Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - spitzbübisch ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
438
spitzbübisch — spöttisch
spitz’bübisch, I. adj. blēdīgs, blēža-, II.
adv. kā blēdis.
Spitz’e, f. pl. -n, 1. (spitzes Ende) gals,
m.i smaile, f.; in eine ~ auslaufen,
nobeigties ar asu galu,- (einer Sache)
die » abbrechen, noņemt (kādai lietai)
asumu; fig. darīt (kādu lietu)
nekaitīgu; 2. (äußerstes od. höchstes Ende)
(kalna) gals, m. od. virsotne, f.; (koka)
galotne, f.; (jumta) čukurs, m.; die ~
der Nase, deguna gals, m.; fig. (etw.)
auf die «. treiben, pārspīlēt (ko); 3.
mežģines f. pl.
Spitz’el, m. -s, pl. •», spiegs, m.
spitz’en, I. v. a. 1. asināt; smailināt;
einen Bleistift uzasināt zīmuli; od.
nodrāzt zīmuli; 2. fig. die Ohren
pacelt ausis; II. v. refl. sich 1.
nobeigties ar asu galu; 2. fig. sich (auf
etw.) sagaidīt (ko); sataisīties (uz
ko).
spitz’enārtig, adj. ka mežģines.
Spitz’enbesatz, m. mežģiņu garnitūra, f.
Spitz’||eisen, n. smailkalts, m. -feile, f.
smailvīle, f.
spitz’findig, I. adj. viltīgs, norūdīts, sti-
ķots; II. adv. viltīgi.
Spitz’iļfindigkeit, f. pl. -en, norūdīts
blēdīgums. -glas, n. glāzīte, f. -hacke,
f. smailkaplis, m. -hammer, m. smails
āmuriņš.
spitz’ig, I. adj. 1. smails, (scharf) ass; 2.
fig. (beißend) ass, kodīgs; II. adv. 1.
smaili; 2. fig. asā veidā.
Spitz’kopf, m. smailgalvis, m.; fig.
gudrinieks, m.
Spitz’||kugel, f. koniska od. saasināta
lode. -maul, n. fam. sīkmutīte, f.
Spitz’nāme, m. palama, f.; (jemm.) einen
-n geben, iesaukt (kādu),
spitz’nāsig, adj. ar smailu degunu.
Spitz’||pfähl, m. smails stabs, m.
Spitz’wort, n. ass vārds.
Spleen [ßplin], m. -s, -e, splīns, m.;
untums, m.
Splei’ße, f. pl. -n, skals, m.
splei’ßen, I. v. a. (splei ße; spliß;
gesplis’-sen) 1. plēst skalus; 2. Federn plūkt
spalvas; II. v. n. plīst.
Splei’ßer, m. -s, pl. plēsējs, m.
splendid’, adj. spīdošs, krāšņs.
Splint, m. -(e)s, pl. -e, gremzdi, m. pl.;
nomaļa malka, f.
spliß v. spleißen.
Split’ter, m. -s, pl. skabarga, f.;
(Knochensplitter) šķēpele, f.; (bibl.) den
-im Auge des Nächsten sehen und den
Balken im eigenen nicht sehen,
redzēt skabargu brāļa acī, bet baļķi
savā acī nemanīt.
splitterig, adj. 1. skabardzīgs; 2.
skabargains.
split’tern, I. v. a. skabargāt; II. v. n.
skabargāties.
split’ternackt, adj. pavisam pliks.
Spontanität’, f. spontānitāte, f.;
pašno-teikums, m.
Spö’re, f. pl. -n, spora, f.
Spö’rer, m. -s, pl. piešnieks, m.;
pieš-kalis, m.
Sporn, m. -s, pl. Spö’ren, 1. piesis, m.;
dem. piesitis, m.; die Sporen
anschnallen, piesprādzēt piešus; einem Pferde
die Sporen geben, spiest zirgam
piešus sānos; 2. » eines Hahnes, gaiļa
piesis, m.
Sporn’blüme, f. (Rittersporn) piesīši, m.
pl.
spor’nen, v. a. 1. apgadat ar piešiem, dot
piešus; 2. fig. (antreiben) paskubināt,
pamudināt.
Spornen, n. -s, piešu piespiešana, f.; 2.
fig. (Antreiben) paskubināšana, f.
sporn’ stätisch, adj. stūrgalvīgs, -streichs,
adv. steigšus, tūliņ.
Sport, m. -(e)s, sports, m.
Spor’teln, f. pl. blakus iejēmumi, m. pl.
Sport’liebhäber, m. sportsmenis, m.;
sporta cienītājs, m.
Spott, m. -(e)s, 1. izsmiekls, m.;
izzobojums, m.; seinen ~ (mit etw.)
treiben, zoboties (par ko); er ist ein - der
Leute, viņš ir pasaulei par apsmieklu.
Spott’benennung, f. palama, f.
spott’billig, I. adj. ļoti lēts; II. adv. par
smiekla naudu.
Spott’drossel, f. Amerikas strazds, m.
Spöttelei’, f. pl. -en, pazobošanās, m.
spöt’teln, v. n. (über etw.) pazoboties
(par ko).
spot’ten, v. n. (über etw.) <*, zoboties (par
ko), izzobot (ko); ņirgāties (par ko).
Spot’ten, n. -s, zobošanās, f.;
izzobošana, f.; ņirgāšanās,’ f.
Spöt’ter, m. -s, pl. zobotājs, m.;
zobgalis, m.; gaŗzobis, m.; ņirga, com.;
(Gotteslästerer) Dieva zaimotājs, m.
Spötterei’, f. pl. -en, zobošanās, f.;
ņirgāšanās, f.; (feiner Spott)
zobgalība, f.; (Gotteslästerung) Dieva
zaimošana, f.
Spöt’terin, f. pl. -nen, zobotāja, f.;
zobgale, f.; ņirga, com.;
(Gotteslästerin) Dieva zaimotāja, f.
Spott’||geböt, n. viszemākās cenas notei
kums, m. -gedieht, n. satira, f.;
sati-riska dzeja.
spöt’tisch, I. adj. zobgaļa-, zobgalīgs; IL
adv. zobgalīgi; er fügte * hinzu, viņš
piebilda zobodamies.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
