Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - Z - zwangsweise ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
684
zwangsweise — zweigliederig
zwangs’weise, adv. ar spaidiem;
piespiesti.
zwan’zig, num. divdesmit; etwa - Tage,
dienas divdesmit.
Zwan’ziger, m. -s, pl. divdesmit gadu
jauneklis, m.; divdesmitnieks, m.
Zwanzigstel, n. -s, pl. divdesmitdaļa, f.
zwan’zigstens, adv. divdesmitā kārtā,
zwär, adv. 1. gan, patiesi; er ist reich,
aber sehr geizig, viņš gan bagāts, bet
ļoti skops od. patiesi viņš bagāts, bet
ļoti skops; 2. und un proti.
Zweck, m. -(e)s, pl. -e, (Ziel), mērķis, m.;
(Absicht) nolūks, m.; seinen ~
erreichen, sasniegt mērķi; dies hat den
Sie zu benachrichtigen, ar šo nodomāts
Jums paziņot; zu diesem ar šo
nolūku; zu welchem ■*? ar kādu nolūku?
das hat gar keinen tas gluži lieks,
zweckdienlich, adj. (angemessen) piemē-
rīgs, mērķtiecīgs.
Zweck’dienlichkeit, f.
(Angemessenheit) piemērīgums, m.: mērķtiecīgums,
m.
Zweck’e, f. pl. -n, nagliņa, f.
zweck’en, v. a. apsist ar nagliņām,
zweckentsprechend, I. adj. nolūkam
piemērots; (nützlich) derīgs, mērķtiecīgs,
piemērīgs; II. adv. saskaņā ar nolūku,
zweck’lös, adj. beznolūka-; (nutzlos)
veltīgs; das ist ganz tas ir gluži
veltīgi; II. adv. bez nolūka, velti.
Zweck’lösigkeit, f. «, veltīgums, m.
zweck’mäßig v. zweckentsprechend.
Zweckmäßigkeit, f. mērķtiecīgums, m.;
(Nützlichkeit) derīgums, m.
Zweck’mäßigkeitsrücksichten, f. pl. aus
ievērojot lietas derīgumu,
zwecks, prp. (mit dem Genetiv) dēļ.
zweck’widrig, adj. nolūkam nederīgs,
nolūkam nepiemērots.
Zweck’widrigkeit, f. nesaskaņa ar
nolūku.
zwei, num. divi (fem. divas); es ist bald
pulkstenis pusdivi; ~ Jahre dauernd,
divgadējs; eine Z-, (von Karten)
div-acis, m.; prv. jedes Ding hat (seine) ~
Seiten, ikvienai lietai arī otra puse.
zwei’ ļļ beinig, adj. divkāju-. -blätterig,
adj. divlapu-, ar divām lapām.
Zwei’bund, m. divsabiedrība, f.
zweideutig, I. adj. 1. (doppelsinnig)
divdomīgs, divējādi saprotams; 2. fig.
(verdächtig) aizdomīgs; (doppelzüngig)
divkosīgs; II. adv. divdomīgi,
divkosīgi.
Zweideutigkeit, f. pl. -en, 1.
(Doppelsinn) divdomība, f.; 2. (doppelzüngig)
divkosīgs, viltīgs; II. adv. divdomīgi,
divkosīgi.
zweierlei, adj. divējāds; auf ~ Weise,
divējādā veidā; ~ Kinder, divu laulību
bērni.
zweifach, I. adj. divkārtīgs, divkārtējs;
II. adv. divkārt, divkārtīgi.
Zweifel, m. -s, pl. šaubas, f. pl.; im »
sein od. ~ hegen, šaubīties;
(schwanken) nezināt ko darīt; ich hege nicht
den geringsten man nav ne mazāko
šaubu; (etw.) in - ziehen, izsacīt
šaubas (par ko); ohne - wird er kommen,
nav ko šaubīties, ka viņš nāks;
darüber besteht od. herrscht kein tur
nav ko šaubīties; ohne allen bez
jebkādām šaubām,
zweifelhaft, adj. 1. (im Zweifel) šaubīgs;
(unschlüssig) nenoteikts; ich bin es
šaubos,- 2. (fraglich) šaubīgs;
(ungewiß) nezināms; -er Erfolg, šaubīgs
panākums; ein -er Ruf, šaubīga slava;
es ist mir sehr ob er es tun wird,
ļoti šaubos, vai viņš to darīs; es ist
nicht daß Sie recht haben, nav ko
šaubīties, ka jums taisnība.
Zwei’felhaftigkeit, f. šaubas, f. pl.
zweifellos, I. adj. bezšaubu-, nešaubāms;
II. adv. bez šaubām.
Zweifelmüt, m. šaubība, f.;
nenoteiktība, f.
zweifeln, v. n. 1. (an etw.) šaubīties
(par ko); ich zweifle, daß er kommt,
es šaubos, vai viņš nāks; ich zweifle
nicht, daß er die Wahrheit gesagt hat,
es nešaubos, ka viņš teicis patiesību;
2. (Bedenken tragen) nezināt, ko darīt,
zweifelsohne od. zweifelsoh’ne, adv. bez
šaubām.
Zwei’felsucht. f. skepticisms, m.; tieksme
šaubīties.
zweifelsüchtig, adj. skeptisks, šaubīgs.
Zweifler, m. -s, pl. skeptiķis, m.; šau-
bulis, m.; šaubītājs, m.
zweiflügelig, adj. divspārnu-; eine -e
Tür, divviru durvis, f. pl.
Zweiflügler, m. -s, pl. divspārņi, m. pl.
zweifüßig, adj. divkāju-.
Zweifüßler, m. -s, pl. divkājis, m.
Zweig, m. -(e)s, pl. -e, 1. zars, m.; dem.
zariņš, m.; fig. auf einen grünen
-kommen, tikt uz zaļa zara; fig. der
letzte - in einer Familie, ģimenes
pēdējā atvase; 2. fig. nozare, f.; die
verschiedenen -e einer Wissenschaft,
zinātnes dažādās nozares.
Zweig’bahn, f. zara līnija, f.; sānu
dzelzceļš, m.
Zwei’||gesang, m. duets, m. -gespann, n.
divjūgs, m. -gespräch, n. dialogs, m.
zweigliederig, adj. divlocekļu-; -e Größe,
binoms, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
