Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Sitzarbeit ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
480
Sitzarbeit — sofort
ņam ir vieta un balss tiesība zemes
saeimā; 2. (Wohnsitz) dzīves vieta, f.;
(fürstlicher) rezidence, f.; miteklis, m.;
seinen » aufschlagen, apmesties.
Sitz’ ļļ arbeit, f. sēdu darbs, m. -bad, n.
sēdu vanna, f.
sitz’en, I. v. n. (sitz’e; säß; geses’sen) 1.
sēdēt; (von Vögeln) tupēt; (zum
Sitzen veranlassen) sēdināt, tupināt; bei
Tische sēdēt aiz galda; sie haben
lange bei Tische gesessen, viņi ilgi
nosēdēja pie galda; 2. (von Kleidern)
piekļauties, stāvēt; gut labi piegult;
des Kleid sitzt Ihnen gut, drebes Jums
labi piegul; 3. fig. (haften) fest būt
cieši klāt; der Hieb sitzt, cirtiens labi
ķēris; II. v. refl. sich müde nogurt
sēžot; sich wund sasēdēt sevi jelu.
Sitzen, n. -s, sēdēšana, f.; (jemn.) zum
. nötigen, apsēdināt (kādu); das viele
- schadet der Gesundheit, daudz sēdēt
kaitē veselībai.
sitz’end, I. adj. 1. sēdošs, (von Vögeln)
tupošs; 2. fig. -e Lebensart, sēdu
dzīve, f.; II. adv. sēdus.
Sitz’||fleisch, n. turpeklis, m.; er hat
kein «., viņš nevar ilgi palikt viena
vietā, -platz, m. sēdvieta, f. -polster,
n. sēžas spilvens, m.
Sitz’ung, f. pl. -en, 1. sēde, f.; (Sitzen)
sēdēšana, f.; - halten od. haben,
noturēt sēdi; 2. ~ eines Konzils, koncila
sesija, f.
Sitz’tungs||bericht, m. sēdes pārskats, m.;
ziņojums par sēdi. -gebäude, n. sēžu
nams, m. -saal, m. sēžu zāle, f. -tag,
m. sēdes diena, f. -zimmer, n. sēžu
istaba, f.
sixti’nisch, adj. Siksta-.
Skandāl’, m. -s, pl. -e, skandals, m.;
großen erregen, sacelt lielu troksni.
Skelett’, n. -(e)s, pl. -e, skelets, m.;
ģindenis, m.
Skep’sis, f. šaubas, f. pl.
Skep’tiker, m. -s, pl. skeptiķis, m.;
šau-bulis, m.
skep’tisch, adj. skeptisks, šaubīgs.
Skiz’ze, f. pl. -n, skice, f.; pirmmets,
m.; mets, m.
skizzie’ren, v. a. skicēt, uzmest.
Sklā’ve [-we], m. -n, pl. -n, vergs, m.;
als verkauft werden, tikt pārdotam
par vergu.
Sklā’ven I |arbeit [-wen-], f. vergu darbs,
m. -handel, m. vergu tirdzniecība, f.
-tūm, n. -(e)s, verdzība, f.
Sklaverei’ [-we-], f. verdzība, f.; in •
geraten, tikt par vergu.
Sklā’vin [-win], f. pl. -nen, verdzene, f.
sklā’visch [-wisch], I. adj. verga-,
verdzības-, verdzisks; das S-e, verdziskums,
m.; II. adv. kā vergs.
Skorbūt’, m. -(e)s, skorbuts, m. (ar mutes
puvi savienota slimība),
skrofulös’, adj. skröfulözs, (ar kakla
dziedzeriem sasirdzis).
Skrū’pel, m. -s, pl. 1. (auch n.)
(Gewicht) skrupula, f.; 2. fig.
(Gewissenszweifel) šaubas, f. pl.
skrupulös’, adj. skrüpulözs, bažīgs;
(bedenklich) šaubīgs.
Skulptūr, f. pl. -en, skulptūra, f.;
tēlniecība, f.
Slā’ve [-we], m. -n, pl. -n, slāvs, m.
slā’visch [-wisch], adj. slavu-, slavisks.
sö, I. adv. 1. (mit einem Adjektiv od.
Adverb verbunden) tik; (ebenso)
tikpat; er ist - groß wie ich, viņš tikpat
liels kā es; er ist nicht - reich, wie
man glaubt, viņš nav tik bagāts, kā
ļaudis domā; - sehr, tik ļoti; um
-mehr, jo vairāk; um - besser, jo
labāk; wollen Sie «. gut sein, mir zu
sagen? esiet tik laipni un pasakait man!
2. (allein od. mit einem Verb
verbunden) tā, tādā veidā, tādā kārtā; » sei
es! lai būtu tā! - ist es! tā tas iri
dem ist nicht tā vis nav; die
anderen machen es auch citi dara tāpat;
machen Sie es - wie ich, darait kā es;
vai patiesi tā? II. conj. 1. (statt: als)
kaum waren wir abgereist, «. starb er,
tikko mēs bijām aizceļojuši, viņš
nomira; 2. (im Nachsatz) wenn du es
tust, - wirst du bestraft werden, to
darīdams, tu dabūsi sodu.
sobald’, conj. - er kommt, tiklīdz viņš
nāk.
Sock’e, f. pl. -n, zeķe, f.; dem.
zeķīte, f.
Sock’el, m. -s, pl. », pamatne, f.
Sö’da, f. od. s, - s, söda, f. (pelnu sāls),
sodann’, adv. pēc tam, vēlāk; tad.
Sö’dawasser, n. södas ūdens, m.
Söd’brennen, n. grēmas, f. pl.
soē’ben, adv. nupat; er war »
ausgegangen, viņš bija nupat kā izgājis.
Sö’fa, n. -s, pl. -s, söfa, m.; dīvāns, m.
-ecke, f. dīvāna stūris, m. -kissen, n.
dīvāna spilvens, m.
sofern’, conj. ja tik.
soff v. saufen.
Soff, m. -(e)s, fam. 1. (Trunksucht)
žūpība, f.; er hat sich ganz dem -
ergeben, viņš pavisam palaidies dzeršanā;
2. (schlechts Getränk) samazgas, f. pl.
Söf’fel, m. -s, pl. «, fam. žūpa, com.
sofort’, adv. tūliņ, tūlīt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
