Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - M - Mores ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Mores — mühevoll
363
Mö’res, fam. (jemn.) - lehren, pamācīt
(kādu); ich werde dich * lehren, es
tev rādīšu.
Morgā’na, f. ■», burve Morgana; die Fata
fata morgana (gaisa atspoguļojums).
Mor’gen, m. -s, pl. », 1. rīts, m.; dem.
rītiņš, m.; heute m-, šorīt; des -s, no
rīta; rītiem; am frühen «, agrā rītā,
no rīta agri; es wird rīts aust; 2.
(Osten) austrumi, m. pl.; 3. (Feldmaß)
morgens, m. (dienas arums),
mor’gen, adv. rīt; früh, rīt agri, rīt no
rīta; - abend, rītvakar; lieber heute
als labāk šodien nekā rīt.
Mor’gen [ļandacht, f. rīta svētcere, f. od.
rīta lūgšanas, f. pl. -anzug, m. rīta
uzvalks, m.; -blatt, n. rīta avīze, f. -bröt,
n. brokastis, f. pl.
Morgendämmerung, f. rīta krēsla, f.; rīta
ausma, f.; in der », dienai austot; in
der ersten ■», dienai svīstot,
mor’gendlich, adj. rīta-.
Mor’genļļfrische, f. rīta spirgtums, m.
-gäbe, f. rīta dāvinājums, m., auch
(Mitgift) pūrs, m. -gebēt, n. rīta
lūgsna, f. -gēgend, f. austrumu puse, f.
-grüß, m. rīta sveicinājums, m. -kleid,
n. rītsvārki, m. pl. -land, n. austrumu
zeme, f.; austrumi, m. pl.; die drei
Weisen aus dem -e, trīs gudrie no
austrumu zemes, -länder, m. -s, pl. «•,
austrumnieks, m.
Mor’genļjlicht, n. rīta gaisma, f. -lied, n.
rīta dziesma, f. -luft, f. rīta gaiss, m.;
rīta spirgtums, m. -milch, f. rīta piens,
m. -röte, f. rīta blāzma, f.
mor’gens, adv. no rīta, rītiem; - und
abends, rītiem un vakariem; früh - od.
. früh, rīt agri.
Mor’genļlschlāf, m. rīta miegs, m. -sonne,
f. rīta saule, f. -stern, m. rīta zvaigzne,
f.; auseklis, m. -wind, m. 1. rīta vējš,
m.; 2. rītenis, m.; austrenis, m.
Mor’phium, n. -(s), morfijs, m.
-ein-spritzung, f. morfija iešļircinājums, m.
-sucht, f. morfinists, m.
morsch, adj. (faul) aizpuvis, satrunējis;
(vom Eise) izburbējis, izčākstējis; (vom
Körper) sanīcis; * werden, sākt pūt,
trūdēt, drupt.
Mör’ser, m. -s, pl. 1. (zum Stoßen)
piesta, f.; dem. piestiņa, f.; 2.
(Geschütz) mortira, f.; lielgabals, m.
-bat-terie, f. lielgabalu baterija, f.
Mortalität’, f. mortālitāte, f.; mirstība, f.
Mörtel, m. -s, pl. java, f.
mortifizieren, v. a. mortificēt, iznīcināt.
Mosaik’ {-saik], f. mozaika, f.
Most, m. -es, pl. -e, vīnogu sula, f.;
ne-rūdzis vīns; - von Obst, augļu vīns, m.
Most’ert, m. -s. od. Most’rich, m. -s,
sinepes, f. pl.
Motion’, f. pl. -en, kustēšanās, f.;
kustība, f.; sich eine • machen, izkustēties,
izstaigāties.
Motiv’, n. -(s), pl. -e, motīvs, m.
(sacerējuma galvenā ideja; ierosinātājs
cēlonis; pamudinājums),
motivie’ren [-wi-], v. a. motīvēt
(pamatot).
Mö’tor, m. -s, pl. -tö’ren, motors, m.
(dzinējs; dzinējs spēks; spēka mašīna).
Mot’te, f. pl. -n, kode, f.
Motto, n. -s, pl. -s, moto, m.
Möwe, f. pl. -n, kaija, f.
Muck, m. fam. nicht » sagen, neteikt ne
pušplēsta vārda.
Muck’e, f. pl. -n, untums, m.; ietiepība,
f.; er hat -n, viņš untumains od.
ietiepīgs, das Pferd hat -en, zirgam niķi.
Mück’e, f. pl. -n, ods, m.; dem. odiņš,
m.; (eine kleinere Art) knislis, m.
muck’en, I. v. n. 1. (sich rühren)
kustēties; 2. (murren) kurnēt; er darf nicht
viņš nedrīkst muti vaļā attaisīt; II.
v. refl. sich nicht «., nekustēties.
Mücken’II schwärm, m. odu bars, m. -stich,
m. oda dzēliens, m.
Mucker, m. -s, pl. 1. (Eigensinniger)
tiepša, com.; 2. (Scheinheiliger)
liekulis, m.
muck’isch, adj. tiepīgs, untumains,
mü’de, adj. 1. noguris, piekusis,
nogurdināts; «. machen, nogurdināt, piekausēt;
- werden, nogurt, piekust; sich -
laufen, piekust skrejot; 2. fig.
(überdrüssig) apnicis; des Lebens apnicis
dzīvot.
Mü’digkeit, f. nogurums, m.;
gurdenums, m.; vor «■ umsinken, aiz
noguruma saļimt.
Muff, m. -(e)s, pl. -e, 1. uzrocis, m.;
uzmava, f.; 2. (Schimmel) pelējums, m.
Muffel, f. pl. -n, 1. (Schnauze) purns,
m.; 2. (Tiegel) rūdas kausējamais,
muffeln, v. a. fam. sukāt, ēst.
muffig od. müf’fig, 1. sasmacis,
sapelējis,- - werden, sabojāties; 2. fig.
(mürrisch) saīdzis.
Mü’he, f. pl. -n, pūles, f. pl.; pūliņš,
m.; - machen, nopūlēt; sich geben,
pūlēties; sich alle erdenkliche «. geben,
pūlēties, cik vien iespējams,
mü’helös, adj. u. adv. viegls, bez pūlēm.
Mühelosigkeit, f. vieglums, m.
mü’hen, v. refl. sich pūlēties,
mü’hevoll, adj. grūts, pūļu pilns.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
