragam līdzīgs.
Hörn’chen, n. -s, pl. radziņš, m.
hör’nen, v. a. apgādāt ar ragiem;
gehörnt, ragains.
Hör’nerklang, m. raga od. ragu skaņas,
f. pl.; taures od. tauŗu skaņas,
hör’nern, adj. raga-,
horn’förmig, adj. raga veidā.
Horn’haut, f. 1. (an Händen) tulznaina
āda; ragāda, f.; 2. (am Auge)
radzene, f.
horn’häutig, adj. repains, sarepējis.
Horn’hecht, m. ķēsis, m.
hor’nicht, adj. raga-, ragam līdzīgs;
(gehörnt) ragains.
Hornis’se, f. pl. -n, sirsenis, m.
Hornist’, m. -en, pl. -en, raga pūtējs, m.
Horn’kraut, n. marenīca, f.
Horn’vieh, n. 1. ragu lopi, m.; 2, fam.
ragainis, m.; muļķis, m,
Hufeisen
Hör’orgän, n. dzirdes orgāns, m.
Horoskop’, n. -(e)s, pl. -e, horoskops,
m.; stundu rādītājs; das - stellen,
likteņa pareģojums pēc zvaigžņu zīmēm
cilvēkam dzimstot,
horren’de, adj. pārmērīgs.
Hör’||rohr, n. klausāmais radziņš, m.
-saal, m. auditorija, f.; klausītava, f.
Horst, m. -es, pl. -e, mežs, m.; (Nest)
(plēsīgu putnu) lizda, m.
hor’sten, v. n. perināties, taisīt lizdu.
Hort, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Schatz) manta,
f.; 2. (Zufluchtsort) patvērums, m.;
Gott ist mein Dievs ir mans sargs.
Hör’weite, f. «, dzirdes tālums, m.; er
ist außer a) viņu vairs nevar
sadzirdēt; b) viņš mūs vairs nedzird.
Hös’chen, n. -s, biksītes, f. pl.
Hö’se, f. pl. -n, 1. bikses, f. pl.;
(Kniehose) ūzas, f. pl.; er trägt schon
viņš jau bikšains od. viņš jau biksēs;
2. (Wasserhose) ūdens stabs, m.
Hö’senband, n. bikšu lente,
hö’senlös, adj. bezbikšu-; der Hosenlose,
bezbiksis, m.
Hö’senschlitz, m. bikšu ķīlis, m.
Hosian’na, n. ozianna, m. (palīdzi!).
Hospitāl’, n. -(e)s, pl. -e, od. -tä’ler,
slimnīca, f.; (Armenhaus) nabagu
mā-ja, f.
Hospitant’, m. -en, pl. -en, hospitants,
m.; brīvklausītājs, m.
hospitie’ren, v. a. hospitēt.
Host’ie, f. pl. -n, hostija, f. (dievmaize
kristīgā baznīcā).
Hotel’, n. -s, pl. -s, viesnīca, f.
Hub, m. -es, celšana, f.; cēliens, m.
hü’ben, adv. šaipus, šai pusē, šai galā.
hübsch, I. adj. košs, glīts; II. adv. geht
- nach Hause, ejiet mierīgi mājās;
sei * artig! esi labi rātns!
Huck’e, f. pl. -n, 1. (Rücken) mugura,
f.; 2. (Kiepe) nasta, f.
hucken, v. n. tupēt,
huck’epack, adv. fam. mugurā.
Hūdelei’, f. pl. -en, fam. 1. (Sudelei)
noķērnāšana, f.; 2. fig. (Schererei)
ķi-belēšana, f.; tirdīšana, f.
hū’deln, v. a. 1. (sudeln) aptraipīt,
no-ķērnāt; 2. fig. (quälen) ķibelēt, tirdīt.
Hūf, m. -(e)s, pl. -e, nags, m.; dieses
Pferd hat einen neuen « bekommen,
šim zirgam radies jauns nags.
Hūf’beschlag, m. apkalšana, f.;
apkalums, m.
Hū’fe, f. », pl. -n, hufa, f. (1. lauku mērs
dažādā lielumā; 2. zemes īpašums).
Hūf’eisen, n. pakavs, m.; dem. pakaviņš,
m.; einem Pferde - auflegen, apkalt
zirgu, -form, f. pakava ve.^ā.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
