Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - B - bekommen ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
bekommen
bekom’men, I. v. a. (v. kommen) (part.
p. bekom’men) 1. (erhalten) dabūt;
einen Brief sajemt vēstuli; Schläge
■», dabūt pērienu; nasse Füße »,
saslapināt sev kājas; Furcht », sākt
baiļoties; ich bekomme noch Geld, man
nākas vēl nauda; eine Krankheit
saslimt; Junge apbērnoties, (von
größeren Tieren) atnesties; ein Kind
dzemdēt; 2. (erlangen) iegūt; II. v.
n. wie ist ihm diese Arznei kā
viņam šīs zāles līdzējušas? III. v. refl.
sich ■», sie haben sich endlich «., viņi
beidzot apprecējušies,
bekösti’gen, v. a. dot pārtiku od. uzturu,
mitināt; beköstigt werden, dabūt
pārtiku; sich selbst būt paša maizē.
Beköstigung, f. pl. -en, pārtika, f.;
(Unterhalt) uzturs, m.
bekräftigen, v. a. apstiprināt, apliecināt;
mit einem Eide apzvērēt.
Bekräftigung, f. pl. -en,
apstiprināšana, f.; apstiprinājums, m.; zur
-seiner Aussage, viņa izteikumu
apstiprinot; zur meiner Beweise, manus
pierādījumus apstiprinot.
Bekräftigungseid, m. apstiprināšanas
zvērests, m.
bekrā’men, v. a. apkraut,
bekrän’zen, I. v. a. apvainagot; II. v.
refl. sich », izpušķoties.
Bekrän’||zen, n. -s, od. -zung, f. •», pl.
-en, apvainagošana, f.
bekratz’en, v. a. apkaisīt,
bekreu’zen, I. v. a. iezīmēt ar krustu,
apkrustot; (eine Wiese) aizkrustot,
nomeijot; II. v. refl. sich pārmest
krustu.
bekrie’chen, v. a. apložņāt.
bekritteln, v. a. sīkumaini kritizēt,
bekritz’eln, v. a. neglīti aprakstīt,
bekrü’meln, v. a. apbārstīt druskām,
bekrust’en, I. v. a. apklāt ar garozu;
II. v. refl. sich «., apklāties ar garozu,
beküm’mern, I. v. a. apbēdināt,
(betrüben) noskumdināt; ich bin wegen
dieser Sache bekümmert, šī lieta man
dara raizes; II. v. refl. sich 1. sich
(über etw.) bēdāties; 2. sich (tun
etw.) a) rūpēties (par ko); b)
raizēties (kā dēļ).
Beküm’mernis, f. pl. -(ss)e, bēdas, f.
pl., raizes, f. pl.
beküm’mert, adj. noskumis; ich bin um
ihn sehr man viņa dēļ lielas bēdas,
bekun’den, v. a. (aussagen) izteikt;
apliecināt.
beläch’eln, v. a. (etw.) smīnēt (par
ko).
— beleben 99
belach’en, v. a. (etw.) smieties (par
ko), izsmiet (ko),
belā’den, I. v. a. (v. laden) (part. p.
belā’den) apkraut; II. v. refl. sich
ap-krauties.
Belā’den, n. v. Beladung, 1.
Belā’dung, f. 1. (Beladen) apkraušana, f.;
2. (Last) nasta, f.; (eines Schiffes)
krava, f.
Belag’, m. -(e)s, pl. -lä’ge, 1. v. Beleg;
2. (auf der Zunge) baltums, m.
belä’gern, v. a. aplenkt; die Belagerten,
aplenktie.
Belāgerung, f. aplenkšana, f.; aplenkums,
m.
Belā’gerungsarbeiten, f. pl. aplenkuma
darbi, m. pl.
Belang’, m. -s, nozīme, f.; svars, m.;
eine Sache von großem ļoti svarīga
lieta; der Verlust war von wenig
zaudējums bija niecīgs,
belang’en, v. a. 1. (verklagen) (jemn.)
gerichtlich apsūdzēt od. iesūdzēt
(kādu) pie tiesas; 2. (betreffen)
attiekties.
belas’sen, v. a. atstāt,
belasfen, v. a. apkraut; mit Schulden
belastet sein, būt parādos; erblich
belastet sein, mantojis no vecākiem kādu
kaiti.
Belasfen, n. -s, apkraušana, f.
belästigen, v. a. apgrūtināt.
Baläst’igung, f. pl. -en, apgrūtināšana,
f.; apgrūtinājums, m.
Belast’ung, f. pl. -en, apkraušana, f.;
erbliche iedzimta kaite, f.
Belastungszeuge, m. apsūdzības
liecinieks, m.
belau’ben, I. v, a. 1. apklāt lapām; 2.
pušķot lapām; II. v. refl. sich
sa-lapoties; belaubt, lapu-, lapains; ein
dicht belaubter Baum, kupls koks.
belau’ern, v. a. (jemn.) glūnēt (uz
kādu).
Belauf, m. -(e)s, daudzums, m.; (Betrag
einer Rechnung) summa, f.
belaufen, I. v. a. (v. laufen) (part. p.
belaufen) 1. noskriet; 2. (von Tieren)
aplēkt, aptecēt; II. v. refl. sich 1.
sich auf tausend Lat iznākt ap
tūkstoš latu; 2. (von Tieren) aptecēties,
apieties; die Kuh beläuft sich, govs
iet vēršos; die Stute beläuft sich,
ķēve iet ērzeļos.
Belau’||fen, n. od. -fung, f. pl. -en,
1. apskraidīšana, f.; 2. (von Tieren)
aptecēšanās, f.
belau’schen, v. a. noklausīties (slepeni),
belē’ben, I. v. a. (lebendig machen)
at-I dzīvināt; (aufheitern) uzjautrināt; neu
7*
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
