Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - Beiwohnen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
98
Beiwohnen — beknabbern
Bei’woh||nen, n. od. -nung, f. 1.
klātbūtne, f.; 2. (Beischlaf) piegulēšana, f.
Bei’wort, n. īpašības vārds, m.; schmük-
kendes epitets, m.
Bei’ze, f. pl. -n, kodne, f.
beizeiten, adv. 1. (frühzeitig) laikus; jo
laikus; 2. (rechtzeitig) īstā laikā,
bei’zen, v. a. 1. kodināt, noēdināt,
dedzināt; mit Lohe rustēt; 2. medīt ar
vanagiem.
Bei’zen, n. -s, nokodināšana, f.
bei’zend, adj. kodīgs.
Beiz’kraft, f. kodināšanas spēja, f.
bejā’hen, v. a. apstiprināt,
bejahrt’, adj. vecs, jau gados, -heit, f.
liels vecums.
Bejā’hung, f. pl. -en, apstiprinājums,
m.
bejä’hungsweise, adv. apstiprinot,
bejam’mern, v. a. nožēlot, apraudāt.
bejam’merungsļ|wērt, od. -würdig, adj.
nožēlojams, apraudams,
bekäm’pfen, v. a. (jemn. od. etw.)
cīnīties (pret kādu od. ar ko); seine
Leidenschaften apkaŗot savas
kaislības.
Bekäm’pfen, n. v. Bekämpfung.
Bekäm’pfer, m. apkaŗotājs, m.
Bekäm’pfung, f. «■, pl. -en, apkaŗošana, f.
bekannt’, adj. (v. bekennen) (von
Sachen) zināms, (von Personen)
pazīstams; er ist ein B-er von mir, viņš
mans paziņa; B-e, paziņas, pl.; es
war niemand B-es da, nebija neviena
pazīstama.
Bekann’tenkreis, m. paziņu aprindas, f.
pl.
bekanntlich, adv. kā zināms; » pflegte
Plato zu sagen, Platons, kā zināms,
mēdza teikt.
Bekannt’||machung, f. pl. -en, 1.
pasludināšana, f.; paziņošana, f.;
pasludinājums, m.; 2. (Inserat) sludinājums,
m. -schaft, f. pl. -en, 1. pazīšanās,
f.; (jems. od. mit jemm.) «. machen,
iepazīties (ar kādu); •» anknüpfen,
uzsākt pazīšanos; 2. (Bekannter) paziņa,
f.
bekan’ten, v. a. šķautnēt (baļķi),
bekap’pen, v. a. (Bäume) apšķibīt.
bekaufen, v. refl. sich pārskatīties
pērkot.
bekehr’bār, adj. atgriežams,
bekeh’ren, I. v. a. atgriezt (no ļauna uz
labu); zum Christentum », piegriezt
kristīgai ticībai; II. v. refl. sich
atgriezties; (sich bessern) laboties; (zur
christlichen Religion übergehen)
pie-jemt kristīgo ticību.
Bekehrten, n. atgriešana, f. -rer, m. -s,
pl. atgriezējs, m.; (bei den Heiden)
misionārs, m. -rung, f. pl. -en,
atgriešana, f.; atgriešanās, f.
Bekeh’rungs||anstalt, f. misija, f.
-versuch, m. mēģinājums atgriezt,
atgriešanās mēģinājums, m.
beken’nen, I. v. a. (v. kennen) (part. p.
bekannt’) 1. Jēzum Christum
apliecināt Jēzu Kristu; 2. (gestehen)
atzīties, apliecinu, ka esmu sajēmis; II. v.
refl. sich 1. sich zu einer Religion
apliecināt kādu ticību; 2. sich
schuldig atzīties par vainīgu.
Beken’nen, n. izteikšana, f.; atzīšanās, f.
Beken’ner, m. (ticības) apliecinātājs, m.
-in, f. apliecinātāja, f.
Bekennt’nis, n. -(ss)es, pl. -(ss)e,
atzīšanās, f.; Glaubens-, ticības
apliecība, f.
beklā’gen, I. v. a. apraudāt; II. v. refl.
sich (über etw.) žēloties (par ko).
beklā’gensļ|wērt od. -würdig, adj.
nožēlojams.
beklāgt’, adj. apsūdzēts; der B-e,
apsūdzētais.
beklat’schen, v. a. 1. applaukšķināt; 2.
fam. (jmd.) aprunāt, apmelot (kādu),
bekleck’en od. beklecksen, I. v. a.
aptraipīt; II. v. refl. sich aptraipīties
(ar tinti).
beklei’den, I. v. a. 1. (ankleiden)
apģērbt; (mit Kleidern versehen) ieģērbt;
2. ein Haus apsist namu ar dēļiem;
3. fig. (jemn.) mit einem Amt •», iecelt
(kādu) amatā; 4. fig. ein Amt
izpildīt amatu; II. v. refl. sich
apģērbties.
Beklei’||den, n. od. -dung, f. 1.
(Ankleiden) apģērbšana, f.; apģērbšanās, f.;
(Kleidung) apģērbs, m.; 2. mit
künstlichem Marmor, mākslīga marmora
pārklājums; ietērpums, m.; 3. (mit
einem Amte) iecelšana, f.; 4. fig.
(Ausübung) izpildīšana, f.
Beklei’dungsmauer, f. aizsarga mūris, m.
beklem’men, v. a. (part. p. beklom’men)
apspiest, (ersticken) smacēt, sažņaugt;
mir ist die Brust beklommen, man elpa
aizraujas.
Beklem’mung, f. pl. -en, smacēšana, f.;
- des Herzens, sirds žņaugas, f. pl.
beklom’men, adj. smacīgs; -e Luft,
sasmacis gaiss; das Herz ist mir sirds
man grūta.
Beklom’menheit, f. pl. -en, smacīgums,
m.; - des Herzens, sirds grūtums, m.
be’klopfen, v. a. apdauzīt; apklauvēt.
beknab’bern, v. a. apgrauzt.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
