- Project Runeberg -  English-Latvian dictionary : Anglu-latviesu vardnica /
274

(1995)
Table of Contents / Innehåll | << Previous | Next >>
  Project Runeberg | Catalog | Recent Changes | Donate | Comments? |   

Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - D - dark adaptation ...

scanned image

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Below is the raw OCR text from the above scanned image. Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan. Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!

This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.

dark adaptation

kaut ko; 3. slepenība; 4. glezn. tumša krāsa;
ēna; the lights and ~s— gaismēna; 0 in
the d. of moon— 1) jaunam mēnesim
iestājoties; 2) aklā tumsā; II a 1. tumšs; it is
getting (growing) d. — satumst; 2.
tumšmatains; 3. (par nodomiem) ļauns; netīrs;
d. doings — tumši darbi; 4. slepens;
neskaidrs; to keep smth. d. — turēt kaut ko
slepenībā; 5. neizglītots; 6. drūms;
bezcerīgs; d. humour — drūms humors; to
look on the d. side of things— visur
saskatīt ļaunās puses; 7. amer. sl. (par teātri
u.tml.) slēgts; 0 d. as the inside of a cow —
tumšs kā akā; d. as a pocket — tumšs kā
maisā

dark adaptation [’daik.aedsp’tei/n] n med.

(acs tīklenes) adaptācija tumsai
Dark Ages [’da:keid3iz] n viduslaiki
dark closet [,da:k’klozit] sk. dark-room
darken [’da:kan] v 1. satumst; aptumšoties;
2. padarīt tumšu; aptumšot; 3. aptraipīt
(godu, slavu); 4. nomākt; ~ed by sorrow —
bēdu nomākts; 5. glezn. piešķirt
pie-sātinātāku toni; 0 to d. counsel — sarežģīt
jautājumu; not to d. smb.’s door again —
nepārkāpt vairs kāda slieksni
Darkey [’da:ki] sk. Dārkie
dark horse [.daikhois] n amer. 1. (nevienam
nepazīstams) sacīkšu (konkursa) dalībnieks;
2. (bez pirmsvēlēšanu kampaņas izvirzīts)
vēlēšanu kandidāts
Dārkie [’da:kr] n sar., niev. melnais (par
nēģeri)

darkish [’da:ki/] a patumšs; melngans
darkle fdaikal] v 1. satumst; krēslot; 2. raukt

pieri (uzacis); 3. gulēt slēptuvē
darkling [’daiklirj] I a 1. satumstošs;
satumsis; 2. tumšs; drūms; II adv 1. tumsā;
to sit d. — sēdēt krēslā (tumsā); 2. pārn.
kā pa tumsu
darkly [’da:kli] adv 1. drūmi; 2.
neizprotami; neskaidri
darkman [’daikman] n sl. naktssargs
darkness [’da.’knos] n 1. tumsa; 2. neziņa;
gara tumsība; 3. bēdas; nelaime; posts;
4. neizprotamība, neskaidrība
darkroom [’da:krum] n fot. tumšā telpa

dark slide [’daikslaid] n fotokasete
darksome [’daiksam] a poēt. tumšs; drūms
Darky [ da:ki] sk. Dārkie
darling [’da:lit]] Inl. mīļotais, dārgais;
mīļotā, dārgā; 2. mīlulis; the d. of
fortune — likteņa izredzētais; II a 1. mīļš,
dārgs; 2. (par vēlēšanos) kvēls
darn8 [da:n] I n salāpīta vieta; lāpījums; II v

lāpīt (zeķes u. tml.)
darnb [da:n] sk. damn II1.
darnel [’dainl] n bot. airene
darner [’da:na] n 1. sēnīte (lāpīšanai);

2. lāpāmadata
darning [’da:niiļ] n 1. lāpīšana; 2. lāpāmais
darning-needle [’da:mt],ni:dl] n lāpāmadata
dart [da:t] I n 1. (metamais) šķēps; šautra;
2. dzelonis; 3. iešuve; 4. zibenīga kustība;
to make ad. — mesties; II v 1. mest (piem.,
šķēpu); 2. mesties; to d. an angry look
(at)— uzmest niknu skatienu; <=> to d.
down av. — piķēt; to d. on — mesties
virsū; to d. out (forth) — izšauties; izskriet
dartre [’date] n med. herpes
Darwinian [darwinian] In darvinists; Ha
Darvina-

Darwinism [’darwmizam] n darvinisms,

Darvina mācība
dash [dae/] In 1.mešanās, drāšanās (uz
priekšu); to make a d. (for)— mesties,
drāzties (uz); to make a d. against (at) the
enemy— strauji uzbrukt ienaidniekam;

2. rāviens; at one d. — vienā rāvienā;

3. sp. izrāviens; 4. (ūdens) šļaksti; the d. of
waves — viļņu šļakstēšana; d. of rain —
lietusgāze; 5. spars; a man of skill and
d. — veikls un enerģisks cilvēks;

6. (spalvas) vilciens; (otas) triepiens;

7. piejaukums; nokrāsa; to add a d. of
water — piejaukt mazliet ūdens; there is a
romantic d. about it — tam ir romantiska
nokrāsa; 8. domuzīme; svītra; 9.
neizdošanās; his hopes met with ad. — viņa
cerības sabruka; 0 at a d. — strauji,
ātri; at first d. — ar pirmo rāvienu; to cut a
d. — apžilbināt (ar uzkrītošu ārieni); II a’
1. mest, sviest; 2. mesties, drāzties;
3. sagraut (cerības, plānus u.tml.);

274

<< prev. page << föreg. sida <<     >> nästa sida >> next page >>


Project Runeberg, Tue Dec 12 12:52:41 2023 (aronsson) (download) << Previous Next >>
https://runeberg.org/vardnica/0274.html

Valid HTML 4.0! All our files are DRM-free