Full resolution (JPEG) - On this page / på denna sida - E - entschwefeln ...
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
Below is the raw OCR text
from the above scanned image.
Do you see an error? Proofread the page now!
Här nedan syns maskintolkade texten från faksimilbilden ovan.
Ser du något fel? Korrekturläs sidan nu!
This page has never been proofread. / Denna sida har aldrig korrekturlästs.
176
entschwefeln — Entweiher
entschwä’feln, v. a. atsvabināt no sēra,
atšķirt sēru.
entschwin’den, v. n. (v. schwinden) (part.
p. entschwun’den) nozust; (von der
Zeit) aiztecēt,
entseelt’, adj. nomiris; nedzīvs,
entsen’den, v. a. (v. senden) (part. p.
entsandt’) nosūtīt, aizsūtīt,
entse’tzen, I. v. a. 1. (absetzen) atcelt;
des Thrones nogāzt no troņa; 2. (in
Furcht jagen) izbiedēt, sabaidīt; diese
Nachricht entsetzte ihn, šī vēsts
sacēla viņā šausmas; II. v. refl. sich
izbīties, iztrūcināties.
Entse’tzen, n. -s, izbailes, f. pl.;
šausmas, f. pl.
entsetzlich, I. adj. šausmīgs; II. adv.
briesmīgi.
Entsetzlichkeit, f. šausmīgums, m.
Entsetz’ung, f. pl. -en, (vom Amte)
atcelšana, f.; atcēlums, m.j (einer
Festung) atbrīvošana, f.; atbrīvojums,
m.
entsin’nen, v. refl. (v. sinnen) (part. p.
entsonnen) sich (einer Sache)
atminēties (kādu lietu); ich kann mich
dessen nicht to es neatminos,
entsittlichen, v. a. sabojāt tikumus,
entspin’nen, I. v. a. (v. spinnen) (part.
p. entspon’nen) sacelt; ein Gespräch
uzsākt sarunu; II. v. refl. sich
(entstehen) izcelties, uzsākties; der
Kampf entspann sich, cīņa sākās,
entsprechen, v. n. (v. sprechen) (part.
p. entsproch’en) piemēroties, saskanēt,
atbilst; es entspricht nicht seinen
Kräften, tas nav viņam pa spēkam,
entsprechend, I. adj. 1. piemērīgs,
samērīgs; seinem Stande viņa kārtai
pienācīgs; 2. seinen Verdiensten
viņa nopelniem piemērots; II. adv.
1. (gemäß) pēc; 2. (verhältnismäßig)
samērā.
entsprie’ßen, v. n. (v. sprießen) (part. p.
entspros’sen) izdīgt, izaugt; fig.
celties; aus dieser Ehe sind drei Kinder
entsprossen, no šīs laulības radušies
trīs bērni; er ist aus einem edlen
Geschlechte entsprossen, viņš cēlies
no augstas cilts,
entsprin’gen, v. n. (v. springen) (part. p.
entsprungen) 1. aus dem Gefängnisse
izbēgt no cietuma; ein
Entsprungener, bēglis, m.; 2. (von Flüssen) in
der Schweiz -, iesākties Šveicē; 3. fig.
(herrühren) izcelties,
entspros’sen v. entsprießen,
entstam’men, v. n. celties,
entstē’hen, v. n. (v. stehen) (part. p.
entstanden) (sich bilden) izcelties, rasties;
es entstand die Frage, cēlās jautājums;
was ist daraus entstanden? kas tur
iznācis?
Entstēļ hen, n. od. -hung, f. pl. -en,
izcelšanās, f.; (Bildung) rašanās, f.;
(Ursprung) sākums; der Handel ist
noch im - begriffen, tirdzniecība pašu
laiku tikai attīstās, -hungsārt, f.
izcelšanās veids, m. -hungsgeschichte, f.
izcelšanās gaita, f.
entstei’gen, v. n. (v. steigen) (part. p.
entstiegen) iziet, izkāpt, (herabsteigen)
nokāpt.
entstellen, v. a. 1. (verändern)
pārgrozīt; (verunstalten) izķēmot; 2. fig.
(fälschen) viltot; (die Wahrheit)
sagrozīt.
entstellt’, adj. (part. p.) sabojāts,
izķēmots; (von Worten) sagrozīts.
Entstellung, f. 1. (Verunstaltung)
sabo-jājums, m.; 2. fig. (Fälschung) - der
Wahrheit, patiesības sagrozījums, m.
entströ’men, v. n. iztecēt; izplūst,
entsumpfen, v. a. nosusināt (purvus),
enttarnen, v. a. atmaskot (kaŗa laukā),
enttäu’schen, v. a. pievilt,
enttäuscht’, adj. (part. p.) vīlies, cerībās
vīlies.
Enttäuschung, f. vilšanās, f.
entthrö’nen, v. a. gāzt no troņa.
Entthrö’nung, f. pl. -en, die * des
Königs erfolgte in aller Stille, karali
nogāza no troņa klusībā,
entvöl’kern, v. a. mazināt iedzīvotāju
skaitu.
entwach’sen, v. n. (v. wachsen) (part. p.
entwach’sen) 1. dem Boden izaugt
no zemes; 2. seinen Kleidern tapt
par lielu savām drēbēm,
entwaffnen, v. a. atbruņot.
Entwaffnung, f. atbruņošana, f.; at-
bruņojums, m.
entwal’den, v. a. nolīst (mežu).
Entwal’dung, f. mežu nociršana, f.
entwäs’sern, v. a. nosusināt.
Entwäs’serung, f. nosusināšana, f.;
nosusinājums, m.
Entwäs’serungsanlägen, f. pl. drenāža, f.;
zemes nosusināmā ietaise.
ent’wēder, conj. - ... oder, vai ... vai,
vai nu ... vai; oder! tā vai tā!
entweichen, v. n. (v. weichen) (part. p.
entwich’en) aiziet, attālināties;
(entfliehen) izbēgt.
Entwei’chung, f. pl. -en, izbēgšana, f.;
izmukšana, f.
entweihen, v. a. apgānīt, sagānīt.
Entwei’||her, m. apgānītājs, m. -hung, f.
apgānīšana, f.; apgānījums, m.
<< prev. page << föreg. sida << >> nästa sida >> next page >>
