Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Spöttler ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Spöttler — spreizen
489
Spött’ler, m. -s, pl. zobotājs, m.;
zobgalis, m.
Spott’|llied, n. apdziedamā dziesma, -lust,
f. zobošanās kāre, f.
spott’lustig, adj. zobgalīgs.
Spott’||näme, m. palama, -preis, m. für
einen par smiekla cenu.
spott’schlecht, I. adj. ļoti slikts, nekur
nederīgs; II. adv. ļoti slikti.
Spott’i|schrift, f. zobgalīgs raksts, m.
spott’süchtig, adj. zobgalis.
Spott’vögel, m. 1. (Spötter) zobgalis, m.;
2. (Vogel) lakstīgalas brālis, m.
spott’weise, adv. zobodamies,
spott’wohlfeil, I. adj. ļoti lēts; II. adv.
par smiekla cenu; ļoti lēti.
sprāch v. sprechen.
Sprāch’āhnlichkeit, f. valodu līdzīgums,
m. -armūt, f. valodas nabadzība, f.
Sprā’che, f. pl. -n, 1. (Fähigkeit zu
sprechen) runa, f.; die » verlieren,
nevarēt vairs runāt; 2. (Art zu sprechen,
Aussprache) izruna, f.; (Stimme) balss,
f.; eine sanfte - haben, runāt maigā
balsī; 3. (Sprache eines Volkes)
valoda, f.; mēle, f.; (Mundart) izloksne, f.;
die platte - sprechen, runāt izloksnē;
mehrere -n sprechen, runāt vairāk
valodas; in deutscher vācu valodā;
eine tote, lebende nedzīva, dzīva
valoda; eine - beherrschen, labi prast
valodu.
Sprāch’eigenheit, f. valodas savādība, f.;
englische », anglicisms, m.;
französische gallicisms, m.
Sprä’chenverwirrung, f. valodu sajukums,
m.
Spräch’||fehler, m. valodas kļūda, f.
-fer-tigkeit, f. valodas veiklums, m.
-forscher, m. valodnieks, m.; valodas od.
valodu pētnieks, m. -forschung, f.
valodniecība, f.; vergleichende
salīdzināmā valodniecība, -gefühl, n.
valodas izjūta, f. -gelehrte(r), m.
valodnieks, m. -gesetz, n. valodas likums,
m. -kenner, m. valodas pratējs, m.;
valodnieks, m.
sprächkundig, adj. valodu pratējs-.
Sprāch’|l lehre, f. valodas mācība, f. -leh-
rer, m. valodas skolotājs, m.
sprāch’||lieh, adj. valodniecisks, valodas-,
-lös, adj. 1. zaudējis spēju runāt,
(stumm) mēms; 2. fig. (verblüfft) •
dastehen, būt apmulsušam, stāvēt kā
mietam.
Sprāch’|llösigkeit, f. 1. nespēja runāt;
(Stummheit) mēmums, m.; 2. fig.
(Verblüfftheit) apmulsums, m.
Sprāchmengerei’, f. valodu jaukšana, f.
Spräch’||neurer, m. valodas jauninātājs,
m.; jauninātājs, m.; jaunu vārdu
atvasinātā js, m. -neuerung, f.
neoloģisms, m. -reichtūm, m. valodas
bagātība, f. -reinheit, f. valodas skaidrums,
m. -rohr, n. runas radziņš, m. -schätz,
m. vārdu krājums, m.
Sprāch’vergleichung, f. valodas
salīdzināšana, f.
sprāch’widrig, adj. nepareizs, pret
valodas likumiem esošs.
Spräch’||widrigkeit, f. valodas
nepareizība, f. -Wissenschaft, f. filoloģija, f.;
valodu zinātne, f.; valodniecība, f.;
vergleichende salīdzināmā
valodniecība.
sprang v. springen.
Sprechārt, f. izteiksme, f.; (Mundart)
izloksne, f.
sprechen, I. v. a. (sprech’e, sprichst,
spricht; sprāch; gesprochen) 1. runāt;
eine Sprache runāt valodu;
französisch runāt franciski; kein Wort
neteikt ne vārda; 2. (jemn.) runāt
(ar kādu); ich habe ihn gesprochen,
es ar viņu tiku runājis; der Herr ist
nicht zu «., kungs nav runājams; 3. fig.
Recht «, izspriest; ein Urteil dot
spriedumu, spriest; den Segen «.,
svētīt; ein Gebet noskaitīt lūgsnu od.
lūgšanu; (jemn.) heilig pieskaitīt
(kādu) pie svētajiem; II. v. n. runāt;
(sagen) sacīt, teikt; laut skaļi runāt,
runāt skaļā balsī; durch die Nase
runāt caur degunu; III. v. refl. sich
runāties; wir werden uns mēs
redzēsimies; sich müde nogurt
runājot. r
Sprech’en, n. -s, runašana, f.; das viele
- hilft bei ihm nichts, ar daudz
vārdiem pie viņa nekā nevar panākt; das
- fällt ihm schwer, viņam grūti nākas
runāt.
sprech’end, adj. runātājs-; ein »
ähnliches Bild, ļoti līdzīga glezna; (von
Beweisen) skaidrs; (von Augen: lebhaft,
ausdrucksvoll) dzīvs, izteiksmīgs.
Sprech’er, m. -s, pl. », runātājs, m.
Sprech’|l stunde, f. runas stunda, f.;
runājamā stunda; ’«. haben, būt runājamam.
-Übung, f. runas vingrinājums, m.
-weise, f. runāšanas veids, m. -zimmer, n.
runājamā istaba.
Sprēhe, f. pl. -n, strazds, m.
spreiten, v. a. izplatīt, izkliest.
Sprei’ze, f. pl. -n, stute, f.
sprei’zen, I. v. a. 1. (mit Stützen
versehen) atstutēt; 2. (ausbreiten) izplēst;
die Beine «., izplēst kājas; II. refl. sich
1. izplēsties; 2. fig. (sich brüsten)
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
