Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - D - die-away ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
die-away
troksni u.tml.) norimt; to d. for (smth.)
sar. — ļoti vēlēties; to d. off — atmirt; to
d. out — 1) izmirt; 2) (par motoru) noslāpt;
3) mil. (par uzbrukumu) apsīkt; 0 to d.
game — mirt, droši skatoties nāvei acīs; to
d. hard — 1) pretoties nāvei līdz pēdējam;
2) lēni atmirt; būt sīkstam; to d. in
harness — mirt, pildot pienākumu; to d. in
the last ditch — mirt, cīnoties līdz pēdējai
asins lāsei; to d. with one’s boots on —
mirt spēka gados; never say d.! — nezaudē
dūšu!
die-away [’daia.wei] n 1. novīšana; 2. rad.
fedings
diehard [’daiha:d] a pol. konservatīvs
dielectric [.dan’lektnk] el. I n dielektriķis;
n a dielektrisks
die-out [’daiaut] n sar. 1. izmiršana;
apsīkšana; 2. (motora) noslāpšana;
3. (skaņas) izzušana
Diesel [’di:zl] n tehn. dīzelis; dīzeļmotors
dieses sk. diesis
diesis [’daiasis] n (pi dieses [’daiasiiz]) 1. mūz.
diēzs; 2. poligr. dubultkrustiņš
dieta [’daiat] n 1. (neangļu) parlaments;
2. starptautiska apspriede (konference)
dietb [’daiat] I n 1. uzturs; full d. — bagātīgs
uzturs; low d. — vājš uzturs; proper d. —
pareizs uzturs; to live on ad. (of) — pārtikt
(no); 2. diēta; to be (go) on a d. — ievērot
diētu; to put on a d. — likt ievērot diētu;
Dvi. ievērot diētu; 2. parakstīt diētu
dietary [’dai atari] In 1. diēta; 2. deva,
porcija; II a diētisks
dietetic [.daia’tetik] a diētisks
dietetics [.daia’tetiks] n dietoloģija
dietician [.daia’ti/n] n 1. dietologs;
2. diētmāsa
die-up [’daiAp] n amer. sar. (lopu)
nobeigšanās
diff [dif] n (sais. no difference) sar. starpība;
atšķirība; what’s the d.? — kāda starpība?
differ [’difa] v 1. atšķirties; nesakrist;
nesaskanēt; we d. in taste — mūsu gaumes
nesaskan; 2. (from, with) nebūt vienisprātis
difference [’difrans] I n 1. starpība; atšķirība;
2. nesaskaņa; strīds; to settle the d. —
izbeigt strīdu; 3. mat. starpība; 0 it makes
[a] great d.; it makes all the d. in the
world— tas būtiski maina visu; tas ir
pavisam kas cits; it makes no d. — tas
neko nemaina; tam nav nozīmes; the d.
between tweedledum and tweedledee —
cik garš, tik plats; to split the d. — 1) sadalīt
atlikumu vienādās daļās; 2) iet kompromisa
ceļu; II v 1. atšķirt; 2. mat. aprēķināt
starpību
different fdifrant] a 1. atšķirīgs; citāds;
2. dažāds; in d. colours — dažādās krāsās;in
d. ways — dažādi
differentia [.difs’ien/is] n (pi differentiae
[.difa’ren/ii:]) raksturīga (atšķiriga) pazīme
differentiae sk. differentia
differential [.difs’ren/l] I n mat.
diferenciālis; II a 1. atšķirīgs; 2. mat.
diferenciāls; d. calculus — diferenciālrēķini
differential gear [.difa’ren/Tgw] n
(automašīnas) ātruma pārslēgs
differentiate [.difa’ren/ieit] v 1. atšķirt; to d.
varieties of plants — atšķirt augu pasugas;
2. diferencēt; 3. diferencēties
differentiation [.difsren/ī’ei/n] n 1.
diferencēšana; 2. diferenciācija
difficile [’difisi:l] a (par cilvēku) smaga
rakstura-; kaprizs
difficult [’difikalt] a 1. grūts; d. task — grūts
uzdevums; d. of access — grūti pieejams;
2. (par raksturu) smags; d. child — grūti
audzināms bērns; he’s a d. man to get on
with — ar viņu ir grūti satikt
difficult! |y [’difikalti] n 1. grūtības; to be in
-ies for money — būt naudas grūtībās; do
you have any -ies in understanding spoken
English?— vai jums ir kādas grūtības
saprast angļu sarunvalodu?; to work under
-ies — strādāt grūtos apstākļos; 2. šķērslis;
kavēklis; to raise (make) -ies over smth.—
radīt šķēršļus; 3. amer. domstarpības;
nesaskaņas
diffidence [’difxdans] n 1. pašpaļāvības
trūkums; nedrošība; biklums; 2. novec.
neuzticība; šaubas
diffident [’difidant] a 1. nedrošs; bikls; 2. (in,
of) neuzticīgs; aizdomu pilns
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
