Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - S - Stirnfalte ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
Stirnfalte — Stopfen
505
Stirn’||falte, f. krunka pierē, -gēgend, f.
pieres puse, f. -haar, n. pieres mati,
m. pl. -locke, f. pieres cirta, f.
-runzeln, n. pieres saraukšana, f.
stöb, stöbst v. stieben.
Stob’ben, m. -s, pl. celms, m.
stö’ben, v. a. (Kochk.) sutināt,
stö’bern, I. v. n. ošņāt, okšķerēt;
(suchen) meklēt; (wühlen) rakņāties; II.
v. imp. es stöbert, snieg od. līņā.
Stöberwetter, n. putenis, m.
Stoch’er, m. -s, pl. zobu bakstāmais,
stoch’ern, v. n. das Feuer bikstīt
uguni; sich die Zähne «., bakstīt sev zobus.
Stock, m. -(e)s, pl. Stöcke, 1. (Knüppel)
runga, f.; boze, f.; (Spazierstock)
nūja, f.; spieķis, m.; (Billardstock) ķūze,
f.; 2. (Blumenstock) puķes mietiņš, m.;
(Blume) puķe, f.; (Weinstock) vīnkoks,
m.; 3. (Baumstumpf) celms, m.;. fam.
über - und Stein springen, doties pa
galvu pa kaklu; 4. fam. (Gefängnis)
cietums, m.; 5. (Stockwerk) stāvs, m.;
im ersten wohnen, dzīvot apakšā
(od. pirmā stāvā); das Haus ist vier
-hoch, namam četri stāvi.
Stock’āmeise, f. klaidone skudra, f.
stock’blind, adj. pavisam akls.
Stöck’chen, n. -s, pl. bozīte, f.; (Spa-
zierstöckchen) nūjiņa, f.
stock’||dumm, adj. pavisam muļķīgs.
-dunkel, adj. pavisam tumšs,
stock’en, I. v. a. die Weinstöcke
piesiet vīnkokus pie mietiņiem; II. v. n.
1. (stehen bleiben) apstāties; (stecken
bleiben) aizmesties; sastrēgties; 2. fig.
stāvēt uz vietas, nīkuļot; der Handel
stockt, tirdzniecība stāv uz vietas; das
Gespräch stockt, saruna nevedas; 3.
(schimmelig werden) pelēt; bojāties
aiz drēgnuma.
Stock’en, n. -s, 1. apstāšanās, f.; ins
-geraten, apstāties; fig. (von
Verhandlungen) netikt uz priekšu, stāvēt uz
vietas; (von Gesprächen) nevesties;
2. pelēšana, f.
stock’finster, adj. pavisam tumšs; -e,
Nacht, melna nakts; es ist«, tik tumšs,
ka pirkstu neredz acu priekšā.
Stock’fisch, m. 1. kabeljavs, m.; 2. fam.
(dummer Mensch) muļķis, m.
Stock’fleck, m. drēgnuma traips, m.;
rūsains traips.
Stock’haus, n. cietums, m.
stock’ig, adj. sapelējis aiz drēgnuma,
samaitājies; (von Wurzeln) izkurtējis;
» werden, sapelēt,
stöck’isch, adj. stūrgalvīgs, resgalīgs.
Stock’reis, n. atvase, f. -rose, f.
kārš-roze, f.
Stock’schnupfen, m. sausas iesnas,
pastāvīgas iesnas.
Stock’ung, f. pl. -en, 1. apstāšanās, f.;
(Steckenbleiben) sastrēgšanās, f.;
sastrēgums, m.; . des Blutes, asiņu
sastāšanās, f.; (von der Brustmilch)
sa-biezēšanās, f.; 2. fig. (Unterbrechung)
pārtraukums, m.; (beim Sprechen)
stos-tīšanās, m.; (Faulheit) gurdenums, m.
Stock’||werk, n. stāvs, m. -winde, f. kuģa
trice, f.
Stöf, m. -es, pl. -e, stops, m. -flasche, f.
stopa pudele, f.
Stoff, m. -(e)s, pl. -e, 1. viela, f.; die
einfachen -e, elementi, m. pl.; 2. fig.
(Gegenstand) priekšmets, m.; viela, f.;
» zum Lachen geben, gādāt vielu
smiekliem; keinen «. zur Unterhaltung
finden, nezināt par ko runāt; 3. (Zeug)
drāna, f.
Stoff|’haltig, adj. vielām bagāts, -lös, adj.
bezvielas-.
Stoff||näme, m. vielas vārds, m.
-Verwandtschaft, f. vielas radniecība, f.
-Wechsel, m. vielu maiņa, f.
stöfweise, adv. stopiem.
stöh’nen, v. n. stenēt, kunkstēt, vaidēt;
(vom Vieh) īdēt.
Stöh’nen, n. -s, stenēšana, f.; vaidēšana,
f.; (vom Vieh) īdēšana, f.
Stö’la, f. stola, f. (priesteŗa drēbes).
Stol’le, f. pl. -n, fam. baltmaizes
klaips, m.
Stol’len, m. -s, pl. 1. (galda, gultas)
kāja, f.; (am Hufeisen) rēdze, f.; 2.
(Kuchen) rausis, m., auch baltmaizes
klaips, m.; 3. (raktuves) eja, f.
stol’pern, v. n. klupt.
Stol’pern, n. -s, klupšana, f.
stolz, I. adj. 1. lepns; (auf etw.) - sein,
lielīties (ar ko), lepoties (par ko).
Stolz, m. -es, lepnums, m.; lepnība, f.;
(Aufgeblasenheit) uzpūtība, f.;
(Ruhmredigkeit) lielība, f.
stolzie’ren, v. n. lepni staigāt, dižoties.
stopfen, I. v. a. 1. (zustopfen) bāzt,
aizbāzt; ein Loch aizbāzt caurumu;
mit Werg drīvēt; fam. (jemm.) das
Maul aizbāzt (kādam) muti; 2.
(füllen) eine Gans pildīt zosi; Würste
dēt desas; seine Taschen voll
piebāzt kabatas; eine Pfeife piebāzt
pīpi; 3. (ausbessern) Strümpfe lāpīt
zeķes; II. v. n. (von Speisen)
aizcie-tēt, aizcietināt (vēderu); III. v. refl.
sich 1. sarīties; 2. (sich drängen)
sasprausties, sastrēgties.
Stopf’en, n. -s, 1. (Zustopfen) aizbāšana,
f.; 2. (Füllen) pildīšana, f.; 3.
(Ausbessern) lāpīšana, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
