Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - L - lecher ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
leg
lecher [’let/a] n izvirtulis
lecherous [’let/ares] a izvirtis; baudkāre
lechery [’let/an] n izvirtība; baudkāre
lecithin [’lesiBin] n ķīm. lecitīns
lection [’lek/n] n 1. lasīšana; 2. (teksta)
lasījums
lector [’lekto:] n lektors
lecture [’lekt/o] I n 1. lekcija; to deliver a
1. — nolasīt lekciju; 2. pamācība; to give
(read) smb. a 1. — lasīt kādam morāli;
pamācīt; II v 1. (on) lasīt lekciju; 2. lasīt
morāli; pamācīt
lecturer [’lekt/ara] n 1. lektors;
2. (universitātes, koledžas) pasniedzējs
lecture-theatre [’lekt/s,Gists] n (amfiteātra
veida) auditorija
led [led] sk. lead b U
ledge [led3] n 1. mala; dzega; 2. klintsradze;
3. rifs; 4. ģeol. rūdas iegulas
ledger [’led33] n 1. grāmatv. virsgrāmata;
galvenā grāmata; 2. mūz. palīglīnija;
3. kapakmens plāksne; 4. arh. šķērsbajķis;
sija; 0 to present the other side of the 1. —
rādīt medaļas otru pusi
ledger-bait [’led3sbeit] n ēsma
lee [li:] n 1. patvērums; aizsegs; 2. aizvējš;
aizvēja puse
leech [li:t/] n 1. dēle; to stick like a 1. —
piesūkties kā dēlei; 2. asinssūcējs;
izspiedējs
leek [li:k] n puravs (ari kā Velsas nacionālā
emblēma); 0 to eat one’s (the) 1. — norit
apvainojumu
leer [ha] I n glūnošs skatiens; II n glūnēt;
lūrēt
leery [’liori] a sl. glūnīgs
lees [li:z] n pi 1. mieles; padibenes;
2. atliekas; 0 to drain (drink) to the 1. —
tukšot rūgto kausu
leeward [’li:wsd] I a aizvēja-; II adv aizvēja
pusē
leeway [’li:wei] n 1. (kuģa) dreifs; to make
1. — dreifēt; 2. (laika) zaudējums; 3. (laika)
rezerve; 0 to make up 1. — atgūt nokavēto
left3 [left] I n 1. kreisā puse; on your 1. — no
jums pa kreisi; to turn to the 1. —
nogriezties pa kreisi; 2.: the L. pol. —
kreisie; 3. sp. sitiens ar kreiso roku (vai
kāju); II a 1. kreisais; 1. bank — kreisais
krasts; 1. turn — kreisais pagrieziens;
2.: L. pol. — kreisais; 1. deviation —
kreisais novirziens; L. side (wing) —
kreisais spārns; HI adv pa kreisi; 1. about
face! mil.—pa kreisi apkārt griezties!;
1. turn! (amer. 1. face!) mil. — uz kreiso!; 0
over the 1. — tieši otrādi; to have two
1. feet — būt neveiklam
leftb [left] sk. leave
leftfield [leftfhld] n amer. nomale; kluss
nostūris
left-hand [.leftliaend] a 1. kreisais; l.-h. side
of the street — ielas kreisā puse; 2 kreisās
rokas-; l.-h. blow (stroke) — sitiens ar
kreiso roku
left-handed [.left’haendid] a 1. kreiļa-;
kreilisks; l.-h. scissors — kreiļiem domātas
šķēres; 2. ar kreiso roku izdarīts;
3. neveikls; neprasmīgs; l.-h.
compliment — neveikls kompliments
left-hander [.left’haends] n 1. kreilis;
2. sitiens ar kreiso roku
leftism [’lefitizm] n pol. kreisums; kreisi
uzskati
leftist [’leftist] n pol. kreisais; kreisās partijas
biedre
left-luggage office [,left’lAgid3,ofis] n
bagāžas glabātava
leftover[s] [’left,suvs(z)] n (ēdiena) atliekas
leftward [s] [’leftwsd(z)] adv pa kreisi
left-winger [.left’wnp] n pol. kreisais;
(partijas) kreisā spārna piekritējs
lefty [’lefti] n 1. sar. kreilis; 2. sar. pol.
kreisais; kreiso uzskatu paudējs
leg [leg] I n 1. kāja; long in the 1. —
garkājains; 2. (bikšu) stara; 3. (zābaka) stulms;
4. (mēbeles) kāja; 5. (ce(a) posms;
6. tehn. statnis; 7. mat. (leņķa) mala;
8.el. fāze; 0 to be all ~s — būt garam,
izstīdzējušam; to be on one’s last ~s — būt
pārgurušam; to be (up) on one’s ~s — 1)
būt visu laiku uz kājām; 2) būt atkal uz
kājām (pēc slimības); to get smb. back on
his ~s — palīdzēt kādam atlabt; to give
smb. a 1. up — palīdzēt kādam tikt uz
613
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
