Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schafsmäßig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
schafsmäßig — Schamlosigkeit
437
schäfs’mäßig, I. adj. aitai līdzīgs; fig.
muļķīgs; II. adv. kā aita.
Schāfstall, m. aitu kūts, f.
Schaft, m. -(e)s, pl. Schäfte, 1. (Stiel)
kāts, m.; spals, m.; "2. (am Stiefel)
liels, m.; stilbs, m.; 3. (an der Flinte)
resgalis, m., auch laide, f.; 4. (an
Blumen) stiebrs, m.
Schäften, v. a. pielikt od. pietaisīt kātu,
lielu etc.
Schāf||weide, f. aitu ganības, f. pl.
-wolle, f. aitu vilna, f. -zucht, f. aitkopība,
f. -Züchter, m. aitkopis, m.
Schä’kal, m. -s, pl. -e, šakālis, m.
Schäke, f. pl. -n, (ķēdes) gredzens, m.
Schä’ker, m. -s, pl. jokotājs, m.;
(Schelm) blēdnieks, m.
Schäkerei’, f. pl. -en, jokošanās, f.;
(Schelmerei) blēņošanās, f.
schä’kern, v. n. jokoties; plosīties; mit
einem Mädchen «., lakstoties ap meiču.
schäl, adj. 1. sājs, (abgestanden)
novade-jies; 2. fig. (geschmacklos) nodilis;
ein -er Kopf, tukša galva.
Schāl’brett, n. nomale, f.
Schäfchen, n. -s, pl. kausiņš, m.; (zu
Branntwein) glāzīte, f.
Schä’le, f. pl. -n, 1. (von Früchten und
Bäumen) miza, f.; dem. miziņa, f.; (von
Nüssen) čaumala, f.; Kartoffeln in
der nemizoti od. nelobīti kartupeļi;
2. (von Krebsen) čaumala, f.; (von
Muscheltieren) gliemežnīca, f.; (von
Schildkröten) bruņas, f. pl.; 3., (von
Eiern) čaumala, f.; dem. čaumaliņa, f.;
4. (Napf) kauss, krūze; 5. (Wagschale)
kauss, m.
schä’len, I. v. a. mizot, (von Kartoffeln
auch) lobīt; (hülsen) lobīt; II. v. refl.
sich nolobīties; die Haut schält sich,
āda nolobās od. nobraunojas.
Schä’len, n. -s, mizošana, f.; lobīšana, f.
Schä’len||früchte, pl. čaumalainie.
-ge-häuse, n. čaumala, f.; gliemežnīca, f.
-tier, n. čaulainis, m.
Schäl’heit, f. 1. sājums, m.; 2. fig.
tukšums, m.
Schäl’hengst, m. vaislas ērzelis, m.
schā’lig, adj. mizains; čaumalains, (von
Tieren) čaulains.
Schalk, m. -(e)s, pl. -e, viltnieks, m.; fig.
er hat den im Nacken, viņš liels
viltnieks.
schalk’haft, adj. blēdīgs, viltīgs.
Schalks’auge, n. blēža od. draiskuļa acis,
f. pl.
Schall, m. -(e)s, pl. -e, skaņa, f.
Schall’brechung, f. skaņas laušana, f.
schal’len, v. n. skanēt, (widerhallen)
atskanēt; der Ruhm seiner Taten ist
durch das ganze Land geschallt, viņa
darbu slava atskanējusi par visu zemi.
schal’lend, adj. skanīgs; (laut) skaļš; in
ein -des Gelächter ausbrechen, skaļi
iesmieties.
Schall’||hörn, n. skaņu rags, m. -lehre, f.
skaņu mācība, f. -loch, n. skaņu
caurums, m. -Schwingungen, pl. skaņu
vir-•mojums, m. -weite, f.; skaņas
atstatums, m. -welle, f. skaņu vilnis, m.
Schalmei’, f. pl. -en, stabule, f.; dem.
stabulīte, f.
Schäl’pflüg, m. velēnu arkls, m.
Schalt’būchstābe, m. iestarpināms burts.
schalt v. schelten.
schallen, v. n. (mit etw.) pavēlēt (par
ko), lietāt (ko); nach Belieben ~ und
walten, rīkoties pēc patikas; (jemn.)
-und walten lassen, atļaut (kādam) pilnu
vaļu.
Schal’ter, m. -s, pl. 1. atvērtne, f.;
kase, f.; 2. starpeklis, m. (elektrībā).
Schāl’tier, n. čaulainis, m.
Schalt’||jähr, n. starpgads, m.; auch
lielais gads. -tag, m. starpdiena, f.;
iestarpināta od. iesprausta diena.
Schal’ung, f. ieveidne, f. od. sega, f.;
• eines Daches, jumta klājs, m.
Schälung, f. «, pl. -en, mizošana, f.;
mi-zojums, m.
Schalup’pe, f. pl. -n, f. šalupe, f.
(laiva).
Schām, f. (Schamgefühl) kauns, m.;
(Schamhaftigkeit) kaunīgums, m.; vor
- erröten, nosarkt aiz kauna; aller
-bar sein od. keine - im-Leibe haben,
būt atmetušam od. pazaudējušam visu
kaunu.
Schamā’de, f. pl. -n, (Kriegsw.)
šamā-de, f. (padošanās zīme, bungas sitot).
Schām’bein, n. kaunuma kauls, m.
schä’men, v. refl. sich kaunēties; sich
(einer Sache) nosarkt (par kādu
lietu); ich schäme mich vor ihm, man
viņa priekšā kauns; schämst du dich
nicht? vai tev nav kauna?
Schām’IIgefühl, n. kauna jūtas, f. pl.; das
■» verletzen, aizkart kauna jūtas,
-gē-gend, f. kaunuma vieta, f. -glied, n.
dzimuma orgāns, m.
schāmhaft, I. adj. kaunīgs; II. adv.
kaunīgi.
Scham’|jhaftigkeit, f. kaunīgums, m.
-knochen, m. kaunuma kauls, m.
-lef-zen, f. pl. od. -lippen, f. pl. kaunuma
lūpas, f. pl.
schām’los, I. adj. bezkaunīgs-,
(unzüchtig) nešķīsts; II. adv. bez kauna.
Schäm’||lösigkeit, f. «., pl. -en,
bezkaunība, f.; bezkaunīgums, m.; (Unzucht)
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
