- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
490

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Sprengarbeit ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

490

Sprengarbeit — Sprosser

plātīties, lielīties; 3. fig. (sich
sträuben) turēties pretī.
Spreng’arbeit, f. spridzināms darbs.
Spreng’el, m. -s, pl. 1. (Sprengwedel)
slaceklis, m.; slakāmais, m.; 2.
(Kirchspiel) draudze, f.
spreng’en, I. v. a. 1. spridzināt, gaisā
uzspert; 2. sadragāt; eine Tür
atlauzt od. atspert durvis (vaļā); eine
Bank ■», izputināt banku; eine
Versammlung ar varu izklīdināt sapulci;
3. (tropfenweise ausgießen) slacīt; 4.
(begießen) aplaistīt (ielu); II. v. n.
auļot; gesprengt kommen, piejāt
auļiem, pieauļot; auf die Feinde
doties ienaidniekiem virsū; über einen
Graben pārlēkt pār grāvi.
Spreng’en, n. -s, spridzināšana, f.; 2.
atlaušana, f.; 3. (Begießen) aplaistīšana, f.
Spreng’II geschoß, n. spridzināms rīks.
-kūgel, f. spridzināmā bumba, granāta,
f. -mittel, n. spridzināms līdzeklis,
-stoff, m. spridzināmā viela, auch
sprāgstoša viela.
Spreng’ung, f. pl. -en v. Sprengen.
Spreng’||wägen, m. laistāmie rati. -wēdel,

m. slaceklis, m.
Sprenk’el, m. -s, pl. «, 1. (zum
Vogelfang) sprosts, m.; cilpa, f.; 2. (auf
Stoffen) lāsums, m.; traips, m.
sprenk’(e)lig, adj. lāsains, traipains, raibs,
sprenk’eln, v. a. lāsot, traipīt, raibot;
grau und weiß gesprenkelt, iesirms,
pasirms.

Spreu, f. 1. pelavas, f. pl.; peius, f.;
die - vom Weizen trennen, atšķirt
pelavas no kviešiem (od. graudiem);
2. fig. (Staub) putekļi, m. pl.
spreu’ārtig, adj. pelavām līdzīgs,
spreu’ig, adj. pelavains.
Spreu rēgen, m. lietutiņš, m. -scheune,

f. pelavnīca, f.; pelūde, f.
sprich, sprichst, spricht v. sprechen.
Sprich’II wort, n. paruna, f.; sakāmvārds;

zum » werden, ieviesties par parunu,
sprich’wörtlich, adj. parunai līdzīgs,
parunā, kā parunā teikts.
Sprick’e, f. », pl. -n, vabiņa, f.; zediņš,
m.

Spriegel, m. -s, pl. lubiņa, f.;
skangals, m.

sprie’ßen, v. n. (sprie’ße; sproß;
gespros’-sen) augt; (keimen) dīgt; (treiben)
plaukt.

Sprie’ßen, n. -s, plaukšana, f.

Spring’ijanker, m. metams enkurs, -brun-

nen, m. strūklaka, f.
sprin’gen, I. v. n. (spring’e; sprang;
ge-sprung’en) 1. lēkt, freq. lēkāt; »
lassen, lecināt; er kam gesprungen, viņš

pielēca; hin und her izlēkāties;
über einen Graben pārlēkt pār
grāvi; auf ein Pferd », lēkt zirgam
mugurā; aus dem Fenster -», izlēkt pa
logu ārā; ins Wasser ielēkt ūdenī;
2. (platzen) sprāgt pušu, plīst; die
Kanone ist gesprungen, lielgabals
pārplīsis; II. v. refl. sich müde nogurt
lēkājot.

Spring’en, n. -s, 1. lēkšana, f.; (Hüpfen)
lēkāšana, f.; im lēkšus; 2. (ūdens)
laistīšanās, f.; 3. (Platzen) plīšana, f.

Spring’er, m. -s, pl. 1. lēcējs, m.;
(Hüpfer) lēkātājs, m.; 2. (im
Schachspiel) zirdziņš, m. -in, f. «, pl. -nen,
lēcēja, f.; lēkātāja, f.

Spring’IIfēder, f. atspere, f. -fisch, m.
spārnotā zivs. -flūt, f. 1. uzplūdums,
m.; (vom Meere) paisums, m. -hengst,
m. vaislas ērzelis, m. -insfeld, m. -(e)s,
pl. -e, sprukstiņš, m.; jautrulis, m.;
(Windbeutel) vējgrābslis, m. -kraft, f.
atsperība, f. -quelle, f. avots, m.;
burbuļotais avots, m. -wurm, m. spalītis,
m. -zeit, f. (von Pferden) aplecināmais
laiks; 2. (vom Meere) paisuma laiks,
m.

Spritz’e, f. pl. -n, 1. šļūtene, f., auch
šļācene, f.; 2. (Feuerspritze) uguns
šļirce, f.; fig. an der - sein, būt savā
vietā.

spritz’en, I. v. a. šļircināt, šļākt; (jemm.)
Wasser ins Gesicht », iešļākt (kādam)
ūdeni ģīmī; (etw.) ins Ohr
iešļir-cināt (ko) ausī; II. v. n. 1. (von
Flüssigkeiten) šļākties; 2. die Feder spritzt,
spalva ķeŗas.

Spritz’en, n. -s, 1. (Einspritzen)
šļircinā-šana, f.; 2. šļākšanās, f. -haus, n.
šļūteņu noliktava, f. -leute, pl.
ugunsdzēsēji, m. pl.

Spritz’II fahrt, f. mazs izbraukums, -kanne,
f. laisteklis, m.; laistīkla, f.

sprö’de, adj. 1. trausls; 2. fig. spīvs.

Sprö’digkeit, f. 1. trauslums, m.; 2.
spī-vums, m.

sproß v. sprießen.

Sproß, m. -(ss)es, pl. -(ss)e,- 1. (Trieb)
atvase, f.; 2. fig. (Nachkömmling)
pēcnācējs, m.; bērns, m.

Spröß’chen, n. -s, pl. atvasīte, f.

Spros’se, f. pl. -n, šķērsis, m.;
šķērskoks, m.; (an Leitern) pakāpene, f.;
pakāpslis, m.

spros’sen, v. n. 1. augt; laist zarus,
atvases; 2. fig. (herkommen) celties,

Spros’sen, n. -s, augšana, f.; atvašu
laišana, f.

Spros’ser, m. -s, pl. nakts dziedātāja,
f.; dižā lakstīgala, f.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0488.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free