Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - sattelartig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
434
sattelartig — Säugamme
sitzen, būt stingram seglos; 2. * eines
Berges, kalna ieplaka, f.
sat’telārtig, adj. seglveida.
Sat’tel||baum, m. seglu loks, m. -decke, f.
seglu sega, f.; (unter dem Sattel)
pa-seglis, m.
sat’telfest, adj. 1. er ist «., viņš sēž stingri
seglos od. viņš prot labi jāt; 2. fig. er
ist in der Geographie viņš labi prot
ģeogrāfiju.
Sat’telļļgurt, m. pavēderes josta, f.
-kis-sen, n. seglu spilvens, m. -knecht, m.
zirgu puisis, m. -knopf, m. seglu
cekuls, m.
sat’teln, v. a. seglot; das S-, seglošana, f.
Sat’telļļpferd, n. jājams zirgs, -zeug, n.
seglu piederumi, m. pl.
Satt’heit, f. paēšana, f.; paēdums, m.;
pilnība, f.
sät’tigen, I. v. a. 1. paēdināt; 2.
(chemisch) piesātināt; II. v. refl. sich
paēst, paēsties.
Sättigung, f. 1. paēdinājums, m.; 2.
(chemische) piesātinājums, m.
Sat’tler, m. -s, pl. seglinieks, m., auch
rēdnieks, m. -arbeit, f. seglinieka darbs,
m.
Sattlerei’, f. pl. -en, (Handwerk)
seglinieka darbnīca, f.
satt’sam, I. adj. pietiekošs; II. adv.
papilnam, diezgan.
Saturei’, f. kaulu zāle, f.
Sä’tyr, m. -n u. -s, pl. -n, Satirs, m.
(meža dievs).
Satz, m. -es, pl. Sätze, 1. (Sprung)
lēciens, m.; (Anlauf) saskrējiens, m.;
mit einem ar vienu lēcienu, auch ar
vienu rāvienu; 2. (Bodensatz)
padibenes, f. pl.; (von Kaffee) biezumi, m. pl.;
3. (in der Druckerei) salikums, m.;
glatter vienkāršs salikums; den *
stehen lassen, uzglabāt salikumu; 4.
(Einsatz) metiens, m.; 5. (Preis) fester
stingras cenas; 6. (aus Wörtern
bestehend) teikums, m.; abhängiger
atkarīgs teikums; 7. (Lehrsatz) teze, f.
Satz’|ļ bau, m. od. -bildung, f. teikuma
uzbūve, f. -gefiige, n. teikumu
sakopojums, m. -lehre, f. sintakse, f.;
teikuma mācība, f.
Satz’ung, f. pl. -en, nolikums, m.;
likums, m.j (Vorschrift) priekšraksts, m.;
(Glaubenssatz) dogma, f.
satz’weise, adv. 1. lēcieniem; 2.
teikumiem, pa teikumiem.
Sau, f. pl. Säu’e, 1. cūka, f.; dem.
cūciņa, f.; (biblisch) die Perlen vor
die Säue werfen, mest pērles cūkām
priekšā; 2. (Jägerspr., Wildschwein)
mežcūka, f.
sau’ber, I. adj. tīrīgs, tīrs; II. adv. glīti.
Sau’berkeit, f. glītums, m.; tīrība, f.
säu’berlich v. sauber,
säu’bern, I. v. a. tīrīt; post, spodrināt;
fig. das Land vom Feinde izdzīt no
zemes visus ienaidniekus; II. v. refl.
sich tīrīties; posties.
Säu’berung, f. pl. -en, tīrīšana, f.
Sau’ļibohne, f. lielā pupa, lauku pupa,
cūku pupa. -borste, f. cūkas sars, m.
-bruch, m. mežcūku rakumi, m. pl.
Sau’ce [säße], f. pl. -n, mērce, f.
sau’er, adj. 1. skābs; (herb) skāņš; -e
Milch, skābs piens; (gegorene Milch)
rūdzis piens; • machen, ieskābēt; *
werden, saskābt; die Milch wird «,
piens saskābst; 2. fig. nelaipns,
saskābis, sarūdzis; ein -es Gesicht machen,
rādīt saīgušu seju.
Sau’erļļampfer, m. skābenes, f. pl.
-braten, m. skābs cepetis, -dorn, m.
bārbeļu krūms, m.
Sauerei’, f. pl. -en, fam. cūcība, f.; cū-
cīgums, m.
Sau’er|ikirsche, f. skābie ķirši, -klee, m.
zaķkāposti, m. pl. -kohl, m. skābi
kāposti. -kohlsuppe, f. skābu kāpostu
zupa, f. -kraut, n. skābi kāposti,
säu’erlich, adj. skābans, ieskābs, paskābs.
Säu’erling, m. -s, pl. -e, 1. skābs
minerālūdens; 2. fam. (sauerer Wein)
skābu-lis, m.
säu’ern, v. a. skābēt; den Teig
raudzēt mīklu.
Sau’erJ[salz, n. skāba sāls. -stoff, m.
skābeklis, m. -teig, m. raugs, m.
sau’ertöpfisch, adj. fam. saskābis, saīdzis.
Säue’rung, f. skābēšana, f.;
skābē-jums, m.
Sau’ļļfang, m. mežcūku medības, f. pl.
-fänger, m. mežcūku suns, m., auch
mežcūku duncis, m.
Saufbrüder, m. dzērājs, m.; žūpa, com.
saufen, v. a. u. n. (sau’fe, säufst, säuft;
soff; gesoffen) 1. (von Tieren) dzert;
2. fam. (von Menschen) žūpot, auch
dzert; «. wie ein Loch, liet kā mucā.
Säu’fer, m. -s, pl. dzērājs, m.; žūpa,
com.
Sauferei’, f. pl. -en, žūpošana, f., auch
dzeršana, f.
Säu’ferin, f. «, pl. -nen, dzērāja, f.; žūpa,
com.
Säuferwahnsinn, m. dzērāju trakums, m.
Sauf’geläg(e), n. dzīres, f. pl. -gesell-
schaft, f. dzērāju sabiedrība, f.
Säug’amme, f. zīdītāja, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
