Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - beneficial ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
beneficial
beneficial [.bem’fifl] a 1. labvēlīgs; svētīgs;
2. dziedinošs; 3. derīgs; izdevīgs; mutually
b. — savstarpēji izdevīgs
benefit [ benifit] I n 1. labums; for the b. of
smb. — kāda labā; to get (derive) b. from
smth. — gūt labumu no kaut kā; to give
smb. the b. of one’s experience — dalīties
ar kādu pieredzē; to reap the b. pārn. —
ievākt augļus; 2. pabalsts; sickness b.—
slimības pabalsts; unemployment b. —
bezdarba pabalsts; 3. teātr. benefice; 0 to
give smb. the b. of the doubt — attaisnot
kādu pierādījumu trūkuma dēļ; Dvi. dot
labumu; 2. (from, by) gūt labumu
benefit-society [’benifitsa, saisti] n
savstarpējās palīdzības biedrība (vai kase)
benevolence [bi’nevobns] n 1. labvēlība;
labsirdība; 2. devība; labdarība
benevolent [bi’nevslsnt] a 1. labvēlīgs;
labsirdīgs; 2. devīgs; labdarīgs;
3. augstsirdīgs
Bengal [.beij’god] a bengāļu-; B. tiger —
Bengālijas tīģeris
Bengali [beq’goili] I n 1. bengālis; bengāliete;
2. bengāļu valoda; II a Bengālijas-;
bengāļu-
benighted [bi’naitid] a formāl. 1. (par
ceļinieku u. tml.) nakts (tumsas) pārsteigts;
2. tumšs; neizglītots
benign [bi’nain] a 1. laipns, žēlīgs; 2. (par
klimatu) maigs; 3. (par augsni) auglīgs;
4. med. labdabīgs; b. tumour — labdabīgs
audzējs
benignant [bi’nignant] sk. benign
benignity [bi’nignsti] n labsirdība
bent" [bent] In 1. (for) tieksme, nosliece; to
the top of one’s b. — pēc sirds patikas; to
follow one’s b. — sekot savam
aicinājumam; II a 1. saliekts; izliekts;
2. negodīgs; b. politicians — uzpērkami
politiķi; 3. samaitāts; perverss
bentb sk. bend II
Benthamism [’bentsmizm] n Bentama
mācība, utilitārisms
Benthamite [’bentamait] n utilitārists
benthos [’benGos] n bentoss (jūras dibena
flora un fauna)
benumb [bi’nAm] v 1. (par aukstumu)
stindzināt; 2. notrulināt (jūtas)’, paralizēt
(darbību)
benumbed [bi’nAmd] a 1. sastindzis; b. by
(with) cold— sastindzis aiz aukstuma;
2. notrulināts; nejūtīgs
benzene [’benziiņļ n ķīm. benzols
benzine [’benziin] I n benzīns; II v firit ar
benzīnu
benzol[e] [’benzol] sk. benzene
benzyl fbenzd] n ķīm. benzils
bepuzzle [bi’pAzl] v apmulsināt; radīt
apjukumu
bequeath [bi’kwi:5] v novēlēt; atstāt
mantojumā
bequest [bilcwest] n novēlējums; mantojums
berate [bi’reit] v rāt, bārt
Berber n»:ba] n berbers
bereave [bi’ri:v] v (j). un p. p. bereaved
[bi’ri:vd] vai bereft [bi’reft]) (of) atņemt;
laupīt (piem. tuviniekus)’, to be ~ d of one’s
parents — zaudēt vecākus; to be bereft of
one’s last hope— zaudēt pēdējo cerību;
bereft of reason — vājprātīgs
bereavement [bi’riivmant] n smags
zaudējums
bereft sk. bereave
beret [’berei] n berete
berg [b3:g] n aisbergs, leduskalns
berhyme [bi’raim] v apdziedāt (slavināt)
dzejā
beriberi [,beriberi] n beri-beri, avitaminoze
berime [bi’raim] sk. berhyme
berry [’ben] I n 1. oga; 2. (kafijas) pupiņa;
3. (ikru) grauds; 4. amer. sl. dolārs; II v
1. nest ogas; 2. ogot
berserk [ba’s3:k] a\ to be (go) b. — būt (kļūt)
trakam (no dusmām)
berth» [b3:0] I n 1. koja (uz kuģa); 2. guļvieta
(vagonā); 3. (kuģa) enkurvieta; 4. sar. vieta;
amats; to find a snug b.— atrast siltu
vietiņu; 0 to give a wide b. (to) — iet ar
līkumu; izvairīties; II v 1. sagādāt guļvietu
(uz kuģa, vagonā); 2. noenkurot (kuģi);
3. sagādāt darbu
berthb [b3:0] v pārklāt (vai apšūt) ar dēļiem
beryl [’benl] n min. berils
116
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
