Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Schmiedeware ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Schmiedeware — schmutzen
455
Schmie’de||wäre, f» kalta prece,
-werk-stätte, f. kalēja darbnīca, f. -zange, f.
lūkšas, f. pl.
Schmie’ge, f. pl. -ņ, 1. (Biegung)
lie-ciens, m.; 2. (Werkzeug zum Messen)
leņķmērs, m.; od. stūrenis, m.
schmie’gen, I. v. a. liekt, locīt; II. v.
refl. sich 1. liekties; sich (an etw.)
piekļauties (kam) klāt; 2. šļaupt,
slīpnēt; 3. fig. (sich fügen) locīties;
(sich unterwerfen) padoties; sich *
und biegen, visur pieglausties.
schmiegsam, adj. 1. lokans; 2. fig.
pieglaudīgs.
Schmieg’samkeit, f. 1. lokanums, m.;
2. fig. pieglaudīgums, m.
Schmie’le, f. «., pl. -n, meldri, m. pl.
Schmierbrand, m. melnplauka, f.
Schmie’re, f. pl. -n, 1. ziede, f.; smēre,
f.; 2. fam. (Schläge) pēriens, m.;
bekommen, dabūt sukas; 3. fam.
(Schauspielerbande) klejotāju aktieŗu bars, m.
schmie’ren, v. a. 1. ziest, triept; mit Fett
ieziest ar taukiem; mit öl eļļot;
mit Teer darvot; 2. fam. (sudeln)
ķērnāt; 3. fam. (bestechen) (jem.)
piekukuļot (kādu); (jemm.) den
Buk-kel sadot (kādam) pa dibenu; (jemm.)
das Maul mānīt (kādu) ar veltīgām
cerībām; prv. wer gut schmiert, der
gut fährt, ar naudu var panākt visu.
Schmie’ren, n. -s, 1. triepšana, f.;
ziešana, f.; - mit öl, eļļošana, f.; - mit
Teer, darvošana, f.; 2. fam.
piekukuļošana, f.
Schmie’rer, m. -s, pl. 1. ziedējs, m.;
triepējs, m.; 2. fam. (Sudler) smulis,
m.; 3. fam. (Bestecher) piekukuļotājs,
m.
Schmier’fink, m. fam. smulis, m.; smuļļa,
com.
schmie’rig, adj. (schmutzig) netīrs,
sasmērēts; noķērnāts; (fettig) taukains;
(ölig) eļļains; (schlammig) dubļains;
- machen, sasmērēt; noķērnāt;
werden, noķērnāties.
Schmier’|’käse, m. mīksts siers, -salbe, f.
ziede, f.; smēre, f. -seife, f. mīkstas
ziepes.
schmilzt v. schmelzen.
Schmin’ke, f. pl. -n, smiņķe, f.;
krā-soklis, m.; - auflegen, smiņķēties.
schmin’ken, I. v. a. smiņķēt; II. v. refl.
sich smiņķēties; krāsoties.
Schmink’I;mittel, n. kosmētisks līdzeklis,
-wasser, n. kosmētisks ūdens.
Schmir’gel, m. -s, smirģelis, m.
schmiß v. schmeißen.
Schmiß, m. -(ss)es, pl. -(ss)e, 1. cirtiens,
m.; sitiens, m.; 2. (Schmarre)
skramba, f.; nospraukums, m.
Schmitz, m. -es, pl. -e, pātagas cirtiens,
m.
Schmitz’e, f. «, pl. -n, pātagas gals, m.
schmitz’en, v. a. uzšaut ar pātagu.
Schmö’ker, m. -s, pl. fam. 1. (Raucher)
pīpētājs, m.; 2. veca grāmata
(nokvēpusi, mazvērtīga),
schmö’kern, v. n. fam. rakņāties pa
vecām grāmatām, lasīt grabažas,
schmol’len, v. n. uzmest lūpu.
schmollie’ren, v. n. fam. brāļoties.
Schmol’lis, n. » (mit jemm.) trinken,
sabrāļoties (ar kādu), sadzert brālības
(ar kādu),
schmolz v. schmelzen.
Schmör’bräten, m. sutināta od. šmorēta
gaļa.
schmo’ren, v. a. 1. taukšķēt, sutināt; 2.
fam. žūpot, plītēt.
Schmuck, m. -(e)s, 1. (Zierat) rota, f.;
greznums, m.; (Verschönerung)
izpušķojums, m.; 2. (Juwelen) dārgakmeņi,
m. pl.
schmuck, adj. glīts.
Schmuck’arbeit, f. rotas darbs, m.
schmück’en, I. v. a. rotāt, pušķot; II. v.
refl. sich izpušķoties; fig. sich mit
fremden Federn greznoties ar
svešām spalvām.
Schmück’en, n. -s, rotāšana, f.
Schmuck’||händler, m. rotu pārdevējs, m.
-kästchen, n. rotu kastīte, f.; fig. ein
wahres īsts dārgums, -lāden, m.
dārgakmeņu od. rotas lietu
pārdotava, f.
schmuck’lös, adj. bezrotas-, vienkāršs.
Schmuck’II Sachen, f. pl. od. -wäre, f.
rotas lietas, f. pl.
Schmuddelei’, f. netīrība, f.
schmud’delig, adj. netīrīgs.
Schmug’gel, m. -s, od. Schmuggelei’, f.
pl. -en, kontrabanda, f.
schmug’geln, v. n. blēžot, nodarboties ar
kontrabandu.
Schmug’geln, n. -s, nodarbošanās ar
kontrabandu. i
Schmugg’ler, m. -s, pl. kontrabandists,
m.; krāpnieks, m.
schmun’zeln, v. a. smīnēt, smaidīt.
Schmur’gel, m. -s, pl. «, 1. (Nasenschleim)
smurguļi, m. pl.; puņķi, m. pl.; 2.
(Schimpfwort) smurgulis, m.
Schmutz, m. -es, netīrumi, m. pl.;
(Straßenschmutz) dubļi, m. pl.; vom -e
reinigen, notīrīt; mit « bewerfen,
apmētāt dubļiem,
schmut’zen, v. n. notašķīt, noķēzīt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
