Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - schrieb ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
462
schrieb — Schüchternheit
schrieb v. schreiben.
Schrift, f. pl. -en, 1. (Handschrift)
rokraksts, m.j ich kenne seine », es
pazīstu viņa rokrakstu (od. roku); 2.
(Schriftzeichen) burts, m.; in
lateinischer latīņu burtiem; 3.
(Schriftvorrat) burti, m. pl.; - fehlt, burtu
trūkst; 4. (Schriftstück) raksts, m.;
(Abhandlung) sacerējums, m.; die
heilige svētie raksti; 5. (auf Münzen)
raksts; Kopf od. - spielen, spēlēt ērgli
vai rakstu.
Schrift’||auslēger, m. svētu rakstu
iztulkotā js, m. -auslēgung, f. svētu rakstu
iztulkošana, f.
Schriftgießerei’, f. burtu lietuve, f.
schriftlich, I. adj. rakstu-, ar rakstu,
(rakstisks); -e Prüfung, pārbaudījums
rakstos; II. adv. ar rakstu; (etw.)
beantworten, atbildēt ar rakstu; er
versprach es mir viņš man to ar rakstu
apsolīja.
schrift’mäßig, adj. svētiem rakstiem
piemērots, uz svētiem rakstiem dibināts.
Schrift’||mutter, f. «., pl. -n, matrica, f.
-probe, f. 1. raksta paraugs, m.; 2.
burtu paraugs, m. -satz, m. burtu
salikums, m. -Schneider, m. burtu
gravē-tājs, m. -setzer, m. burtlicis, m.
-spräche, f. 1. svētu rakstu valoda, f.; 2.
rakstu valoda, f. -steiler, m. -s, pl.
rakstnieks, m.
Schriftstellerei’, f. rakstniecība, f.
Schriftstellerin, f. pl. -nen,
rakstniece, f.
schriftstellerisch, I. adj. rakstnieka-,
rakstniecisks; II. adv. kā rakstnieks;
♦ tätig sein, nodarboties kā
rakstniekam.
schrift’stellern, v. n. nodarboties kā
rakstniekam, rakstīt, sacerēt.
Schrift||stück, n. raksts, m.; (Urkunde)
dokuments, m. -Verfälscher, m. raksta
viltotājs, m. -Verfälschung, f. raksta
viltošana, f.; raksta viltojums, m.
schriftverständig, adj. rakstu pratējs-.
Schrift’ ||vorrät, m. burtu krājums, m.
-wart, m. -(e)s, pl. -e, rakstvedis, m.
schriftwidrig, adj. svētiem rakstiem
pretējs.
Schrift’||zeichen, n. burts, m. -zug, m.
raksts, m.
schrill, adj. skaļš, ass.
schril’len, v. n. asi skanēt.
Schrip’pe, f. «., pl. -n, šripe, f.
(baltmaize),
schritt v. schreiten.
Schritt, m. -(e)s, pl. -e, 1. solis, m.; dem.
solītis, m.; kleine, große -e machen,
spert mazus, lielus soļus; seine -e be-
schleunigen, pasteigties; 2. fig. (als
Handlung) -e tun, rīkoties.
Schritt’gänger, m. soļotājs, m.; soļos
gājējs, m.
schritt’||lings od. -weise, adv. soļiem.
Schrittzähler, m. soļu skaitāmais,
schröb v. schrauben.
schroff, I. adj. 1. (steil) stāvs; 2. (rauh)’
grubuļains; 3. fig. (barsch) skarbs; II.
adv. skarbi.
Schroffheit, f. pl. -en, 1. (Steile)
stāvums, m.; 2. (Rauheit) grumbuļainums,
m.; 3. fig. (barsches Wesen)
skarbums, m.
schröpfen, v. a. 1. (Schröpfköpfe setzen)
likt radziņus, nolaist asinis; 2. fig.
(Geld abnehmen) (jemn.) ->, noplēst
(kādam) naudu.
Schröpfen, n. -s, asiņu nolaišana, f.
Schröpfer, m. -s, pl. asiņu laidējs, m.
Schröpf ||köpf, m. radziņš, m. -Schnäpper,
m. asiņu nolaižamā blietīte. -zeug, n.
asiņu nolaižamie rīki.
Schrot, m. u. n. -(e)s, pl. -e, 1.
skrotē-jums, m.; skrotēta labība; 2. (zum
Schießen) skrotis, f. pl.
Schrot’||beutel, m. skrošu maks, m. -bröt,
n. maize no skrotētiem miltiem,
schrö’ten, v. a. 1. (part. p. geschrö’ten)
skrotēt (labību); 2. (part. p.
geschrö’-tet) velt.
Schroten, n. -s, 1. skrotēšana, f.; 2.
velšana, f.
Schrö’ter, m. -s, pl. 1. skrotētājs, m.ŗ
2. (Küfer) pagrabnieks, m.
Schröt’flinte, f. medību bise, f.
Schrot’||körn, n. 1. skrotēta labība; 2.
skrošu grauds, m. -mehl, n. skrotēti
milti, -messer, n. pavāra duncis, m.
-mühle, f. skrotējamās sudmalas, -säge,
f. lielais zāģis,
schrub’ben, v. a. berzt; tīrīt ar skrubi.
Schrub’ber, m. -s, pl. skrubis, m.
Schrul’le, f. «-, pl. -n, fam. untums, m.
schrullenhaft, adj. fam. untumains,
schrum’pfen, v. n. sarukt,
schrum’pfig, adj. sarucis; krunkains.
Schub, m. -(e)s, pl. Schübe, 1. (Stoß)
grūdiens, m.; (jemm.) einen - geben,
pagrūst (kādu); 2. (Kegelwurf) stūmiens,
m.
Schub’||fach, n. atvilktne, f. -fenster, n
stumjams lodziņš, -jack, m. -(e)s, pl. -e.
fam. diedelnieks, m.; plikadīda,
-karren, m. ķerra, f. -kasten, m., -lāde, f.
atvilktne, f.
schub’weise, adv. pa partijām; pulciņos,
schüchtern, adj. kautrīgs.
Schüchternheit, f. «., kautrība, f.;
kautrīgums, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
