Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - V - verzahnen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
verzahnen — Verzückung
609
verzah’nen, v. a. ierobot (riteni); satapot
(baļķus).
Verzah’nung, f. pl. -en, 1. (riteņa)
ie-robojums, m.; (baļķu) satapojums, m.;
~ einer Mauer, mūŗa zobrievojums, m.;
2. (Zahnwerk) zobritenis, m. pl.
verzank’en, v. refl. sich saķildoties,
verzapfen, v. a. 1. (verzahnen) satapot;
2. izliet, izkroģēt (dzērienus).
Verzapfung, f. 1. (Verzahnung)
satapojums, m.; 2. izkroģējums, m.
verzär’teln, v. a. izlutināt.
Verzärtelung, f. izlutināšana, f.; izlu-
tinājums, m.
verzau’bern, v. a. apburt; ein
verzaubertes Schloß, apburta pils.
Verzauberung, f. pl. -en, apburšana, f.;
apbūrums, m.
verzäu’nen, v. a. apžogot.
Verzäu’nung, f. >, pl. -en, apžogo jums,
m.; (Zaun) žogs, m.
verzech’en, v. a. 1. nodzert, nožūpot; 2.
pavadīt laiku žūpojot,
verzehnfachen, I. v. a. desmitkāršot; II.
v. refl. sich pavairoties desmitkārt,
desmitkāršoties.
verzeh’ren, I. v. a. 1. (essen) apēst; einen
Apfel apēst ābolu; 2. fig.
(verbrauchen) iztērēt; sein Vermögen
nodzīvot od. iztērēt savu mantu; er hat
wöchentlich zehn Mark zu viņam
desmit marku pa nedēļu ko notērēt;
wieviel hat er im Gasthause verzehrt?
cik viņš viesnīcā notērējis? II. v. refl.
sich in Gram dilt aiz sirdēstiem.
Verzeh’ ’ren, n. patērēšana, f. -rer, m. -s,
pl. patērētājs, m.
verzeich’nen, v. a. 1. uzzīmēt, uzrakstīt;
2. (fehlerhaft zeichnen) aplami zīmēt.
Verzeichnis, n. -(ss)es, pl. -(ss)e,
saraksts, m. ; - des Inhalts, satura
rādītājs, m.
verzei’hen, v. a. (v. zeihen) (part. p.
ver-zie’hen) piedot; - Sie! piedodiet! lūdzu
piedot!
verzeihlich, adj. piedodams;
(entschuldbar) aizbildināms.
Verzei’hung, f. piedošana, f.; (jemn.)
um v bitten, lūgt (no kāda) piedošanu;
(um) ~! piedodiet!
verzer’ren, I. v. a. izķēmot; den Mund
sašķobīt muti; II. v. refl. sich
sašķobīties, sašķiebties.
Verzer’rung, f. pl. -en, izķēmojums, m.;
(Gesichtsverzerrung) sašķobījums, m.
verzetteln, v. a. 1. (verkramen) nomētāt;
2. (verschleudern) izmētāt; seine
Kräfte saskaldīt savus spēkus.
Dravnieks. Vāciski latviska vārdnīca.
Verzettelung, f. «., (Verschleuderung)
izmētāšana, f.; (Zerstreuung)
izkaisīšana, f.
Verzicht’ m. -(e)s, pl. -e, atteikšanās, f.;
~ (auf etw.) tun od. leisten, atteikties
(no kā).
verzichten, v. a. (auf etw.) atteikties
(no kā); atsacīties.
Verzicht’leistung, f. atteikšanās, f.
verzie’hen, I. v. a. (v. ziehen) (part. p.
verzö’gen) 1. saraukt, saŗaukt, saviebt;
den Mund saviebt muti; 2. fig. slikti
audzināt; (verwöhnen) izlutināt; II. v.
n. fig. (zögern) vilcināties; III. v. refli.
sich 1. (vom Holze) samesties; 2. fig.
(verschwinden) nozust; (weggehen)
aiziet; die Geschwulst verzieht sich,
pampums atslābst; die Wolken » sich,
mākoņi izklīst; 3. fig. (sich hinziehen)
ilgt; nokavēties,
verzie’hen, v. verzeihen.
Verzie’hen, n. 1. saviebšana, f.; 2. fig.
- der Kinder, bērnu nepareiza
audzināšana; 3. fig. (Zögern) vilcināšanās, f.
verzie’ren, v. a. izrotāt; (ausschmücken)
izpušķot; ein Buch illustrēt grāmatu.
Verzie’ļļrer, m. -s, pl. izrotātājs, m.
-rung, f. pl. -en, 1. izrotājums, m.;
2. (Zierde) rota, f.
verzim’mern, v. a. apsist ar dēļiem; (von
Schiffen) izlabot.
Verzim’merung, f. apsitums, m. (ar
dēļiem); (kuģa) izlabojums, m.
verzink’en, v. a. apcinkot.
verzin’nen, v. a. apalvot, izalvot.
verzin’sen, I. v. a. ein Kapital maksāt
augļus par kapitālu; atdot kapitālu uz
augļiem; II. v. refl. sich atnest
augļus, (Gewinn bringen) dot peļņu,
verzinslich, adj. kas nes augļus.
Verzin’sung, f. «., pl. -en, 1. augļu
maksāšana, f.; atdošana uz augļiem; 2.
augļi, m. pl.
verzö’gen v. verziehen,
verzö’gern, I. v. a. nokavēt;
(aufschieben) atlikt; (in die Länge ziehen)
novilcināt; II. v. refl. sich nokavēties,
novilcināties.
Verzögerung, f. nokavējums, m.
verzoll’bär, adj. ar muitu apliekams; ein
-er Gegenstand, priekšmets, par kuŗu
jāmaksā muita,
verzollen, v. a. (etw.) maksāt (par ko)
muitu, apmuitot.
Verzollung, f. «., muitas maksājums, m.
verzück’en, v. a. salīksmināt.
verzuck’ern, v. a. apsukurot.
Verzück’ung, f. aizgrābtība, f.; in
-geraten, aizgrābtības pārjemts.
39
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
