- Project Runeberg -  Vaciski latviska vardnica /
637

(1944) Author: Jekabs Dravnieks - Tema: Dictionaries, Latvia
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - W - Weihrauch ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

Weihrauch — Weiser

637

-fest, n. Ziemsvētki, m. pl. -gäbe, f. od.
-geschenk, n. Ziemsvētku dāvana, f.
-messe, f. Ziemsvētku tirgus m. -mette,
f. Ziemsvētku miša, f. -morgen, m.
Ziemsvētku rīts, m. -prēdigt, f.
Ziemsvētku svētruna, f.

Weih’[|rauch, m. vīrāks, m.; fig. (jemm.)
streuen, kvēpināt (kādam) vīrāku,
cildināt od. sumināt (kādu), parādīt
(kādam) pārāk lielu godu.

Wēdel, m. (svētīta ūdens) slaceklis, m.

weil, conj. tāpēc ka, tādēļ ka; (da ja)
tā kā; er ist bestraft worden, ~ er
gelogen hat, viņš sodīts par meliem
od. tādēļ ka melojis.

wei’land, I. adj. indecl. nelaiķa; II. adv.
(ehemals) citkārt.

Weil’chen, n. -s, pl. brītiņš, m.

Wei’le, f. «., pl. -n, 1. brīdis, m.; eine
gute «, diezgan od. labi ilgi; nach
einer kleinen mazu brīdi vēlāk,
brītiņu vēlāk; über eine kleine pa
mazu brītiņu; 2. (Muße) vaļas brīdis,
m.; pavaļa, f.

wei’len, v. n. (bleiben) palikt; (sich
aufhalten) uzturēties, pakavēties.

Wei’ler, m. -s, pl. «., ciems, m.

Wein, m. -(e)s, pl. -e, 1. (Getränk) vīns,
m.; roter sarkanvīns, m.; schwerer
stiprs vīns; französischer franču
vīns; 2. (Pflanze) vīnkoks, m.; wilder
pašaugu vīns; » pflanzen, audzināt
vīnu; 3. (Frucht) vīnoga, f.; - lesen,
lasīt vīnogas.

wein’ärtig, adj. vīnam līdzīgs.

Wein’|ibau, m. vīnkopība, f.; den
betreffend, vīnkopības-. -butte, f. vīnogu
ķīpa, f.

weinen, I. v. a. bittere Tränen izliet
rūgtas asaras, rūgti raudāt; II. v. n.
raudāt; (von kleinen Kindern)
pinkšķēt; etw. paraudāties; - lassen,
raudināt; (um jemn.) «, apraudāt
(kādu).

Wei’nen, n. -s, raudāšana, f.; (jemn.)
zum - bringen, raudināt (kādu); er
kann vor nicht sprechen, aiz
raudām viņš nevar runāt; er ist immer
zum ~ geneigt, viņš vienmēr gatavs
raudāt.

wei’nerlich, adj. 1. (von Personen)
raudulīgs; -er Mensch, raudulis, m.; 2.
(von Sachen) asarains, salkans; -es
Lustspiel, salkana joku luga.

Wei’nerlichkeit, f. raudulība, f.;
rau-dulīgums, m.

Wein’[[ernte, f. vīna raža, f. -essig, m.
vīnetiķis, m.; vīna etiķis, m. -färbe, f.
vīna krāsa, f.

Wein’||faß, n. 1. vīna muca, f. (od. vāte,
f.); 2. fam. (starker Weintrinker) vīna
maiss, m.

wein’grün, adj. zaļš kā vīnkoka lapas.

Wein’ hacke, f. od. -haue, f. vīndārza
kaplis, m. -hēber, m. sifons, m.; sūcis,
m.; sūcēja caurule, f.

wein’haltig, adj. vīna-, vīnu saturošs.

Wein’||handel, m. vīna tirdzniecība, f.
-händler, m. vīna tirgotājs, m.
-hand-lung, f. vīna tirgotava, -hēfe, f. vīna
mieles, m. -hügel, m. vīnkalns, m.

wei’||nicht, adj. vīnam līdzīgs, -nig, adj.
vīna pilns.

Wein’||jahr, n. vīna gads, m. -keller, m.
vīna pagrabs, m. -kelter, f. vīna
spiestuve, f.; vīna spaids, m. -kenner, m.
vīna pazinējs, m. -lēse, f. vīnogu
lasīšana, f.; ~ halten, lasīt vīnogas, -lēser,
m. vīnogu lasītājs, m.

weinreich, adj. ar vīnu bagāts.

Wein’reis, n. vīnkoka zars, m.

wein’röt, adj. sarkans kā vīns, vīna
sarkanumā.

wein’||sauer, adj. skābs kā vīns, vīna
skābumā, -säuerlich, adj. skābens kā
vīns.

Weinsäure, f. 1. vīnskābe, f.; 2.
(Weinsteinsäure) vīnakmensskābe, f.

Wein’II steinsäure, f. vīnakmensskābe, f.
-stock, m. vīnkoks, m. -träber, m. pl.
vīnogu drabiņas, f. pl.

Wein’||traube, f. vīnogu ķekars, m.
-tre-ster, m. pl. vīnogu drabiņas, f. pl.

Wei’se, f. pl. -n, 1. (Art) veids, m.;
auf diese od. solche šādējādi, šādā
veidā, šādā kārtā, šādā ceļā; auf
welche kādā veidā? kādā ceļā? auf
die eine od. andere šā vai tā,
vienādi vai otrādi; auf mancherlei
dažādi; auf keine nekādā veidā,
nekādā ziņā; auf jede mögliche kā
vien iespējams; 2. (Melodie)
melodija, f.

wei’se, I. adj. gudrs; der W-, gudrais;
die sieben W-n Griechenlands,
Grieķijas septiņi gudrie; die W-n aus dem
Morgenlande, austrumu zemes gudrie;
fig. der Stein der W-n gudro akmens,
dižs darbs; II. adv. gudri, ar gudrību.

Wei’sel, m. -s, pl. bišu māte, f.

wei’sen, v. a. (weise; wies; gewiesen)
rādīt; mit dem Finger (auf jemn.) ~
rādīt (uz kādu) ar pirkstu; fig. (jemm.)
die Tür izraidīt od. izsviest (kādu)
pa durvīm, parādīt (kādam) durvis.

Weiser, m. -s, pl. 1. (Führer) vedējs,
m.; izrādītājs, m.; 2. (Zeiger) rādītājs,
m.,- 3. v. Weisel.

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Sat Dec 9 19:39:19 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/delv1944/0635.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free