Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Schmeicheln ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
454 Schmeicheln
daß es mir gelingen würde, es cerēju,
ka man izdosies.
Schmei’cheln, n. -s, glaimošana, f.
Schmei’chel||näme, m. glaimu vārds, m.
-rēde, f. glaimu vārdi, m. pl. -wort, n.
glaimojamais vārds.
Schmeich’ler, m. -s, pl. glaimotājs, m.;
niedriger lišķis, m. -in, f. pl. -nen,
glaimotāja, f.; (Liebkoserin) glāstītāja,
f.; niedrige lišķe, f.
schmeichlerisch, adj. glaimu-, glāstu-.
schmei’ßen, v. a. (schmei’ße; schmiß;
ge-schmis’sen) mest, sviest.
Schmeiß’fliege, f. gaļas muša, f.j
spļāvēj-muša, f.
Schmelz, m. -es, pl. -e, 1. vāpe, f.;
emalja, f.; - der Zähne, zobu emalja; mit
» verzieren, emaljēt; 2. fig. balss
daiļums, m.
Schmelz’arbeit, f. emaljas darbs, m.
schmelz’bār, adj. kausējams; schwer
schmelzbar, grūti kausējams.
Schmelz’jļbārkeit, f. kausējamās spējas,
f. pl. -butter, f. kausēts sviests.
schmel’zen, v. a. (schmel’ze; schmil’zest;
schmilzt; schmolz; geschmolzen)
kausēt; II. v. n. 1. (flüssig werden) kust;
2. fig. (hinschwinden) izzust;
(abnehmen) dilt.
Schmel’zen, n. -s, kausēšana, f.;
kušana, f.
schmel’zend, adj. 1. kūstošs; 2. fig.
(schmachtend) tvīkstošs; (zart) maigs;
(melodiös) melodisks.
Schmel’zer, m. -s, pl. kausētājs, m.
Schmelzerei’, f. pl. -en, kausētava, f.
Schmelz’!;färbe, f. emaljas krāsa, f. -grad,
m. od. -hitze, f. kausējamais karstums,
-hütte, f. u. -kammer, f. kausētava, f.
-kessel, m. kausējamais katls.
Schmelz’tiegel, m. kausējamais pods.
Schmel’zung, f. pl. -en, kausēšana, f.;
kausējums, m.
Schmelz’werk, n. kausētava, f.
Schmēr, n. od. m. -(e)s, tauki, m. pl.
Schmēr’bauch, m. fam. 1. resns vēders;
2. (dicker Mensch)" resnvēderis, m.
Schmer’gel v. Schmirgel.
Schmerl’, m. (falco aesalon) vanadziņš, m.
Schmer’le, f. pl. -n, (Fisch) smērdele, f.
Schmerz, m. -es, pl. -en, sāpes, f. pl.;
fig. ich bekomme -en im Fuße, man
kāja sāk sāpēt; heftige -en
empfinden, sajust stipras sāpes.
schmer’zen, v. n. sāpēt; (brennen)
sūrstēt; fig. sāpināt; der Fuß schmerzt
mich, man kāja sāp; fig. es schmerzt
mich sehr, daß er das gesagt hat, tas
mani skumdina, ka viņš to teicis.
— Schmieden
Schmerzensgeld, n. 1. sāpju nauda, f.;
2. (Reugeld) atkāpšanās nauda, f. -kind,
n. 1. sāpju bērns, m.; 2. fig. slimīgs
bērns (kas vecākiem dara raizes),
-lāger, n. sāpju cisas, f. pl. -rūf, m.
od. -schrei, m. sāpju kliedziens, m.
schmerz’ļļfrei, adj. bezsāpju-. -haft, adj.
sāpīgs, -lieh, I. adj. 1. sāpīgs, sāpju
pilns; II. adv. sāpīgi, gauži; das ha\
mich . berührt, tas man gauži ķērās
pie sirds, -lindernd, adj. sāpes
mazi-nātājs-; ein -es Mittel, līdzeklis, kas
sāpes mazina, -lös, adj. bezsāpju-,
nesāpīgs.
schmerz’jļstillend, adj. v. -lindernd, -voll,
adj. sāpīgs, sāpju pilns.
Schmet’terling, m. -(e)s, pl. -e, tauriņš,
m.; dem. taurenītis, m.
Schmet’terlingsārt, f. 1. tauriņu suga, f.;
2. tauriņu daba, f.
schmet’terlingsārtig, adj. 1. tauriņam
līdzīgs; 2. fig. (flatterhaft) vējgrābslīgs,
nepastāvīgs.
Schmet’terlings ļ’fang, m. tauriņu ķeršana,
f. -flügel, m. tauriņu spārns, m.
-Sammler, m. tauriņu krājējs, m.
schmet’tern, I. v. a. zu Boden nogāzt
gar zemi, nosist zemē; sadragāt; II.
v. n. 1. (von Trompeten) (dikti)
skanēt; 2. (von Nachtigallen) pogāt,
tricināt.
Schmet’tern, n. -s, 1. sadragāšana, f.; 2.
(von Trompeten) skanēšana, f.; (von
Nachtigallen) pogāšana, f.;
tricināšana, f.
schmet’ternd, adj. dārdošs; skanīgs.
Schmied, m. -(e)s, pl. -e, kalējs, m.; od.
kalvis, m.
schmied’bār, adj. kaļams.
Schmied’bārkeit, f. kaļamība, f.
Schmie’de, f. pl. -n, kalve, f.; od.
smēde, f. -amboß, m. lakta, f. -arbeit,
f. kalēja darbs, m. -balg, m. smēdes
plēšas, f. pl. -eisen, n. kaļamā dzelzs,
-esse, f. ēze, f. -gerät, n. smēdes rīki,
m. pl. -geselle, m. kalēja palīgs, m.
-hammer, m. kaļamais āmurs,
-hand-werk, n. kalēja amats, m. -kohle, f.
kalēja ogle, f. -kunst, f. kalēja
māksla, f. -meister, m. kalēju meistars, m.
schmie’den, v. a. 1. kalt; lassen,
kaldināt; prv. man muß das Eisen
solange es warm ist, kal dzelzi, kamēr
tā karsta; 2. einen Verbrecher in
Ketten od. in Eisen iekalt noziedznieku
važās; 3. fig. (ersinnen) sadomāt;
Lügen sadomāt melus; Ränke
rīkoties ar ļaunu nodomu; Verse
savārstīt pantus, rīmēt.
Schmieden, n. -s, kalšana, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
