Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - Verwickelung ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
608
Verwickelung — verzählung
ķēties kādā lietā; 2. fig. (sich
verwirren) apjukt, sapīties; sich in seinen
Reden samulst od. apjukt runājot.
Verwick’(e)lung, f. pl. -en, 1.
ietīstī-jums, m.; 2. fig. (Verwirrung)
sarežģījums, m.; - eines Dramas, drāmas
sa-režģīšanās, f.
verwil’dern, v. a. (von Personen)
pārvērsties par mežoni, mežoņoties; (von
Gärten und Feldern) panīkt; seine
Kinder •«. lassen, nebēdāt par savu bērnu
audzināšanu; einen Garten - lassen,
nolaist dārzu.
Verwil’derung, f. (von Personen)
me-žoņošanās, f.; mežonība, f.; (von
Gärten) nekoptība, f.
verwinden, v. a. (v. winden) (part. p.
verwunden) 1. (verpflechten) savīt;
2. (überwinden) pārciest, paciest; eine
Krankheit, einen Verlust «, pārciest
slimību, zaudējumu; er wird es so
bald nicht viņam tas vēl ilgi stāvēs
prātā.
verwir’ken, v. a. 1. izaust; 2. fig. (als
Strafe einbüßen) zaudēt; das Leben
pelnīt nāvessodu; 3. fig. (sich
zuziehen) eine Strafe dabūt sodu; eine
Geldstrafe verwirkt haben, būt
pelnījušam naudas sodu.
verwirklichen, I. v. a. reālizēt, patiešām
izdarīt, piepildīt īstenībā; II. v. refl.
sich reālizēties; (in Erfüllung gehen)
piepildīties.
Verwirklichung, f. pl. -en, reālizācija,
f.; (Erfüllung) piepildīšanās, f.
Verwir’kung, f. zaudējums, m.
verwir’ren, v. a. 1. sajaukt; 2. fig. eine
Sache sarežģīt lietu; (jemn.)_ - od.
verwirrt machen, samulsināt (kādu).
Verwir’rung, f. pl. -en, 1. (als
Tätigkeit) sajaukšana, f.; sajaukums, m.;
fig. sarežģīšana, f.; sarežģījums, m.;
2. fig. (als Zustand) jukas, f. pl.; in
-bringen, samulsināt (kādu),
verwirtschaften, v. a. izsaimniekot,
verwisch’en, v. a. izdzēst, noslaucīt; die
Spur ist verwischt, pēdas izgaisušas,
auch pēdas izdzisušas,
verwittern, v. n. sadrupt, sairt;
verwitterter Kalk- sairuši kaļķi.
Verwitterung, f. sadrupums, m.;
sairšana, f.
verwitwet, adj. par atraitni palikusi; die
-e Kaiserin, ķeizariene atraitne,
verwö’gen, v. verwegen,
verwoh’nen, v. a. 1. nodzīvot; 2. dieses
Zimmer sieht sehr verwohnt aus, šai
istabā, kā redzams, nav izdarīts
vajadzīgais remonts.
verwoh’nen, I. v. a. izlutināt; verwöhnt
sein, būt izlutinātam; ein verwöhnter
Mensch, luteklis, m.; II. v. refl. sich
izlutināties.
Ver||wöhntheit, f. od. -wöhnung, f. «.,
izlutinājums, m.
verwor’fen, adj. 1. atmests; atmetams;
2. fig. samaitāts, palaidies, nekrietns.
Verworfenheit, f. palaidnība, f.;
(Gemeinheit) nekrietnība, f.
verwor’ren, adj. sajucis; -es Haar,
savēlušies mati; -e Töne, neskaidras
skaņas; -es Garn, sašķetinājusies dzija;
fig. -es Zeug, samurgojums, m.
Verworfenheit, f. sajukums, m.
verwiih’len, v. a. savandīt.
verwund’bär, adj. ievainojams; fig. die
-e Stelle, vārīga vieta.
Verwund’bärkeit, f. ievainojamība, f.
verwunden, I. v. a. ievainot; die
Verwundeten, ievainotie; II. v. refl. sich
ievainoties; ievainot sevi.
verwunden v. verwinden,
verwun’||derlich, adj. pārsteidzošs, -dem,
1. v. a. pārsteigt; es ist nicht zu
verwundern, nav nekāds brīnums; II. v.
refl. sich izbrīnīties, brīnīties.
Verwunderung, f. izbrīns, m.;
izbrī-nīšanās, f.; (jemn.) in ~ setzen,
pārsteigt (kādu); in geraten, izbrīnīties;
ich bin voller es ļoti brīnos.
Verwundung, f. pl. -en, 1. (als
Tätigkeit) ievainošana, f.; ievainojums, m.;
2. (Wunde) vāts, f.; vaina, f.;
ievainojums, m.
verwun’schen, adj. apburts,
verwün’schen, v. a. 1. (verfluchen)
nolādēt; verwünscht! lai velns parauj! 2.
(verzaubern) apburt; (durch Zauberei
verwandeln) pārvērst.
Verwünschung, f. -en, 1.
(Verfluchung) nolādējums, m.; (Fluch) lāsti, m.
pl.; 2. (Verzauberung) apbūrums, m.
verwü’sten, v. a. izpostīt; (vernichten)
iznīcināt.
Verwü’ster, m. -s, pl. «., izpostītājs, m.
-in, f. pl. -nen, izpostītā ja, f.
Verwü’stung, f. pl. -en, izpostīšana, f.;
izpostījums, m.; -en anrichten, izpostīt,
pastrādāt posta darbus,
verzā’gen, v. n. zaudēt dūšu, atmest
visas cerības; (verzweifeln) izsamist,
verzāgt’, adj. bezcerīgs, mazdūšīgs;
(jemn.) - machen, laupīt (kādam)
cerības; - werden, zaudēt dūšu.
Verzāgt’heit, f. bezcerība, mazdūšība,
f.; izmisība, f.
verzählen, v. refl. sich pārskatīties.
Verzähllung, f. pārskaitīšanās, f.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
