Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - A - anständig ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
46
anständig — anstreichen
an’ständig, adj. 1. (schicklich) pieklājīgs;
2. (gehörig, tüchtig) pienācīgs.
Anständigkeit, f. pl. -en, 1. pieklājī-
gums, m.; 2. godīgums, m.
anstands]halber, adv. pieklājības dēļ;
-lös, adv. bez kavēkļiem,
an’stāpeln, v. a. piekraut, uzkraut
(malku).
an’starren, v. a. uzlūkot (stīvām acīm),
an’statt, prp. (mit dem Genetiv) vietā;
meiner, manā vietā,
an’stauen, v. a. das Wasser sacelt
ūdeni.
an’staunen, v. a. apbrīnot.
an’staunensļ|wērt od. -würdig, adj.
apbrīnojams.
an’stechen, v. a. ir. (v. stechen) 1.
aizdurt; 2. ein Faß Wein aizurbt od.
aiztecināt mucu vīna.
an’stecken, v. a. 1. (befestigen)
piespraust; 2. (anzünden) aizdedzināt; ein
Haus pielaist namam uguni; 3.
(jemn.) pielipināt, pielaist (kādam)
slimību.
An’stecken, n. piespraušana, f.;
pielaišana, f.
an’steckend, adj. lipīgs.
An’ļļstecker, m. -s, pl. aizdedzinātājs,
m. -steckung, f. pl. -en,
pielipinā-šana, f.; pielipšana, f.
-steckungsge-fahr, f. pielipšanas briesmas, f.
an’stēhen, v. n. ir. (v. stehen) 1. (sich
schicken) pieklāties; 2. (gefallen)
patikt, (passen) piegult; 3. (Bedenken
tragen) šaubīties; 4. (sich verzögern)
vilcināties; diese Sache kann noch
einige Tage šī lieta var vēl
pastāvēt dažas dienas,
an’steifen, v. a. sastīvināt.
an’steigen, v. n. ir. (v. steigen) kāpt,
celties.
An’steigen, n. kāpšana, f.; celšanās, f.
an’stellen, I. v. a. 1. ievietot; pielikt;
(jemn.) dot (kādam) vietu;
Arbeiter piejemt strādniekus; angestellt
sein, būt vietā; 2. (veranstalten)
sarīkot; Betrachtungen (über etw.)
apcerēt (ko); Beobachtungen
novērot; ein Verhör nopratināt; II. v.
refl. h. sich 1. nostāties; sich »
lassen, piejemt vietu; 2. (sich benehmen)
izturēties; sich als ob . .., izlikties,
it kā ...
An’steller, m. -s, pl. 1. piejēmējs, m.;
2. (Veranstalter) sarīkotājs, m.
an’stellig, adj. izveicīgs.
Anstellung, f. 1. piejemšana vietā; 2.
(Stelle) vieta, f.; eine gute - haben,
būt labā vietā; 3. izlikšanās, f.
An’stellungs berechtigung, f. tiesība uz:
vietu, a-fähig, adj. spējīgs iejemt vietu,
an’stemmen, I. v. a. atspiest, piesliet;
II. v. refl. h. sich (gegen etw.) a)
atspiesties (pret ko); b) fig. uzstāties
(pret ko), turēties pretim (pret ko),
an’steuern, v. a. u. n. piestūrēt.
An’stich, m. 1. aiztecinājums, m.
(mucas); 2. (des Obstes) aizpuvums, m.
an’sticken, v. a. piešūt, izšūt.
An’stieg, m. -es, pl. -e, pacelšanās, f.
an’stieren, v. a. uzlūkot (stīvām acīm),
an’stiften, v. a. 1. (verursachen) padarīt,
2. (reizen) (jemn. zu etw.) uzkūdīt
(kādu uz ko).
An’stif ten, n. -s, uzkūdīšana, f. -ter, m.
(Urheber) uzsācējs, m. (Aufwiegler)
uzkūdītājs, m. -tung, f. uzsākums, m.;
uzkūdījums, m.
an’stimmen, v. a. uzdziedāt, uzsākt od.
uzjemt dziesmu; fig. Klagen
žēloties.
An’stöß, m. 1. (Stoß) grūdiens, m.; 2.
fig. (Antrieb) pamudinājums, m.; den
ersten ~ geben, ierosināt; Stein des
-es, piedauzības akmens, m.; ~
erregen, sacelt īgnumu; 3. fig. (Hindernis)
kavēklis, m.; ohne a) bez kavēkļa;
b) (beim Lesen od. Sprechen) bez
stomīšanās.
an’stößen, I. v. a. ir. (v. stoßen)
piegrūst, piestumt; (jemn.) mit dem
Ellbogen «., piebikstīt (kādu) ar elkoni;
die Gläser saskandināt glāzes; II.
v. n. 1. atdurties, piegrūsties; (mit
jemm.) saskandināt (ar kādu)
glāzes; auf (jems.) Wohl », dzert uz
(kāda) veselību; 2. fig. (Anstoß
erregen) (bei jemm.) sacelt īgnumu
(kādā); 3. (stocken) beim Lesen
raustīties lasot, stomīties; 4.
(angrenzen) būt blakus, saiet kopā; im -den
Zimmer, blakusistabā.
An’stößen, n. 1. piegrūšana, f.; (mit der
Zunge) stostīšanās, f.; 2. (Stocken)
stomīšanās, f.
an’stößig, adj. piedauzīgs, nepieklājīgs.
An’stößigkeit, f. pl. -en, nepieklājība,
f.; piedauzība, f.
anstrahlen, v. a. uzstarot, apspīdēt,
an’stranden, v. n. 1. piebraukt (ar kuģi);
2. uzbraukt malā; 3. fam. pienākt,
an’strēben, I. v. a. (etw.) censties (pēc
kā); II. v. n. (gegen etw.) cīnīties
visiem spēkiem (pret ko),
anstreichen, v. a. ir. (v. streichen) 1.
otēt; 2. (anmerken) piezīmēt; 3.
fig-pieminēt; fam. ich werde es dir «., es
tev to neaizmirsīšu.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
