Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - L - Lockerheit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Lockerheit — Löschanstalt
339
Lock’erheit, f. «■, 1. vaļīgums, m.; irde-
nums, m.j 2. fig. palaidnlgums, m.
lock’ern, I. v. a. u. n. (vom Knoten)
atrisināt; (vom Boden) uzirdināt; fig.
(von Sitten) satricināt; II. v. refl. sich
■», atrisināties,
lock’ig, adj. sprogains, cirtains.
Lock’[[mittel, n. pielabināms līdzeklis,
-pfeife, f. (für die Haselhühner) irbju
svilpīte, f. -ruf, m. vilinājums, m.
-speise, f. ēsma, f.
Lock’ung, f. pl. -en, 1. pielabināšana,
f.; pielabinājums, m.; 2. fig.
kārdināšana, f.; kārdinājums, m.
Lock’vögel, m. pielabinātājs putns, m.
Lö’de, f. pl. -n. atvase, f.; atauga, f.
Lö’den, m. -s, pl. ■», 1. (Lappen) lupata,
f.; skranda, f.; 2. (Stoff) lodena
drāna, f.
Lö’derasche, f. plēne, f.
lö’dern, v. n. 1. plēnēt; liesmot; 2. fig.
degt, kvēlot; in Zorn «, dusmās kaist.
Löf, n. -es, pl. -e, pūrs, m.
Löf’fei, m. -s, pl. 1. karote, f.; dem.
karotīte, f.; ein Löffelvoll, pilna
karote; 2. » das Hasen, zaķa ausis, f. pl.
Löffelļļchen, n. -s, pl. •», karotīte, f.
-ente, f. platknābe (pīle), f.
Löffelgans, f. platknābe (zoss), f.
löffeln, v. a. u. n. 1. strēbt (ar karoti);
2. fig. (schmausen) mieloties.
Löffelstiel, m. karotes kāts, m.
löffelweise, adv. karotēm.
Löfstelle, f. pūrvieta, f.
lög v. lügen.
Logarith’mentāfel, f. logaritmu tabula, f.
logarith’misch, adj. logaritmisks.
Logarith’mus, m. pl. -men, logaritms, m.
Lö’ge [loje], f. *, pl. -n, (von
Freimaurern u. im Theater) loža, f.; zur
-gehen, iet ložā.
logie’ren [-ji], v. n. dzīvot, uzturēties;
atrasties.
Lö’gik, f. loģika, f.
Logīs’ [-ji], n. pl. dzīvoklis, m.
lö’gisch, adj. loģisks.
Loh’||beize, f. od. -brühe, f. ādmiņu
sī-ve, f.
Lohe, f. 1. liesma, f.; 2. (Gerberlohe)
rustes, f. pl.
Löh’eiche, f. parastais ozols,
lö’hen, I. v. a. rustot; II. v. n. liesmot;
degt gaišās liesmās.
Lö’hen, n. -s, rustošana, f.
Lohn, m. -es, pl. Löh’ne, 1. alga, f.; dem.
aldziņa, f.; (Zahlung für etw.) maksa;
2. fig. (Belohnung) atlīdzinājums, m.;
(Strafe) sods, m.; seinen verdienten
-empfangen, dabūt pelnīto; schlimmen
• bekommen, tikt slikti atlīdzinātam.
Lohn’ji arbeit, f. algots od. aljfojams darbs.
-arbeiter, m. algādzis, m.
lohnen, I. v. a. u. n. atlīdzināt; Gott
lohne es dir! lai Dievs tev to atlīdzina
(od. atmaksā)! mit Undank samaksāt
ar nepateicību; II. v. refl. sich es
lohnt (sich) der Mühe, ir vērts
pūlēties; es lohnt sich kaum, nebūs vērts,
loh’nend, adj. (vorteilhaft) izdevīgs;
(einträglich) ienesīgs,
loh’nen, v. a. algot; samaksāt algu.
Lohn’|jerhöhung, f. algas
paaugstināšana, f.; algas paaugstinājums, m.
-her-absetzung, f. algas pamazināšana, f.;
algas pamazinājums, m. -herr, maizes
tēvs, m. -knecht, m. kalps, m. -tag, m.
algas diena, f.
Löhnung, f. pl. -en, 1. (Löhnen)
algošana, f.; algojums, m.; 2. alga, f.
Löh’nungstag, m. algas diena, f.
lokāl’, adj. šejienes-, turienes-, vietējs;
L-es, vietējās ziņas.
Lokāl’, n. -(e)s, pl. -e, lokāls, m.;
öffentliches atklāta vieta, -anzeiger, m.
vietējs ziņotājs, vietēja avīze,
-be-hörde, f. vietēja iestāde,
lokalisie’ren, v. a. lokālizēt, piemērot
kādas vietas apstākļiem.
Lo’kativ, m. -s, pl. -e, lokātīvs, m.
Lokomobile, f. pl. -n, lokomobile, f.
Lolch, m. -(e)s, pl. -e, kokaļi, m. pl.
Lombard’ m. -s, pl. -e, lombards, m.; ķīlu
nams, m.
Lor’beer, m. -s, pl. -en, lauri, m. pl.
Lorbeerkranz, m. lauru vainags, m.
Lös, n. Lö’ses, pl. Lö’se, 1. (Anteil) daļa,
f.; tiesa, f.; 2. (gezogenes Los) loze, f.;
(Lotterielos) loterijas loze, f.; od.
biļete, f.; das - ziehen, vilkt lozi; 3.
(Gewinn) das große lielais laimests;
4. fig. (Schicksal) liktenis, m.; es hat
ihn ein trauriges » betroffen, viņam
gadījies bēdīgs liktenis,
lös’, I. adj. 1. (nicht mehr fest) vaļējs,
vaļīgs; der Knopf ist poga atgājusi
vaļā; die Tür ist durvis vaļā; was
ist da ~? kas tad tur noticis? II. int.
iesim! frisch drauf -! uz priekšu!
lös’arbeiten, I. v. a. atstrādāt vaļā; II. v.
n. tapfer drauf ■>■, strādāt visiem
spēkiem; III. v. refl. sich atsvabināties,
lös’bär, adj. 1. atrisināms; (von Rätseln)
atminams; 2. (auflöslich) atšķaidāms,
lös’bekommen, v.a.(v.kommen) dabūt vaļā.
lös’binden, v. a. (v. binden) atsiet,
atraisīt vaļā.
lös’brechen, I. v. a. (v. brechen) lauzt
vaļā; 2. fig. (ausbrechen) sākties.
Lösch’anstalt, f. dzēšamā iestāde.
22*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
